Lasīšanas laiks: 2 min
Piektdien, 5.februārī, Valmieras muzeja Izstāžu namā atklāta Veltas Emīlijas Platupes gleznu un objektu izstādi “Celibāts”.
“Patiesībā es vairs neatceros, kāpēc šai izstādei nosaukums ir “Celibāts”. Runājoties ar franču draugiem, izskanēja, ka sievietei Latvijā pastāv simtprocentīga iespēja mūžu nodzīvot celibātā. Šo provokatīvo ideju man gribējās gleznot. Kā ideja attīstījās, aicinu apskatīt izstādes darbos un izlasīt, kas pie tiem rakstīts. Sāku ar skaistām gleznām par mīlestību, kas ir pretmets celibātam. Celibāts ir brīvprātīga atsacīšanās no jūtam, kas mums ir pret sevi, bērniem, otru cilvēku, pasauli. Izrādījās, ka jēdziens ir lielāks par mani pašu un sākotnējām idejām, tāpēc tas mani aizveda tālāk,”
stāstīja māksliniece, uzsverot, ka ļoti labi, ja cilvēkiem rodas pretrunīgas sajūtas, skatot darbus:
“Es gribu, lai jums, skatoties izstādi, ir pretēji viedokļi, lai pastrīdaties, lai domājat, lai runājat muļķības, jo tas ir mākslas uzdevums.”
Arī Guna Medne, Valmieras muzeja Izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja, norādīja, ka
“ar asām pretrunām var panākt cilvēku iesaistīšanos. Laikam sen nav muzejā bijusi tik ļoti pretrunīga izstāde. Tāpēc māksla ir māksla, lai viņa kādreiz būtu citāda, lai liktu mums domāt par vērtībām, par dzīves jēgu, par dažādām norisēm mūsu dzīvē”.
Tam piekrita arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks: “Šī izstāde ir atšķirīga. Darbi, aizejot mājās, vēl liks padomāt.”
“Velta Emīlija Platupe ir jauna māksliniece ar savu īpašu pasaules redzējumu. Tas ir romantisks un teiksmains, kas izpaužas visās viņas radošajās sfērās un meklējumos. Glezniecība Veltas izpratnē ir barokāla ar sava veida naivuma un bērnišķības pieskārienu. Krāsas mainās no silti bēšajām uz zili zaļi vēsajām, neaizmirstot ko sarkanīgi rūsganu. Tematika liek mums atcerēties teiksmas un, iespējams, pazaudētās pasaules nezināmos nostūrus. Pat tad, ja autore pietuvojas mūsdienām, tā nezaudē romantiska tēlojuma šarmu. Man ir gadījies būt viņas skolotājam Latvijas Mākslas akadēmijā, kur Veltas diplomdarbs atšķīrās no pārējiem audzēkņiem ar savu vērienu un īpašu traktējumu gan saturiski, gan tehniski. Tas bija apjomīgs darbs, kas sastāvēja no guļus novietota papjēmašē lielformāta gleznojuma, kas vienlaicīgi bija cilvēku pantomīmas performances sastāvdaļa,” mākslinieci raksturo profesors Kaspars Zariņš, informē Valmieras muzejā.
Izstāde būs aplūkojama līdz 29.februārim.
