Lasīšanas laiks: 4 min
“Valmieras Ziņu” saruna ar Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes prāvestu Arni Bušu par Ziemassvētkiem, to vēstījumu un nozīmi mūsu katra dzīvē.
Par ko Jūs aicinātu padomāt Ziemassvētku laikā?
Pirmais, ko es varētu ieteikt, ir nedzīties pēc noskaņas, jo svētki rada noskaņu, nevis otrādi. Var gadīties, ka Ziemassvētkos, meklējot noskaņu, gribot izbaudīt pievienoto vērtību, pazaudējam pašu būtiskāko.
Kas ir būtiskākais un kā to nepazaudēt?
Tas ir grūti. Līdzīgi kā darbaholiķiem – kādu laiku, kamēr strādā, vari organismu ignorēt, bet kādā brīdī saslimsi, jo punktu būs pielicis tavs ķermenis. Organisms paņems atvaļinājumu, neko nejautājot.
Daudzi cilvēki mūsdienās ir uz garīgās izdegšanas robežas, meklējot un aizvietojot īsto ar surogātiem.
Ikviens cilvēks vēlas, lai viņš būtu atzīts, ieraudzīts, novērtēts, mīlēts, lai viņa dzīvē iestātos miers un harmonija. Tas ir svarīgi mūsu eksistencei. Tomēr maldīgi mēģinām to iegūt laicīgā veidā. Piemēram, bērni reizēm ar labām, reizēm sliktām metodēm cenšas, lai viņus ievēro vecāki un skolotāji; pieaugušie grib gūt priekšniecības atzinību, pusaudži vēlas tikt ievēroti un atzīti savās kompānijās, mēs pērkam dāvanas un veicam cita veida darbības, lai mūs ieraudzītu. Salīdzināšu to ar došanos uz veikalu pēc krējuma izstrādājuma, jo arī krējums vairs nav īsts. Bieži mēs dzenamies pēc šādiem “izstrādājumiem”.
Ziemassvētkos Dievs mums parāda savu mīlestības, miera, uzmanības atspulgu. Viņš ar Kristus bērnu uzmeklē katru no mums, jo viņš ir piedzimis katram no mums.
Svarīgi, ka ir šis turpinājums, ka lasām Bībeli. Kristus mūs sauc par brāļiem un māsām. Tas ir skaidrs, ka esam Dieva mantinieki. Ja to ieraugi, tad gūsti atbildes uz jautājumiem, kas es esmu, no kurienes es nāku, kur es eju. Ja jūtam, ka Dievs mūs atzīst, ka ir ieinteresēts mūsu dzīvē, ka esam no viņa mīlēti, tad nāk miers, ko vēlamies, tā ir tā pilnība un būtība. To sajūtot, būs arī īstā noskaņa.
Kāpēc Ziemassvētki ir kā jauns sākums?
Lielās lietās Dievs dod iespēju nemitīgi. Nav tā, ka, ja neieleci šajā vilcienā, viss nokavēts. Tā nav rinda, kurā neesi iestājies, tā nav noslēpumaina grupiņa, kura vienīgā zina, kas tas ir un kā to dabūt. Nē. Ievērojiet, tēvi, dēli, mātes, meitas, vīri, sievas, bērni vecāki, vecvecāki, lielās lietas, kuras Dievs grib mums atklāt, viņš mums rāda nemitīgi! Kamēr vien dzīvojam, varam to iegūt. Katras 24 stundas saule noriet un atkal lec, tā mums atgādina par Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Tāpat arī rudenī iesējam sēklu, tā pārziemo, izdzen asnus, vasarā ir jaunas vārpas, process turpinās. Ir jātur acis vaļā! Ja arī neesi to Bībelē izlasījis, ieraudzīsi sev apkārt. Ir jauni Ziemassvētki, Dievs gan baznīcā, gan ģimenē dāvina iespēju sākt attiecības no jauna.
Raugoties, kas tagad notiek pasaulē saistībā ar terorismu un tā draudiem, kur no šāda aspekta rast mieru?
Miers jārod attiecībās ar Dievu un sevi. Šīs lietas jāuztver adekvāti kristīgi. Ir sākusies lielā tautu staigāšana. Vēsturē tas jau ir bijis. Arī Krusta kari bija tautu staigāšana. Domāju, nav vērts uztraukties un raizēties par to, ko nevar ietekmēt. Protams, terorisms ir nosodāms, tam nav vietas garīgajā pasaulē. Ja palasām Bībeli, notiek tieši tas, kas ir paredzēts. Raksti saka, paliec savā vietā, attiecībās ar Dievu un ģimeni un adekvāti reaģē uz notiekošo – palīdzi, kur vari palīdzēt.
Kā Jūs aicinātu uztvert dāvanas, to nozīmi?
Ja man ir dzimšanas diena, tad ciemiņi nes dāvanas man – gaviļniekam. Mēs svinam Kristus dzimšanas dienu, bet nedodam dāvanas gaviļniekam. Tomēr pēc būtības viss ir pareizi. Ar mazajām dāvaniņām un uzmanības izrādīšanu vēlreiz apliecinām un godinām to, ka Dievs ir lielāko dāvanu – savu dēlu – devis katram no mums. Baznīca virs zemes ir Kristus miesa – viņa rokas, kājas, acis un ausis. Nelaime ir tā, ka dāvināšanas būtība ir pazudusi, ka cilvēki aizmirst Dieva dāvāto, bet sagaida veltes viens no otra. Būšu skarbs, salīdzinot to, piemēram, ar Kosmonautikas dienu Padomju Savienībā – iemesls iedzert un noskaņa bija katram, lai gan ar kosmonautiku saistība šiem cilvēkiem bija ļoti maza. Slikti, ja Ziemassvētki ir tikai dāvanas.
Kā Jūs pavadīsiet svētkus?
Ar amata brāli būsim dievkalpojumos. Ziemassvētkus nevar svinēt, ja nav bijis nopietns gaidīšanas laiks. Neskatoties uz dzīves tempu, ir būtiski, ka gatavojamies. “Viņā mājo visa Dievības pilnība redzamā veidā,” teikts Bībelē. To apjaušam Ziemassvētkos. Lai kāda būtu reliģiskā pārliecība, ja eksistē vārds Dievs, ja kaut maza autoritāte ir Bībele, tad mazajā bērnā iemiesojas visa Dieva pilnība. Vēlu Ziemassvētkos būt šīs pilnības tuvumā, ļaut tai piedzimt un priecāties par Dieva klātbūtni. Varbūt sievietes mani labāk sapratīs – kad bērns piedzimst, viņu uzliek mammai uz vēdera, tad ir klusums, bērns ir piedzimis. Ziemassvētkos ir līdzīgas sajūtas –
Dieva pilnība ir ieradusies pasaulē, tu drīksti būt kopā ar Dievu, tu esi aicināts to izbaudīt.
