Lasīšanas laiks: 4 min
Gāzes tirgus atvēršanā Latvijā vecais monopolists cīnās par savu pozīciju tirgū, žurnālistiem sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.
Viņš norādīja, ka patlaban Saeima otrajā lasījumā skata Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz gāzes tirgus pilnīgu atvēršanu Latvijā un energokompānijas “Latvijas Gāze” sadalīšanu atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai. Saeimas frakcija “No sirds Latvijai” iesniegusi priekšlikumus, lai patlaban likumā paredzētos termiņus attiecīgajiem procesiem atliktu, un Kariņa ieskatā tas ir Krievijas gāzes lobija pirkts, turklāt šādi termiņus varētu mēģināt atlikt visu laiku, kas rezultētos ar Eiropas Savienības sankcijām.
“ Ja kādreiz ir jautājums, kur tad Latvijā ir tas Krievijas gāzes lobijs, skatāmies, kuras partijas vai indivīdi sniedz priekšlikumus atlikt un kuri vienkārši atbalsta. Šeit es domāju var ļoti skaidri redzēt…
Es nesaku, kāds ir uzpirkts, bet viņi ir reāli ietekmēti. Iespējams, pat bez nekādām liekām izmaksām. No “Latvijas Gāzes” vadības gadiem ilgi izskan, cik šausmīga būs dzīve, ja liberalizēs [gāzes] tirgu. Sāk biedēt ar to, ka nebūs gāzes [Inčukalna] krātuvē un cenas ies tikai uz augšu,”
klāstīja Eiropas Parlamenta deputāts.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka
Eiropā un pasaulē gāzes un naftas cenas rūk, tāpēc arī Latvijā brīvā tirgū gāzes cenām vajadzētu tieši samazināties, nevis kāpt – tādi lieli Latvijas gāzes patērētāji kā “Latvenergo”, “Valmieras stikla šķiedra” un “Cemex” būtu ieinteresēti iegādāties gāzi, piemēram, no Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa.
Pēc deputāta teiktā, Latvijas lielie patērētāji pēc tirgus atvēršanas varētu reaģēt uz “Latvijas Gāzes” gadiem ilgo “batonu spraušanu ausīs” un ļoti aktīvi meklēt alternatīvas piegādes iespējas.
Kariņš arī neizslēdza iespēju, ka pēc tirgus atvēršanas “Latvijas Gāzes” akcionārs – Krievijas “Gazporm” – varētu nolemt pārdot savas kapitāldaļas un Latvijas tirgu pamest, ņemot vērā sarūkošo tirgu.
Savukārt, komentējot “Latvijas Gāzes” sadalīšanu un Latvijas valstij paredzētās pirmpirkuma tiesības uz gāzes pārvades un infrastruktūras operatoru, Eiropas Parlamenta deputats atzīmēja, ka būtu stratēģiski pareizi, ja valsts iegūtu kontrolējošo lomu attiecīgajā uzņēmumā.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Saeima oktobra beigās pirmajā lasījumā atbalstīja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, kas tostarp paredz “Latvijas Gāzes” sadalīšanu. Valdība attiecīgos likuma grozījumus par spīti “Latvijas Gāzes” iebildumiem atbalstīja septembra vidū.
Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto grozījumu Enerģētikas likumā mērķis, īstenojot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu, ir nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību, novērst potenciālo risku, kad valstij stratēģiski svarīgu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu pieejamība tiek izmantota kā politiskās ietekmes instruments no trešajām valstīm, kā arī noteikt prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta tirgus dalībniekiem savstarpēju vienojoties.
Pēc EM paustā, veidojot nosacījumus efektīvam un integrētam dabasgāzes tirgum, nepieciešams lietotājiem nodrošināt iespēju izvēlēties tirgotāju un saņemt dabasgāzi par tirgus cenām. Likumprojekts paredz, ka 2017.gada 3.aprīlī dabasgāzes tirgus tiks pilnībā atvērts visiem lietotājiem – tas nozīmē, ka dabasgāzes cena tiks noteikta, tirgotājam un lietotājam vienojoties. Savukārt mājsaimniecības lietotājiem, lai mazinātu sociālo spriedzi, ir paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana. Mājsaimniecības lietotāji arī pēc 2017.gada 3.aprīļa varēs izvēlēties, vai saņemt dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto tarifu vai par tirgus cenu. Dabasgāzes pārvades un sadales tarifus gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām arī turpmāk apstiprinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
Likumprojektā iekļautās normas paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētam uzņēmumam “Latvijas Gāze” ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus – viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas sistēmas operatoram ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali. Ieviešot šīs prasības, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšana sistēmas operators būs kapitālsabiedrība, kas juridiski, funkcionāli un organizatoriski nodalīta no “Latvijas Gāzes”. Tās īpašnieki būs ar “Latvijas Gāzi” vai tās akcionāriem nesaistītas personas.
Saistībā ar īpašumtiesību maiņu likumprojektā ir paredzētas valsts pirmpirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, un gāzes krātuvēm vai jebkādu to daļu. Gadījumā, ja valsts neizmanto pirmpirkuma tiesības, bet īpašumtiesības tiek atsavinātas par labu kādam citam subjektam, tad šādu darījumu akceptē Ministru kabinets, balstoties uz Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas atzinumu.
Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka regulatoram jāuzrauga vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora atbilstība neatkarības prasībām, kā arī jāizstrādā pārvades un uzglabāšanas tarifa metodika. Likumprojektā arī noteikts, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būs regulēta pieeja, lai ikviens tirgus dalībnieks var glabāt tajā gāzi, ievērojot vienādus tirgus nosacījumus.
Tāpat Ministru kabinetam noteikts pienākums izstrādāt dabasgāzes drošības rezerves izveidošanas un izmantošanas kārtību, lai pēc iespējas nodrošinātu dabasgāzes lietotāju nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi.
Saeimai par attiecīgo likumprojektu jālemj trijos lasījumos.
Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums – “Latvijas Gāze”, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. “Latvijas Gāzes” lielākie īpašnieki ir Vācijas “E.ON Ruhrgas International”, Krievijas “Gazprom” un “Itera Latvija”.
