Valmieras Ziņas

Ar lasītājiem tiekas rakstniece Nora Ikstena un literatūrzinātniece Bārbala Simsone

Lasīšanas laiks: 5 min

“Nacionālo “histēriju” par Noras Ikstenas grāmatu “Mātes piens”, manuprāt, ir sacēlusi emocionālā distance. Autore uzdrīkstējusies pielaist lasītāju kā pie gleznas – var iet tuvāk, pētīt sīkāk, kamēr atjēdzas, ka ir jau tajā iekšā. Nora emocionālo distanci samazinājusi līdz neiespējamībai. Manuprāt, tas ir tas lielais noslēpums, kāpēc “Mātes piens” nevar atstāt vienaldzīgu,”

teica Dace Sparāne-Freimane, izdevniecības “Dienas Grāmata” vadītāja. “Dienas Grāmata” izdod vēstures romānu sēriju “Mēs. Latvija, XX gadsimts”, kur piedalīties piekrita trīspadsmit latviešu rakstnieki, uzņemoties katrs savu Latvijas 20. gadsimta vēstures periodu. Šajā sērijā ir arī Noras Ikstenas romāns “Mātes piens”. Otrdien, 15.martā, Nora Ikstena un Dace Sparāne-Freimane tikās ar lasītājiem Valmieras integrētajā bibliotēkā. Pirms sarunas ar rakstnieci interesantā stāstījumā par savu pētījumu ”Monstri un metaforas. Ieskats šausmu literatūras pasaulē” dalījās literatūras pētniece Bārbala Simsone.

“Daudz no tā, par ko stāstīja Bārbala, ir rakstnieka normālstāvoklis grāmatas tapšanas laikā, jo jācīnās ar saviem un tēlu dēmoniem. “Mātes piens” nav šausmu romāns, bet tajā ir arī bailes, no kurām jātiek vaļā, jo briesmoņi ir mūsos pašos,” šo divu tēmu – priekšlasījumu par šausmu žanru pētīšanu literatūrā un stāstījumu par “Mātes pienu” – sasaisti komentēja rakstniece Nora Ikstena.

“Katram ir no kaut kā bail. Ja nebūtu bailes, nebūtu pašaizsardzības. Bailes mobilizē cilvēku. Arī literatūra radusi baiļu atspoguļojumu – šausmu literatūras žanru, palīdzot bailes “izvilkt” un situāciju pārdzīvot. Svarīgi, ka lasītājs šīm bailēm notic, tad viņš tās var izdzīvot drošā distancē un iegūt emociju komplektu, kas otrreiz konkrēto situāciju palīdzētu skatīt vairs ne tik ļoti šausminošu,” skaidroja literatūrzinātniece B.Simsone, papildinot, ka ar šausmu radīšanu autoriem nav nemaz tik vienkārši. Stīvens Kings, šausmu literatūras autors un teorētiķis, atzinis, ka šajā literatūras žanrā bailes pastāv trijos līmeņos: primitīvākais ir pretīguma radīšana, pēc tam seko kaut kas nepatīkams, bet nav vairs vizuālā elementa, kas raisa automātiskas reakcijas, savukārt smalkākajā līmenī īstās šausmas rada lasītāja prāts.

“Izcilākie šausmu stāsti ir tādi, kuros nekas TĀDS nenotiek. Tāpēc arī mēdz būt interesanti noslēgumi – vaļējās beigas, lai lasītājs pats varētu izdomāt to, ko neviens rakstnieks nevar izfantazēt, jo lasītāja prāts jau darbojas šajā šausmu režīmā. Šajā ziņā zaudē filmas, jo tas, ko parāda, nav tik efektīvs, salīdzinot ar to, ko neparāda. Piemēram, kāpjot līdz biedējošajām durvīm, bailes no nezināmā, kas aiz tām būs, ir stipri lielākas par tām bailēm, kad esam jau sapratuši, ko durvis slēpa.”

Literatūrzinātniece skaidroja, kā šausmu stāstos mainījušās vietas un tēli – no kaut kā tāla un neaizsniedzama līdz mums tuvam un ikdienā sastopamam. Šausmu un baiļu uztvere un interpretācija katram ir atšķirīga:

“Cilvēka psiholoģiskais musturs nosaka, ka vienam no konkrētajā stāstā atainotā ir bail, bet citam tas ir vienaldzīgi – tas lielā mērā saistīts ar katra psiholoģisko stāvokli un pieredzi.”

Interesenti varēja uzzināt arī par šausmu literatūras attīstību Latvijā, sākot no teikām un turpinot ar oriģinālliteratūru, pat dzeju, piemēram, Viļa Plūdoņa “Rēgi” un “Baigi”, dramaturģiju, norādot, ka pirmais latviešu autors, kurš rakstījis par vampīru, ir Rainis – luga “Spēlēju, dancoju” balstīta serbu leģendā par vampīru, piemēri rodami arī prozā, piemēram, Aleksandra Grīna darbi.

