Lasīšanas laiks: 3 min
Maksims Gorkijs ir teicis: ”Cilvēks – tas skan lepni.” Šo domu pavisam noteikti var attiecināt uz valmierieti Austru Skudru, kurai 3.aprīlī aprit apaļi 90 gadi un bez kuras nepastarpinātās klātbūtnes Valmieras teātris nebūtu tapis par to, kāds tas ir tagad, jo viss ir savā starpā cieši saistīts, un tagadne ir pagātnes atbalss. Un Austras atbalss joprojām ir sadzirdama.
1970.gadā, kļūdama par Valmieras teātra literārās daļas vadītāju, tieši Austra ir palīdzējusi veidot šī teātra profesionalitāti un atpazīstamību ārpus Valmieras. Ar nenogurstošu pacietību un neatlaidību veidojusi ne vien tā “seju”, bet arī “iekšas”, tulkodama tolaik jaunākās dažādu valstu dramaturgu lugas, paralēli Valmieras Tautas universitātes mākslas fakultātes vadīšanai, sarakstījusi grāmatas par Valmieras teātra vēsturi (“Teātris ar divsimt skatuvēm” kopā ar B.Ferberu, 1972), šī teātra ilggadējo režisoru Pēteri Lūci (“Es dzīvošu caur to labu”, 1983) un Valmieras teātra aktieri Jāni Samauski (“Fatālists”, 1992).
Tomēr savus pirmos soļus Valmieras teātrī Austra ir spērusi jau daudz, daudz agrāk – 1948.gadā beidzot Drāmas teātra kursus, viņa Valmierā ienāca 1949.gadā, uzsākot savas aktrises gaitas režisora Pētera Lūča iestudējumos – Taņu Alekseja Arbuzova tāda paša nosaukuma lugā, Soņu Antona Čehova “Tēvocī Vaņā”, tās abas nospēlējot ar īstumu un neviltotām, psiholoģiski smalkām reakcijām. Ievērojamas ir bijušas viņas lomas Pētera Lūča piecu daļu Hellas Vuolijoki lugu cikla iestudējumos no 1958.-1974.gadam, kur viņa nospēlēja saimnieces, mātes smago pienākumu, jūtu un cilvēcības nastu Elzas Barūnes Niskavuori saimnieces Lovīsas un viņas vedeklas Ilonas attiecībās. Tāpat arī neaizmirstamas ir bijušas viņas raksturlomas: Agafja Tihonova N.Gogoļa “Precībās” (1951) un Marija Antonovna “Revidentā”(1952), Mari A.Kicberga “Vilkatē” (1961), Made R.Blaumaņa “Trīnes grēkos”(1965), Gaļina V.Rozova “Bez mīlestības nedzīvojiet” (1966).
Par Austru Skudru var teikt: ”Viņa skan lepni.”
Aktieris Rihards Rudāks: “Kad Austra jau strādāja par literārās daļas vadītāju, pēc mēģinājumiem vienmēr gājām pie viņas dzert kafiju. Katru reizi viņai bija kāda jauna luga, par ko mums pastāsīt. Mēs vienmēr par mākslu runājām, par dzīvi mazāk. Daudz labas veselības, možu garu, kāds viņai ir bijis vienmēr.”
Aktrise un izrāžu vadītāja Māra Vīgante: “Kas man pie Austras patika vislabāk, tas bija viņas pārpilnais un neapsīkstošais optimisms. Joprojām vēlu viņai prieku, prieku, prieku!”
Režisore Elīna Cērpa: “Kaut es būtu daudz ātrāk atklājusi, kas par īpašu personību ir Austra Skudra! Saistībā ar mūsu kopējo darbu pie izrādes par režisoru Pēteri Lūci, pēdējā gada laikā man ir bijusi šī īpašā iespēja pavadīt dienas kopā ar Austru. Kāds radošs artistisks spēks, erudīcija un humors vibrē šai cēlajā dāmā un pilnīgi noteikti pārsteidzošs talants. Katra darba sesija ar Austru man ir kā monoizrāde, kur es esmu vienīgais priviliģētais skatītājs. Liels paldies par draudzību, atbalstu un iedvesmu, Valmieras teātra vēstures glabātājai un īstenai teātra patriotei! Veselību un vēlreiz veselību!”
Sirsnīgi sveicam Austru jubilejā!
