Lasīšanas laiks: 4 min
Novembrī Latvijas Radio aprit 90 gadi kopš 1925.gada 1.novembrī ar operas “Madame Butterfly” translāciju atklāja toreizējo Rīgas radiofonu. Latvijas Radio bija korespondentu punkti arī reģionos, viens no tiem – Vidzemē, Valmierā. Savas atmiņas par Vidzemes reģiona biroja izveidi un darbu tajā portālam “Valmieras Ziņas” stāsta Gunta Matisone, kura paralēli darbam Vidzemes Televīzijā joprojām strādā arī par Latvijas Radio korespondenti Vidzemē.
Labrīt! Šorīt būsim tiešraidē no Valmieras, Vidzemes augstskolas. Mūsu žurnāliste Gunta Matisone jau gatava ēteram. pic.twitter.com/xCGqpMar0i
— Latvijas Radio Ziņas (@LRZinas) October 3, 2014
Kā stāsta Gunta, Latvijas Radio Vidzemes korespondentu biroju izveidoja 1986.gadā. Tajā gadā Gunta absolvējusi Latvijas Universitātes Žurnālistikas nodaļu. Viņa jau zināja, ka vēlas strādāt radio, bet negribēja palikt Rīgā: “Toreiz jau bija Latvijas Radio korespondentu punkti Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Tā kā prakses laikā biju strādājusi arī Valmieras rajona laikrakstā “Liesma”, nedaudz piepalīdzēja “blatiņš”, un toreizējais Valmieras rajona laikraksta “Liesma” redaktors Vilis Liepiņš pa saviem partijas kanāliem arī nedaudz piestrādāja, lai atvērtu Vidzemes korespondentu punktu Valmierā.”
Gunta atzīst, ka sākums bijis ļoti grūts – strādājot Latvijas Radio lielajos un populārajos raidījumos, viņa bija pieradusi pie citas tematikas, cita pasniegšanas veida. “Un ko tur slēpt, kā jau daudziem jaunajiem, man bija arī “zvaigznīšu slimība”, jo biju pieradusi pie uzslavām, atzinības, ka manis veidotie sižeti ir veiksmīgi, tā teikt, jaunā, daudzsološā…
Jā, tie sākumgadi laikam jau palikuši atmiņā ar tā laika tematiku – darbaļaužu uzvarām, piecgadēm, kombainieriem, katru rudeni bija jāseko līdzi labāko lauksaimnieku darbam, kā norit ražas vākšana. Tagad par to var tikai pasmaidīt…”
Gatavojot sižetus, jau toreiz nācās, tāpat kā tagad, braukāt pa visu Vidzemi, stāsta Gunta. Tolaik viņai nebija sava auto. Tas nozīmēja, ka, piemēram, līdz Alūksnei bija jābrauc ar satiksmes autobusu, un autobusi tad nebija ar tādu komfortu kā šodien. “Darba dienas beigās ceļa putekļiem pilna mute,” stāsta Gunta.
Savulaik radio ziņas sagatavošana tehniski bijusi grūta un sarežģīta: “Ierakstu magnetofons svēra kilogramus piecus sešus un to nācās plecā nest līdzi uz visiem ierakstiem. Tagadējo diktofonu var plaukstā saņemt pat mazs bērns.
Pirmie ieraksti tapa uz lentēm, tās griežot ar visparastākajām šķērēm un līmējot sākotnēji ar speciālu šķīdumu, tad ar līmlenti. Ja bija garāka intervija, tad varat iedomāties, kas tas bija par traku un pacietīgu darbu.
Nākamais – kā samontēto ierakstu aizgādāt līdz Rīgai? To tad nesu uz satiksmes autobusu, un Rīgā kāds darbinieks no redakcijas nāca pretim, lai nogādātu to Radio mājā. Tagad to visu pāris sekundēs paveic internets.”
Pēc Guntas stāstītā, Latvijas Radio korespondentu birojam Vidzemē, Valmierā, arī ir bijusi liela nozīme Atmodas laikā: “Kad sākās padomju varas agonija, nenoliedzami, lielākais izaicinājums bija nosargāt Latvijas Radio, Rīgas kolēģi jau pieredzēja arī OMON izdarības, bet caur manu studiju gāja Latvijas Radio slepenais slēgums, lai X stundā radio nepārstātu raidīt. Man tāds nervus kutinošākais brīdis bija barikāžu laikā, kad toreizējais ziņu dienesta vadītājs P.Tabūns atveda kaseti ar Tautas frontes priekšsēdētāja Daiņa Īvāna uzrunu vairākās pasaules valodās un man nodeva toreizējās Latvijas valdības parakstītu pilnvaru X stundā, kad kritīs Latvijas Radio, šo uzrunu pārraidīt. Lai to varētu veikt, vairākas naktis nācās dežurēt Valmieras retranslācijas tornī.
Toreiz bija tā jocīgi, kad torņa vīri instruēja, pa kurām kāpnēm būs jādodas prom, ja te iebrūk OMON vienība, un tās ierašanās bija diezgan reāla. Bet man toreiz mājās palika tikai pāris gadus veca meitiņa, un māte, kura pieredzējusi izvešanu laiku, atvadījās, kā jau aizejot pretim nezināmajam.
Man 15.janvārī ir dzimšanas diena, un tā dzimšanas diena, kuru sagaidīju TV tornī, laikam visvairāk paliks atmiņā,” stāsta Gunta.
Viņa norāda, ka darbs radio ir interesants, katru dienu jauni notikumi, jauni cilvēki. Darbā palīdz arī tas, ka viņa strādā Vidzemes TV, līdz ar to var vairāk uzzināt par dažādiem notikumiem. Bet pats galvenais šī darba ieguvums, viņasprāt, ir tas, ka var iepazīt daudz un dažādus, interesantus cilvēkus, kuri nečīkst par dzīvi, un tas arī ir uzlādē turpmākajam darbam.