Interesanti, kā norādīja B.Simsone,

“brāļi Grimmi tautas pasakas vāca un pierakstīja, bet vienlaicīgi arī veica daudz labojumu. Uzklausītās pasakas sākotnēji nebija domātas bērniem, tās bija ļoti šausmīgas. Piemēram, viena no veiktajām korekcijām – senākās pasaku versijas nav par ļaunajām pamātēm, tās ir par mātēm. Grimmi ieviesa pamātes tēlu, lai pasakas nebūtu tik traumējošas”.

Vakara turpinājumā Nora Ikstena norādīja:

“Katram rakstniekam dzīvē ir viena tēma. Mātes un meitas attiecības ir manējā. “Mātes pienā” meitas tēls ir tik spēcīgs, jo ir daudz vieglāk un skaistāk mīlēt māti, kura ir māte viscēlākajā un labākajā nozīmē, kura ir mātišķa, tevi sargā, ir balsts, kurai piemīt beznosacījuma mīlestība, bet daudz grūtāk ir mīlēt tādu, kāda ir māte šajā romānā. Bērna mīlestība uzvar dēmonu pasauli, bērns māti iemīl. Tas ir mīlestības vispārējais spēks – neraugoties uz situācijas sarežģītību, durvis netiek aizcirstas. Cilvēks nedrīkstētu kaut ko pārmest saviem vecākiem, jo tie ir viņa dzīvības devēji, to arī centos šķetināt.”

N.Ikstena atklāja, ka “Mātes piena” rakstīšana nebija 100 metru skrējiens, “tas ir maratons, ir vajadzīga milzīga izturība nepalikt ceļmalā. Vairāk skrienot, kļūsti varošāks un bagātāks. Vizma Belševica ir teikusi, no rakstnieces likteņa nekā laba nav – sabojāti nervi un liels dibens. Rakstnieks piedzīvo dažādas šausmu sajūtas rakstīšanas procesā. Kā Māra Zālīte sacījusi – ja kāds autors apgalvo, ka viņam patīk rakstīt, viņš nav pārāk labs rakstnieks vai arī jokojas, tā sacīdams. Rakstīšana ir cita realitāte”. N.Ikstenai palīdzējis tas, ka pazudusi distances sajūta, jo rakstīšana “es” formā ļāvusi justies brīvi un būt stāstniecei. “Ja ko dari godīgi, kā grāmatā teikts – melnbalts, godīgs stāstījums, no literārās pieredzes, no piedzīvotā kā pasakā paši no sevis atnāk blakus tēli. To piedzīvoju pirmo reizi, liekas, kāds viņus atsūtīja, kad man vairs nebija spēka, lai romāna simbolisko līmeni padarītu pilnīgāku un spēcīgāku.”

Skaidrojot, kāpēc par padomju laikos piedzīvoto rakstīts tikai tagad, rakstniece stāsta:

“Ja 28 gados būtu mēģinājusi rakstīt “Mātes pienu”, tas būtu kā jaunules patoss, kaut kas nesaprotams. 30 gadu vecumā raudzītos no komfortablas pozas. Bija jāpaiet vēl gadiem, lai laiks nogulsnētos, lai par padomju ēru varētu rakstīt ne tikai smagnēji, bet arī ironiski, paskatītos uz pieredzēto no malas.”

Tikšanās un saruna ar lasītājiem notika Valmieras bibliotēkas NPAD-2015/10290 projekta “Radošo sapņu forums bibliotēkā” ietvaros, tā bija jau ceturtā publiskā lekcija. Piektajā – noslēdzošajā lekcijā interesenti aicināti tikties ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu – “Saruna par mūsdienīgo pasaules skatījumu”.

Aktuālais jautājums

Kā vērtē Valmieras apzaļumošanu, puķu dobes, rotācijas apļu stādījumus vasaras sezonā?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

