Valmieras Ziņas

Juris Mūrnieks: Mūsdienu Eiropa un terorisms

Lasīšanas laiks: 3 min

2015.gada 13.novembris, Parīze. 2015.gada 7.janvāris, Parīze – uzbrukums satīriskā žurnālā “Charlie Hebdo” redakcijai. 2005.gada 7.jūlijs, Londona – sprādzieni metro un pilsētas autobusos. 2004.gada 11.marts, Madride, sprādzieni vilcienos. 2001.gada 11.septembris, Ņujorka un Vašingtona – lidmašīnu uzbrukumi “Dvīņu torņiem” un Pentagonam. Šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Minēti tikai lielākie teroristu grupējumu uzbrukumi Eiropā un ASV. Mēģināt uzskaitīt terora aktus “arābu pasaulē” būtu ļoti laikietilpīgs process.

Terorisms vēsturiski nav jaunizgudrojums. To kā cīņas metodi dažādi grupējumi, indivīdi izmantojuši jau krietni sen. Turklāt, kas vieniem terorists, tas otriem varonis.

Pietiek atcerēties Gavrilo Principu, serbu izcelsmes Austroungārijas pilsoni, kura raidītās lodes izdzēsa troņmantinieka Franča Ferdinanda un viņa sievas dzīvības un kļuva par ieganstu 1. Pasaules karam. Lielākā daļa viņu uzskata par slepkavu, serbi – par varoni.

Teroristu mērķi parasti ir vairāki. Ja kādreiz parasti centās nogalināt kādu konkrētu personu, tad pēdējā laikā viens no mērķiem ir nogalināt pēc iespējas vairāk vienkāršo cilvēku. Būs gan publicitāte, gan savas varēšanas pierādīšana “sponsoriem”, gan arī bailes, nedrošība un naids. Turklāt pēdējo gadu lielākie terora akti vairāk vai mazāk saistās ar atsevišķu reliģiski politisku grupējumu darbību.

Jāatzīst, ka amerikāņu politologam Semjuelam Hantingtonam bija taisnība, savulaik pareģojot Rietumu un islāma pasaules konfliktu – reliģiju karu.

Sava daļa vainas jāuzņemas arī eiropiešiem, jo, sabrūkot Osmāņu impērijai, viņi iedomājās, ka daudzās un dažādās arābu tautas spēs sadzīvot vienas valsts robežās neskatoties uz atšķirībām reliģijā un iepriekšējā vēsturiskajā pieredzē, ka mierīgi spēs sadzīvot islāmticīgie, kuri viens otru slaktē jau kopš 7. gadsimta, jo nevar vienoties, kas īsti varētu būt pravieša Muhameda sekotāji un varas mantinieki, ka demokrātiskās vērtības būs aktuālas sabiedrībā, kurā daudzi vēl joprojām uzskata eiropiešus un arī amerikāņus par krustnešu pēctečiem, pret kuriem būtu jācīnās.

Pēdējie lielākie terora akti saistās ar sunītu džihādistu teroristu organizāciju, kura sevi kopš 2014.gada dēvē par “Islāma valsti”. Tā kontrolē daļu Irākas un Sīrijas, galvenokārt reti apdzīvotas teritorijas. Taču viņi ir izveidojuši savas pārvaldes struktūras, bruņotos spēkus, turklāt labi izmanto “nīsto Rietumu” tehniku, tehnoloģijas un mūsu pārprasto demokrātiju.

Ar terorismu ir ļoti grūti cīnīties. Ar to var mēģināt sadzīvot, kā to dara Izraēlā. No terora aktiem var mēģināt izvairīties, kā to dara lielākajā daļā pasaules valstu. To panāk ar drošības dienestu un visas sabiedrības aktīvu iesaistīšanos, kā ASV. Visticamāk, ka tās varētu būt arī Latvijas izraudzītais variants. Var mēģināt izdarīt sarežģītāko – iznīcināt terorisma pamatus nodrošinot stabilus, drošus dzīves apstākļu attiecīgā reģiona iedzīvotājiem.

Visādā ziņā būtu jāsaprot, ka droši vien nāksies upurēt daļu tik ierasto personas brīvību un tiesību. Būs jāpierod pie policijas pārbaudēm, novērošanas kamerām.

Kaut kā nav īsti normāli, ka bēgļu nometnēs Itālijā un Grieķijā patvēruma meklētāji var atteikties nodot pirkstu nospiedumus, un viņu “cilvēktiesības” pārkāpt nedrīkst. Jo īpatnējāk tas šķiet tādēļ, ka daudzās arābu valstīs par zagšanu vēl joprojām nocērt plaukstu.

Mūsdienu cilvēks ir īpatnēja būtne. Viņš ātri aizmirst notikumus, īpaši tos, kas viņu, viņa tuviniekus nav skāruši personiski.

