Lasīšanas laiks: 3 min
Satiksmes pārvads Mazsalacā pār bijušo dzelzceļa līniju Skulte – Ipiķi pēdējā laikā kļuvis par strīdus ābolu. Ko tad īsti darīt – restaurēt, nojaukt, neaiztikt un slēgt pavisam vai pašiem pielāpīt un domāt labas domas!?
Pirmkārt, šobrīd ir skaidrs, ka sabiedrībā nav viennozīmīgas nostājas par to, kā būtu labāk, tādēļ visas darbības šajā jautājumā ir apturētas. Lai jautājumu virzītu tālāk, plānojam veikt iedzīvotāju aptauju. Taču, lai veiktu aptauju, ir skaidri jāzina visi fakti. Pašlaik ir aprēķinātas izmaksas tilta nojaukšanai un vienlīmeņa ielas izbūvei, taču nav zināmi nepieciešamie līdzekļi tilta rekonstrukcijai.
Šobrīd nav izdevies piesaistīt nevienu tiltu būves ekspertu, kas būtu gatavs sagatavot orientējošu tāmi, taču pie tā aktīvi strādājam; palīdz arī iedzīvotāji. Papildu esam lūguši Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu par tilta vēsturisko vērtību, jo šis ir jautājumus, kurā nepieciešams speciālista skatījums. Kad būsim ieguvuši šo informāciju, tā tiks apkopota un ar to iepazīstināti iedzīvotāji. Pēc tam veiksim aptauju.
Papildu gribu komentēt dažus no izskanējušajiem viedokļiem.
Viedoklis: tilts ir izturīgs, tikai jāsamaina koka daļa, ko paši var izdarīt!
2011.gadā tika veikta tilta apsekošana dabā un fotofiksācija. Tika konstatēts, ka tilta nesošo konstrukciju paredzamais kalpošanas mūžs ir trīs gadi. Atkārtota pilnīga tilta ekspertīze nav veikta, jo tas prasa laiku un finanses, bet viens ir skaidrs – būve ir normatīviem neatbilstoša, un neviens būvinženieris ar atbilstošu kvalifikāciju nav gatavs garantēt tilta izturību. Domājot ilgtermiņā un atskatoties uz jau paveikto, katru gadu, izņemot pagājušo gadu, tilta “pielāpīšanā” tērēti vairāki tūkstoši eiro, jo koka konstrukcijas pie esošajām slodzēm un satiksmes intensitātes nolietojas ātri.
Viedoklis: Tiltu nedrīkst aiztikt – to nojaucot tiks paplašināta Parka iela un nozāģēta muižas aleja!
Parka ielas aleja ir valsts nozīmes aizsargājams dabas objekts, šo aleju nedrīkst nozāģēt.
Viedoklis: Tilta remonts ir nesaimnieciska pašvaldības līdzekļu tērēšana.
Pārvada rekonstrukcija ir prioritārs pašvaldības projekts, kas iekļauts jau 2012. gadā apstiprinātajā novada attīstības programmā un ir skaidrs, ka jārīkojas, lai neturpinātos “pielāpīšana”, kas ir kā naudas bēršana caurā maisā. Jo sarežģītāka ir inženiertehniskā būve, jo dārgāka tās uzturēšana un, domājot par saimniecisko pusi, visizdevīgākā būtu pārvada nojaukšana. Esam pieraduši jautājumus risināt, piesaistot finansējumu no ārpuses, diemžēl šajā gadījumā neesam atraduši nišu, kurā uzrakstīt projektu par pārvada rekonstrukciju, un ministriju speciālisti nevar ieteikt risinājumus.
Viedoklis: Tilta nojaukšana būtu senču tradīciju un vērtību noniecināšana.
Ja apskatām jautājumu no emocionālā aspekta, tas ir ļoti grūti risināms, jo sajūtas nevar ne nosvērt, ne izmērīt. Varam stiprināt tautas garu un nostāju, citējot dižgarus, taču, ko konkrētajā situācijā par pareizāku būtu uzskatījis, piemēram, Valters Hirte vai Imants Ziedonis, kurš teicis: “Laiki nav svarīgi. Svarīgs ir tikai cilvēks”, man grūti spriest. Tas, ko es zinu skaidri, ir šī pārvada celšanas mērķis – kad ar tajā laikā tik ierobežoto tehnikas pieejamību, tika uzbērts kalns senajā muižas alejā, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu ērti nokļūt otrpus dzelzceļa sliedēm. Drošība un ērtība bija tās vērtības, kuru vārdā šis pārvads tika celts, un tās ir vērtības, par kurām iestājos arī es.
