Lasīšanas laiks: 5 min
Centis Zitāns decembrī saņēma apbalvojumu “Gada cilvēks Mazsalacas novadā 2015” sporta jomā par iegūto 1. vietu M-50 grupā MTB SEB maratonā. Intervijā – par sportu, veselību, bērnību, riteņbraukšanu un makšķerēšanu.
Pastāsti par sevi
Esmu zvērināts advokāts, nu jau vairāk nekā 20 gadus palīdzu cilvēkiem risināt dažādas sarežģītas situācijas. Dzīvoju un praktizēju Rīgā. Labprāt dzīvotu Mazsalacā, bet darba apjoms šeit nav tāds, lai visu laiku būtu ar ko nodarboties.
Ar kādiem sporta veidiem nodarbojies?
Būtu grūti nosaukt, ko es no sporta veidiem neesmu pamēģinājis. Iespējams, tie ir mazāk aktīvie sporti – šahs un dambrete. Bet visās komandu sporta spēlēs – volejbolā, basketbolā, galda tenisā, rokas bumbā – kā arī distanču slēpošanā, skriešanā un riteņbraukšanā esmu startējis.
Visiem sporta veidiem pietiek laika?
Katram dzīves posmam ir savs sporta veids. Sākumā piedalījos komandu sporta spēlēs, slēpošanā. Vēlāk, kad parādās mazākas vai lielākas traumas, tad dažos sporta veidos vairs nevar startēt. Tagad varu slēpot, braukt ar riteni un peldēt. Katram vecumam laikam ir savas lietas, ar ko var nodarboties.
Saņēmi nomināciju “Gada cilvēks Mazsalacas novadā 2015” sporta jomā. Kāds bija ceļš līdz šādam apbalvojumam?
Pirmais lielais paldies par riteni ir manam vecamtēvam, Oskaram Ramatam, kurš septiņdesmitajos gados Ramatas kolhozā strādāja par vetārstu. Tad bieži vien vecaistēvs ņēma mani līdzi savās darba darīšanās. Krusttēvs bija sagādājis divriteni, ko tajā laikā grūti bija nopirkt, to sauca par škoļņiku. Tajā vasarā pirms pirmās klases es ar vislielāko prieku braucu ar vecotēvu pa Ramatas ceļiem, vēl tagad atceros tos milzīgos akmeņus uz grants ceļiem, varbūt tā likās tāpēc, ka pats vēl biju mazs. Sanāca daudz braukt ar riteni, jo, lai tiktu uz skolu, pietura bija trīs ar pusi kilometru attālumā. Pavasarī un rudenī ar riteni devos uz pieturu, ziemā kā sanāca – vai nu ar slēpēm, vai brienot pa sniegu.
Nākamais riteņbraukšanas posms bija, kad es jau pārcēlos uz dzīvi Mazsalacā. Varu teikt, ka MTB sacensības sākās šeit, Mazsalacā, kad mēs puikas sākām krosa sacensības, nevis kā lielie puikas ar mopēdiem, bet ar riteņiem.
Par kolhozā sapelnīto naudu es nopirku sporta riteni, kas maksāja kādus 110 rubļus. Kādu laiku bija tāds posms dzīvē, kad ritenis netika lietots. Un tad, 2010./2011. gadā, es atgriezos atpakaļ pie velosipēda, kad komandu sporta spēles vairs nevarēju paspēlēt dēļ lielākām vai mazākām traumām. 2012. gadā sāku ar kalnu divriteņiem (MTB) braukt, vienu gadu izlaidu, jo bija ceļgala operācija. 2014. gadā es jutu, ka varu pabraukt un varēšu pacīnīties.
Šovasar garākais posms, ko esi nobraucis?
No Mazsalacas uz Igaunijas pilsētu Karksi-Nuiju un atpakaļ. Kopā sanāk 120 kilometri.
Bieži esi kritis no velosipēda?
Īstenībā riteņbraukšana ir bīstams sporta veids, ātrums ir liels un situācijas neprognozējamas. Bieži vien tas, kas notiek, nav atkarīgs tikai no tevis. Šogad no lieliem kritieniem ir izdevies izvairīties.
Vai skolas laikā arī aizrāvies ar dažādiem sporta veidiem?