Parīzē un Francijā bailes dažu dienu laikā pāries. Taču patvēruma meklētāju un islāmticīgo dzīve visticamāk kļūs tikai smagāka – tātad būs iespējams vervēt nākamos teroristus. Visticamāk, ka baumas, savstarpējā neuzticēšanās, neiecietība un aizspriedumi tikai palielināsies.

Nākotnes Eiropa droši vien vairs nebūs tāda kā iepriekš. Bet cilvēks ātri adaptējas jaunos apstākļos. Turklāt nevajadzētu iedomāties, ka islāms un terors ir saistīti jēdzieni. Pietiek atcerēties savulaik īru un basku teroristisko organizāciju pastrādāto Lielbritānijā un Spānijā. Viņu darbība bija ilgstošāka, regulārāka, kopumā ar daudz vairāk nogalinātajiem. Un viņu darbība tikai daļēji ir vēsture.

Ir skaidrs, kā jāspēj pārvarēt bailes, jābūt modriem un vienlaikus līdzcietīgiem.

Aktuālais jautājums

Vai esi iepazinies ar jauno Valmieras novada teritoriālo plānojumu?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Ja esi enerģisks un esi gatavs jauniem izaicinājumiem, kā arī vēlies sevi pilnveidot un izmantot savas profesionālās zināšanas un pieredzi kopējo mērķu sasniegšanā, tad tieši Tu, kā kolēģis, esi nepieciešams Valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" komandai!* Valsts sociālās aprūpes centrs "ZEMGALE" kā lielākais valsts ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs Latvijā AICINA DARBĀ Autobusa vadītāju filiālē "Rūja" (uz nenoteiktu laiku, 1 amata vieta uz pilnu slodzi) Mēs piedāvājam: sociālās garantijas atbilstoši valsts pārvaldē noteiktajam; alga (bruto) EUR 925– EUR 1220 atbilstoši profesionālajai pieredzei un kompetencēm; pārbaudes laikā atalgojums līdz EUR 950; darba pieredzi valsts pārvaldē; labus darba apstākļus; draudzīgus, atsaucīgus un profesionālus kolēģus; veselības apdrošināšanu pēc 3 mēnešiem. Būtiskākie amata pienākumi: droši un savlaicīgi pārvadāt klientus un darbiniekus atbilstoši maršrutiem un grafikiem; nodrošināt klientu apkalpošanu - palīdzēt iekāpt/izkāpt, īpaši personām ar kustību traucējumiem; uzraudzīt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli, veikt ikdienas pārbaudes un nodrošināt tā uzturēšanu kārtībā; uzturēt kārtībā transportlīdzekļa garāžas telpas un teritoriju ap garāžu; aizpildīt nepieciešamo dokumentāciju (ceļazīmes u.c.) un ievērot noteiktās darba procedūras; rīkoties atbildīgi ārkārtas situācijās, ievērot satiksmes, darba drošības un iekšējās kārtības noteikumus; pēc nepieciešamības, tīrīt sniegu, grābt lapas, novākt gružus uz brauktuvēm, kā arī pļaut zāli. Prasības pretendentam: vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā; labas latviešu valodas zināšanas; D kategorijas autovadītāja apliecība, 95.kods (profesionālā transportlīdzekļa vadītāja kategorija); derīgs elektroniskais paraksts (palīdzēsim izveidot). Darba vietas adrese: VSAC "Zemgale" filiāle "Rūja", Jeri, Jeru pagasts., Valmieras novads. Profesionālās darbības aprakstu (CV) ar atzīmi "Autobusa vadītājs" sūtīt uz e-pastu: vakances@vsaczemgale.gov.lv. Uzmanību! VSAC "Zemgale" personāla dokumentu aprite tiks nodrošināta elektroniski, līdz ar to dokumentu parakstīšanai Jums būs nepieciešams izmantot patstāvīgi noformētu elektronisko parakstu. Piesakot savu kandidatūru uz izsludināto amata vietu, Jūs uzticat savus personas datus Valsts sociālās aprūpes centram “Zemgale”. Detalizēta informācija par personas datu apstrādes aspektiem šī nolūka sasniegšanai ir norādīta iestādes mājas lapā, adrese: https://www.vsaczemgale.gov.lv/lv/media/2279/download Informējam, ka sazināsimies tikai ar tiem kandidātiem, kuri tiks aicināti uz interviju. Par atteikumu ziņosim tikai tiem kandidātiem, kas tiks uzaicināti uz interviju. Gadījumā, ja trīs nedēļu laikā pēc CV nosūtīšanas neesat saņēmis uzaicinājumu uz darba interviju, varat uzskatīt, ka Jūsu kandidatūra netika virzīta pārrunu kārtai. Profesija: AUTOBUSA VADĪTĀJS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Rūja, Jeri, Jeru pag., Valmieras nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Veselības aprūpe / Sociālā aprūpe Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-07-05 Kontaktpersona: CV sūtīt uz e- pastu: vakances@vsaczemgale.gov.lv Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

Mūsu partneri