Lasīšanas laiks: 2 min
Krimas aneksija bija notikums, kas daudzām Eiropas valstīm lika aizdomāties par nacionālo drošību, teica Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks 8.jūlijā Briselē, Beļģijā piedaloties diskusijā “Izvērtējot Eiropas drošības un aizsardzības politiku”.
“Krimas aneksija bija kā modinātājzvans, liecinot par to, ka Eiropas drošība nav lieta, kas pastāv pati par sevi un ir nemainīga, bet gan jautājums, par kuru jābūt nomodā ik mirkli.”
Kā viena no galvenajām Eiropas drošības problēmām, kas traucē veidot vienotu Eiropas drošības politiku, ir iekšējās solidaritātes trūkums dalībvalstu starpā.
“Kamēr runājam par teorētisku atbalsta sniegšanu vienai vai otrai valstij, tikmēr saņemam pozitīvu reakciju, taču, tiklīdz nonākam līdz reālai palīdzības sniegšanai, entuziasms būtiski samazinās,”
teica A.Pabriks. Viņš norādīja, ka arī Ukrainas gadījumā Eiropas Savienības reakcijai vajadzēja būt daudz gudrākai un efektīvākai.
Tāpat Eiropas Parlamenta deputāts pauda uzskatu, ka Eiropas Savienība un NATO šobrīd ir ļoti cieši sasaistītas – ja vājināsies viena, samazināsies arī otras organizācijas ietekme. Lai gan Eiropas Savienība līdz šim ir pozicionēta kā “maigās varas” īstenotāja, A.Pabriks norādīja, ka tas ir iespējams tikai tad, ja “aizmugurē” ir arī drošs “stingrās varas” vairogs, tāpēc nepieciešams atbalsts arī militārās industrijas attīstībai.
Kā būtiskus drošības izaicinājumus viņš minēja arī enerģētisko drošību, kiberdrošību un informācijas telpas drošību.
“Krimas gadījums liecina, ka Latvijas lēmums – izveidot NATO izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos – ir bijis pareizs, jo zināšanu vairošana šajā jomā ir ļoti būtiska.”
Diskusijā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāti, analītiķi, militārās industrijas pārstāvji un diplomātiskā korpusa pārstāvji. Diskusiju rīkoja Vilfrīda Martena centrs Eiropas studijās.
