Lasīšanas laiks: 2 min
Lieldienu svinēšanā svarīga ir saullēkta sagaidīšana saulgriežu rītā. Tas savukārt nevar notikt bez mutes mazgāšanas pret rītiem tekošā strautā vai avotā. Šogad Lielā diena svinama 20. martā, kad no rīta plkst. 6:30 sākas pavasaris, informē Ginta Gailīte, Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste.
Jērcēnmuižas saime aicina pievienoties ikvienu, kurš 20. martā vēlas sagaidīt pavasari un saullēktu pie Strenčupītes, kas tek pret rītiem. Pulcēšanās plkst. 6:00 pie Jērcēnmuižas, lai kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori Rūtu dotos meklēt, kur sākas Strenčupīte un iezīmētu dabā upītes izteku. Pēc saullēkta sagaidīšanas interesenti mājup dosies pārgājienā gar Strenčupītes krastu, ieklausoties dabās skaņās un ieelpojot pavasara gaisu.
Lielās dienas svinēšana turpināsies plkst. 14:00 Jērcēnmuižas parkā, kur mednieku biedrības “Jērcēni” vīri jau uzslējuši jaunas šūpoles. Kopā ar folkloras kopu “Mežābele” varēs izdziedāt pavasara gavilēšanas dziesmas un iedancot zemi jaunam pavasarim. Kopīgi tiks gatavots olu pantāgs. Ar līdzi paņemtajām krāsotajām olām notiks olu kaujas un ripināšanas sacensības.
Savukārt 27. martā plkst. 10:00 Lieldienu svinēšana būs Strenču “Birzītē” pasākumā ģimenēm ar bērniem “Saule zemi dancināja”. Mazos un lielos uz rīta rosmi aicinās zaķis Jencis, būs jautras nodarbes un olu meklēšanas sacensības. Kopā ceps saules simbolu – pankūkas. Interesenti aicināti līdzi paņemt ievārījumu.
Otrajās Lieldienās, 28. martā, plkst. 14:00 Strenču novada kultūras centrs aicina uz novadnieka Agra Dzilnas darbu izstādes “Ikonogrāfijas banalizācija” atklāšanu. Agris Dzilna par izstādes darbiem: “Katrs sev ir kā pasaules centrs, un tikai retais spēj no tā atteikties. Katrs tavas dzīves brīdis var būt meditācijas, stāsta un vizualizēšanas vērts. Katrs pats izvēlas principus un veido kanonus to attēlošanai. Tie var būt balstīti kompozīcijā un izteiksmes līdzekļu izvēlē, bet, strādājot ar digitālajiem rīkiem, attēlu apstrāde, konsekventi izmantojot vienus un tos pašus plaši lietotus paņēmienus, arī var darboties kā kanons konkrētas personas un ar to saistītu notikumu attēlošanai. Jebkurš no šiem attēliem var kalpot kā saikne starp tagadni un mūžību.”
