Lasīšanas laiks: 3 min
Konta izveidošanu sociālajos tīklos Eiropas Savienībā (ES) turpmāk plāno tikai ar vecāku atļauju bērniem līdz 16 gadiem, taču dalībvalstīm būs tiesības šo vecumu samazināt līdz 13 gadiem, ceturtdien, 28.janvārī, izskanēja diskusijā ES Mājā par jauno regulējumu personas datu aizsardzības jomā, informē aģentūra BNS.
Eiropas Parlaments varētu jauno regulējumu pieņemt pāris mēnešu laikā. Tiek prognozēts, ka regula stāsies spēkā vasaras beigās vai septembrī. To būs jāievieš divu gadu laikā, tādējādi jaunās normas spēkā varētu stāties 2018.gada otrajā pusē.
“Divu gadu laikā būs iespēja pārveidot sistēmas, lai tās būtu atbilstošas regulai. Būs arī jāizšķiras, vai noteiksim bērnu vecumu no 13 gadiem vai atstāsim 16 gadus, kā paredz regula,”
sacīja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Jekaterina Macuka, kur prognozēja, ka par to tiks rīkotas diskusijas sabiedrībā.
Regula ietvers arī tiesības prasīt izdzēst savus personas datus jeb tiesības tikt aizmirstam.
“Ja mums liekas mēs negribētu, ka visi redz mūsu bildes un tekstus, ko savulaik esam ievietojuši, tad varēs vērsties pie kompānijas un pieprasīt datus izdzēst. Tas no vienas puses apgrūtina kompāniju darbību, bet šīs tiesības būs,”
par izmaiņām stāstīja Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, ar kuru pasākuma laikā sazinājās “Skype”.
Viņš arī apstiprināja, ka būs paredzēts, ka bez vecāku atļaujas kontu sociālajos tīklos varēs izveidot bērni no 16 gadu vecuma, bet dalībvalstis varēs noteikt izņēmumus, kad bērni autonomi to var izdarīt paši no 13 gadiem.
Macuka aģentūrai BNS skaidroja, ka regula paredz principu, kas kompānijām jāievēro un kompānijām divu gadu laikā būs jāsaprot, kā radīt drošu rīku, kas vienlaicīgi dos datu pārzinim pārliecību, ka vecāks ir piekritis viņa bērna datu apstrādei sociālajos tīklos. Rīkam nevajadzētu būt pārāk “apgrūtinošam”.
“Regula pasaka, ka pārzinim ir jāizdara viss iespējamais, lai pārliecinātos par vecāku piekrišanu. Ja cilvēks apliecina, ka viņš ir vecāks, bet, ja viņš nebūs, persona, kas ir melojusi, būs saucama pie atbildības,” viņa norāda. Uzņēmumiem jaunais rīks būs jāveido par savu finansējumu.
“Draugiem.lv” runasvīrs Jānis Palkavnieks komentēja, ka bērni internetu lieto daudz ātrāk nekā no 13 gadiem, tāpēc vecumam nav būtiskas nozīmes. “Ja tas ir izdarāms saprātīgi, vienkārši, cerams, elektroniski, tad mums par to nav nekādu pretenziju, bet mums vajadzētu pateikt, kā to darīt, jo pagaidām ideju nav,” sacīja Palkavnieks.
Iespējams, ka slieksnis Latvijā varētu būt 14 gadi, viedokli pauda Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska, norādot, ka no šāda vecuma Latvijā jauniešiem iestājas administratīvā un kriminālatbildība. Viņa ir skeptiska par regulas mērķa sasniegšanu. “Tas ir diezgan neiespējami. Kāda cita direktīva nosaka, ka cilvēkiem internetā ir tiesības darboties, nenosaucot savu vecumu. Ja tagad ir jāpārliecinās par konkrēto personu, tas nozīmē, ka jāievāc īstie dati,” viņa sacīja.
Jaunie noteikumi aizvietos ES pašreizējos datu aizsardzības noteikumus, kas izstrādāti 1995.gadā.
