Lasīšanas laiks: 2 min
Galvenais, kas satrauc ārzemēs dzīvojošos tautiešus, ir iespēja Latvijā atrast darbu ar atbilstošu atalgojumu, trešdien, 2.martā, Saeimas deputātiem sacīja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Inese Šūpule.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēdē deputāti trešdien uzklausīja informāciju par ārzemēs dzīvojošo tautiešu plāniem un motivāciju atgriezties Latvijā.
Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) atzina, ka jaunais Repatriācijas likuma projekts nonācis būtiskas izvēles priekšā. “Būtu bezjēdzīgi apmaksāt biļetes repatriantiem, kuriem pēc tam Latvijā būtu jādzīvo bez darba un no pabalstiem. Ir jāsaprot, ko darīt ar Repatriācijas likumu, lai tas veicinātu gudru, uzņēmīgu un patriotisku cilvēku atgriešanos Latvijā,” sacīja deputāts.
Cilvēktiesību komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA) uzskata, ka viens no aktuālajiem jautājumiem ir – pēc cik ilga ārzemēs nodzīvota laika persona var pretendēt uz repatrianta statusu. Tāpat jāvērtē iespēja veikt grozījumus līdzšinējā Repatriācijas likumā, atsakoties no jauna likuma virzības, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu atbalsta pasākumus tautiešiem, kas vēlas atgriezties Latvijā.
Pētījuma rezultāti vēsta, ka 40% aptaujāto Latvijas valstspiederīgo emigrantu pie noteiktiem apstākļiem pieļauj iespēju atgriezties uz patstāvīgu dzīvi Latvijā. Kā apstākļi, kas attur cilvēkus atgriezties, visbiežāk minēta nespēja atrast pieņemamu darbu, nepietiekams sociālais atbalsts vai arī tas, ka cilvēks jau iekārtojies uz dzīvi ārzemēs.
Līdz ar vajadzību pēc darba un atbilstoša atalgojuma, aptaujātie norādījuši, ka svarīgs ir mājokļa jautājums. Mājokļa nodrošinājums būtu nepieciešams vismaz pirmajos mēnešos pēc atgriešanās Latvijā. Tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem, kuri dzimuši laukos vai mazpilsētās, taču darba meklējumos plāno doties uz Latvijas lielākajām pilsētām. Tāpat aptaujātie uzsver nepieciešamību pēc bērnu pabalstiem un atbalsta skolēniem, iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā.
Deputāti sēdē apņēmās turpināt darbu pie izmaiņām Repatriācijas likumā, informē Saeimas Preses dienests.
Komisiju kopsēdē piedalījās arī Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, kā arī pārstāvji no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta, kā arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības.
