Lasīšanas laiks: 3 min
Trešdien, 4.novembrī, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēdē tās pārstāvjus iepazīstināja ar jauno Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) koncepciju.
Kā norāda ministrija, pašvaldību apvienošanās rezultātā rastos iespēja koncentrēt un novirzīt lielākus finanšu resursus teritoriju sakārtošanai un attīstībai.
“Sagaidāms, ka īstenojot VARAM priekšlikumus administratīvi teritoriālā iedalījuma pilnveidošanai, pašvaldības kļūtu spēcīgākas un konkurētspējīgākas. Tādējādi nākotnē būtu iespējas nodot papildus funkcijas pašvaldībām, ļaujot paplašināt to jautājumu loku, kurus iedzīvotāji varētu risināt pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai,” teikts ministrijas paziņojumā.
Rūjienas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins atzinīgi vērtēja to, ka beidzot pašvaldību vadītājiem bijusi iespēja tikties ar ministru un uzzināt informāciju par ministrijas iecerēm no pirmavota, jo līdz šim ziņas par plānoto administratīvi teritoriālo reformu varēja iegūt ar mediju starpniecību.
“Ministrija publiskoja ieceres, kas nevienam nav saprotamas, tādējādi maldinot sabiedrību. Atbildība par to jāuzņemas ne tikai ministram, bet visai valdībai.
Latvijas Pašvaldību savienība, kurai vienīgajai ir likumdošanā paredzētas tiesības un pienākumi pārstāvēt pašvaldību intereses, līdz šim netika aicināta paust savu viedokli par iecerēto reformu. Dažas interešu grupas, piemēram, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Reģionālo attīstības centru apvienība un Pierīgas pašvaldību apvienība, ar savu darbību sašķeļ pašvaldības. Iespējams, tas tiek pieļauts mērķtiecīgi no kāda politiskā spēka puses,” norādīja G.Gladkins.
Rūjienas novada vadītājs norādīja, ka prezentētais reformas modelis balstīts uz pētījumiem, kuros ir neprecīzi dati. Kā piemēru viņš minēja Jeru pagastu, kura demogrāfiskie dati aprēķināti, ņemot vērā arī sociālās aprūpes centra “Vidzeme” iemītniekus. Tas radot ilūziju par to, ka pagastā ir labāka demogrāfiskā situācija, kas neatbilst patiesībai.
G.Gladkins atgādināja, ka nevienā no Saeimā ievēlēto partiju priekšvēlēšanu programmām nav minēts ne zilbes par jaunas administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību. Šo ideju viņš uzskata par nepamatotu un sasteigtu. “Visi runā tikai par lielajām pilsētām un attīstības centriem, bet pārējā Latvija tiek uzskatīta par nespējīgu attīstīties.
Tā vietā, lai piedāvātu risinājumus, kā attīstīt lauku teritorijas, tiek ierosināta jauna reforma, kas vēl vairāk noplicinās novadus.
Iedzīvotāji ir ņēmuši kredītus, lai iegādātos mājokļus, uzņēmēji ir ieguldījuši līdzekļus savos uzņēmumos. Tagad, likvidējot skolas un sadzenot visus attīstības centros, šie cilvēki kļūst par ķīlniekiem. Tie visi ir apdraudējumi, par kuriem neviens nerunā. Stāsti par to, ka pašvaldības apgūs lielās Eiropas naudas un visi labi dzīvos attīstības centros ir muļķības,” atzīmēja G.Gladkins.
Mazsalacas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis norādīja, ka vispareizāk viedokli par pakalpojumu pieejamību būtu jāprasa iedzīvotājiem tajos pagastos, kuri iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā nekļuva par novadu centriem.
“Novada ietvaros ir paveiktas daudz labas lietas infrastruktūras uzlabošanā, ko pagasti nevarētu atļauties, taču pakalpojumu klāsts noteikti ir sarucis.
Turpinoties apvienošanai, pieejamo pakalpojumu klāsts attālāko pagastu iedzīvotājiem vēl vairāk samazināsies,”
uzskata H.Rokpelnis. Viņš norādīja, ka Mazsalacas novada pašvaldība diezgan skeptiski vērtē ideju par vienoto pakalpojuma centru izveidi, kur varētu saņemt pakalpojumus no Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts zemes dienesta un citām valsts un pašvaldības institūcijām. “Tādu cilvēku, kas vienlīdz labi pārzinātu visas nozares, nav iespējams atrast un sagatavot, tādēļ ir visai apšaubāma šādu centru kvalitatīva darbība. Man ir bažas, ka daudzviet tie tiks izveidoti vien ķeksīša pēc,” ir pārliecināts H.Rokpelnis.