Tagad jauniešiem ir nedaudz citādāka attieksme pret lietām. Mūsu laikā visi dīķi, kas tagad ir aizsaluši, būtu notīrīti un puikas dzenātu hokeja ripu. Televizors arī bija retums, vēl jo vairāk laukos, kur es dzīvoju. Kad sāku iet piektajā klasē, uzcēla sporta zāli, tā likās kaut kas tik ļoti iespaidīgs. Aprīkota ar basketbola groziem, volejbola tīklu un spēlējām tik ilgi, cik atļāva.
Kāds ir tavs sacensību gars?
Atceros, kad Mazsalacā mamma nopirka televizoru, un, skatoties dažādas sporta spēles, esmu tik ļoti jutis līdzi un pārdzīvojis, ka dažādi priekšmeti ir lidojuši televizora virzienā. Ja tu esi uz starta nostājies, tad nav variantu – tā ir cīņa par uzvaru.
Esi ramatietis vai mazsalacietis?
Tā kā mana laimīgā, reizēm grūtā bērnība ir Ramatā, tad es saku Ramata, jo Mazsalacā esmu apmēram no 12 gadu vecuma.
Ko Tev nozīmē kārtīgi atpūsties? Vai arī sports ir atpūta?
Darbs ir saistīts ar to, ka nepārtraukti jādomā. Ja kārtīgi sporto, tad prāts aizmirst par darbu un tu domā, kā jābrauc un kā izdzīvosi, lai kaut kur nenokristu. Brīvajā laikā makšķerēju Burtnieku ezerā, ļoti daudz zivju esmu tur noķēris.
Lielākais loms?
11,2 kg liela līdaka. Līdz 11 kg svaram man katrā kilogramā ir pa zivij vai vairākām.
Kā ir jāēd, lai būtu labā fiziskā formā?
Tas ir individuāli atkarīgs no katra cilvēka. Lai viņš justos labi ar to, ko viņš ēd. Ja ir spēks, un vari kustēties, un pašam šķiet, ka ir pareizi, tad tā arī ir. Es jau skolas laikā, kad braucu uz spēlēm, lasīju, ko pazīstami sportisti pirms sacensībām ēduši.
Un kā tagad ēd – ierobežo savu ēdienkarti?
Es cenšos ēst vienkāršas lietas. Nejaukt daudzus produktus kopā. No rīta ēdu putru, neēdu pirmo, otro un trešo ēdienu. Ja gaļa un zivis, tad gaļa vai zivis, nejaucu kopā, lai vēderā nebūtu rasols, un nevajag arī pārēsties.
Kas Mazsalacai būtu darāms riteņbraukšanas jomā?
Man šķiet, ka vide Mazsalacā ir ideāla, lai varētu trenēties. Ja esmu Rīgā un vajag kādus vingrinājumus izpildīt, tas ir grūti izdarāms – atrast vietu, kur kompleksā ir mežs un ceļš. Bet Mazsalacā ir visi apstākļi – Skaņākalna mežs un asfalts uz visām pusēm. Tas nav lēts sporta veids, un tā ir zināma problēma. Skatoties atpakaļ uz saviem skolas gadiem, mums pašiem bija savs MTB maratons. Tagad varbūt tas ir grūtāk izpildāms, jo ir vairāk mašīnu, bet mums bija tāda spēle – ķērējs un bēdzējs. Vakaros pa pilsētu ar riteņiem sadalījāmies divās komandās, vieni bija ķērēji, otri bēdzēji. Ja jaunajiem ir vēlme sākt profesionāli trenēties riteņbraukšanā, tad ir visi priekšnoteikumi, jo mums Mazsalacā ir arī komanda.
Kādi ir tavi nākotnes mērķi saistībā ar sportu?
Viss ir atkarīgs no tā, kā ir ar veselību, te nepietiek vien ar to, ka tu gribi. Svarīgākais – vai tavs organisms atļaus to darīt. Varēs braukšu, nevarēs – domāšu kaut ko citu. Gribu pateikt paldies par atbalstu tiem, kas mani izvēlējušies šādai nominācijai. Paldies par to, ka mums ir tāda komanda. Ja es varēšu, tad es mēģināšu priecēt ar panākumiem. Mazsalaca ir ar sportisku garu caurvīta, te ir daudz cilvēku, kas aizrāvušies ar sportu, kas to uztur un atbalsta. Un lai tiem, kas to turpina darīt, nezūd degsme un vēlēšanās. Lai jaunā paaudze aktivizējas, un sporta gars nemazinās, jo aktīva kustība palīdz visās dzīves jomās.