"MAXIMA Latvija" SIA, reģ. Nr.: 40003520643 KLIENTU KONSULTANTS/-TE - KASIERIS/-E Aicinām darbā Valmierā, Nākotnes ielā 2, Klientu konsultantu/-i - kasieri. Lūdzam pieteikties: šeit, atverot saiti!; apciemojot tuvumā esošo Maxima veikalu un aizpildot anketu klātienē, informācijas centrā. Mēs nodrošināsim: stabilu atalgojumu vienmēr laikā no 5.65 EUR/h līdz 6.10 EUR/h bruto; apmaksātu pirmreizējo obligāto veselības pārbaudi; garšīgas, bezmaksas pusdienas katru dienu; atbalstu un apmācības, lai Tev būtu viss nepieciešamais veiksmīgam darba sākumam; veselības apdrošināšanu (pēc nostrādātiem 3 mēnešiem); studiju stipendiju līdz 500 Eiro semestrī; dāvanas svētkos un stipendijas bērniem par izcilām sekmēm - mēs novērtējam un atbalstām ģimenes vērtības. Mēs sagaidām: latviešu valodas zināšanas atbilstoši B1 līmenim; vēlmi un spēju aktīvi strādāt. Mēs tev uzticēsim: laipnu un precīzu klientu apkalpošanu; darbu kasē un informācijas centrā; klientu konsultēšanu pie pašapkalpošanās kasēm; izkārtot preces un produktus tirdzniecības zālē. Ja ir kādi jautājumi, droši zvani uz mūsu tālruni 80000088. Priecāsimies palīdzēt! Nosūtot savu pieteikumu, Jūs apstiprināt, ka pieteikumā norādītie dati ir pareizi, ka esat iepazinies ar MAXIMA Latvija SIA “Personas datu apstrādes politiku personāla atlases nodrošināšanai”, kas atrodama mūsu tīmekļvietnes sadaļā “Privātuma politika”, un tās saturs Jums ir saprotams, ka Jums ir saprotama informācija par Jūsu personas datu apstrādi un Jūsu tiesībām kā datu subjektam, ka šajā pieteikumā sniegtie apliecinājumi ir patiesi un Jūs izprotat to nozīmi. Profesija: VEIKALA KASIERIS Algas izmaksas veids: Stundas tarifa likme Darba vietas adrese: LATVIJA, Nākotnes iela 2, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Tirdzniecība / Mārketings Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-08-31 Kontaktpersona: Pieteikties, atverot saiti. 80000088 Izglītības līmenis: Vispārējā pamatizglītība

Pievienojies mūsu komandai! Valmieras novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) aicina darbā kiberdrošības pārvaldnieku/-ci (uz nenoteiktu laiku).  Ja Tev ir vēlme: • izstrādāt kiberdrošības prasību un kiberdrošības politikas dokumentus, nodrošināt to ieviešanu un uzturēšanu; • nodrošināt kiberrisku mazināšanai noteikto pasākumu izpildes uzraudzību, tai skaitā iesaistīties kiberdrošības apmācību procesos; • analizēt esošo informācijas sistēmu drošību, plānot jaunu informācijas sistēmu drošības rīku ieviešanu un noteikt to atbilstību kiberdrošības prasībām; • iesaistīties kiberdrošības incidentu identificēšanas, izvērtēšanas, kontroles un izmeklēšanas procesos; • nodrošināt kvalitatīvu un savlaicīgu iekšējo un ārējo dokumentu, informācijas pieprasījumu un atbildes vēstuļu sagatavošanu; un ja Tev ir: • vismaz vidējā profesionālā izglītība informācijas tehnoloģiju, kiberdrošības pārvaldības vai citā saistītā jomā un vismaz divu gadu darba pieredze kiberdrošības pārvaldībā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā vai spēkā esošs starptautiski atzīts sertifikāts, kas apliecina personas kvalifikāciju kiberdrošības jomā; • izpratne par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu darbības principiem; • valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām; • kompetences: precizitāte un pacietība darba izpildē; labas komunikācijas un sadarbības prasmes; precizitāte un augsta atbildības sajūta; analītiska un loģiska domāšana; spēja argumentēt savu viedokli; prezentācijas prasmes; spēja patstāvīgi organizēt savu darbu, noteikt mērķus, ievērot termiņus; spēja strādāt individuāli un komandā; pašiniciatīva un spēja meklēt un piedāvāt jaunus risinājumus; • B kategorijas autovadītāja apliecība;   mēs piedāvājam: • dinamisku, interesantu un atbildīgu darbu un ideju īstenošanas iespējas uz attīstību vērstā Pašvaldībā; • pamatalgu pārbaudes laikā 2304 EUR pirms nodokļu nomaksas, pēc pārbaudes laika 3116 EUR pirms nodokļu nomaksas; • iespēju saņemt atvaļinājuma pabalstu darba un dzīves līdzsvaram par labu darba sniegumu; • darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika beigām, kā arī citas sociālās garantijas/labumus atbilstoši darba rezultātam un normatīvajos aktos noteiktajam; • profesionālās pilnveidošanās un izaugsmes iespējas zinošu un atsaucīgu kolēģu komandā. CV, motivācijas vēstuli (līdz vienai A4 lapai datorrakstā Arial fontā, ar burtu lielumu “11”), un augstākās izglītības dokumenta kopiju, lūdzam iesniegt elektroniski, nosūtot uz personals@valmierasnovads.lv vai personīgi Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrā, adrese: Lāčplēša ielā 2, Valmierā, Valmieras novadā ar norādi „Kiberdrošības pārvaldnieks/-ce” līdz 2026.gada 23. augustam. Tālrunis papildu informācijai: 22423530 Informējam, ka pieteikuma dokumentā norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: INFORMĀCIJAS SISTĒMAS DROŠĪBAS PĀRVALDNIEKS Darba vietas adrese: LATVIJA, Lāčplēša iela 2, Valmiera, Valmieras nov. Darbības joma: Informācijas tehnoloģijas / Telekomunikācijas Pieteikto vietu skaits: 1 Aktuāla līdz: 2026-08-23 Kontaktpersona: personals@valmierasnovads.lv 64207148, 27807444

Mūsu partneri