Lasīšanas laiks: 6 min
Pavasara semestrī Vidzemes Augstskolā (ViA) studijas apguva desmit studenti no ESME Sudria augstskolas (ESME Sudria Engineering School) Francijā, kuri studē IT un inženierzinātņu studiju programmās. Viņu vidū bija arī marokānis Salahs Edīns Benzalims (Salah Eddine Bensalim), kurš tikās ar portālu “Valmieras Ziņas” un pastāstīja par sevi un iespaidiem par studijām Valmierā.
Tu pats esi no Marokas. Kāpēc studē Francijā?
Es sāku studēt Marokā. Sāku tur studēt pirmo gadu un saņēmu labas atzīmes. Izvēlējos tomēr izmantot iespēju studēt ārvalstīs un nolēmu, ka došos uz Franciju un studēšu tur četrus gadus.
Marokā franču valodu bija iespējams apgūt ļoti labā līmenī.
Nākotnē kādu laiku plānoju padzīvot arī Amerikā un citur pasaulē, lai uzlabotu savas valodu zināšanas un iegūtu pieredzi, ko pēc tam varu izmantot, atgriežoties atpakaļ Marokā.
Ko tieši Tu studē Francijā?
Francijā pirmie divi gadi studijās parasti aizrit vien mācoties teorētiskas un vispārējas zinības. Tā būtībā ir sagatavošanās ar matemātikas un fizikas ievirzi. Taču pēdējos divos studiju gados jau ir iespējams izvēlēties specifiskākus tematus un atkarībā no vērtējuma valsts pārbaudījumā, vari tikt uz kādu konkrētu skolu, apgūt mācības. Es izvēlējos apgūt inženiera mehāniķa un elektriķa prasmes, kur
studēju visu, kas saistīts ar inženierzinātnēm, tostarp tīkla un telekomunikācijas zinātni, IT informācijas sistēmu, elektrisko enerģiju un daudz ko citu.
Un nākamgad es varēšu izvēlēties konkrētu novirzienu jeb specialitāti.
Kuru specialitāti Tu izvēlēsies?
Es gribu izvēlēties elektroinženiera profesiju. Tā man ir interesanta. Un gribu arī domāt par nākotni, tā ir profesija, kas ir nepieciešama Marokā, Francijā un citur. Domāju, ka man izdosies, jo arī sekmes man ir atbilstošas.
Un kā tad Tu nonāci Latvijā?
Pirmajā semestrī mēs apguvām šos priekšmetus, bet otrajā mums visiem obligāti bija jādodas studēt ārvalstīs. Kā nosacījums ir studēt ārzemēs vismaz sešus mēnešus.
Bet kāpēc tieši Latvijā?
Es izvēlējos studēt Latvijā, jo Parīzē ir pārāk daudz stresa un skrējiena. Katru dienu es no rīta sākumā braucu ar autobusu, tad ar metro, visu laiku skrējienā. Turklāt Parīzē dzīvošana ir ārkārtīgi dārga. Semestra beigās es vienmēr esmu ļoti noguris un pārdzīvojumu un uztraukumu nomocīts.
Kad izvēlējos – kurp doties, bija daudz iespēju, daudz lielu, skaistu pilsētu, bet es izvēlējos Latviju, jo gribēju izmēģināt padzīvot un studēt mazpilsētā, mazā valstiņā, kur dzīvot varbūt varētu būt mierīgāk.
Man šķiet, tā bija ļoti laba izvēle, jo ikdienā es satieku te ļoti daudz interesantu cilvēku un šī noteikti ir viena no labākajām pieredzēm un piedzīvojumiem, kādi manā dzīvē bijuši. Te tiešam visu laiku kaut kas notiek! Un, kad sazinos ar saviem draugiem Francijā, man šķiet, ka man te iet labāk nekā viņiem tur [smejas].
Tātad – nekādas nožēlas par izvēli studēt Valmierā?
Pilnīgi noteikti – nekādas. Es esmu ieguvis tiešam daudz labu draugu, esmu iesaistījies AIESEC organizācijā. Iedomājieties,
ja Parīzē ļoti ilgā laikā es būtu ieguvis tikai dažus paziņas, tad Valmierā ļoti īsā laikā vari iegūt ļoti daudzus paziņas un visi Tevi sveicinās un izpalīdzēs.
Tu teici, ka esi iesaistījies AIESEC organizācijā. Vai tam pietiek laika?
Jā, mums šeit nav pārāk daudz lekciju. Divas līdz trīs stundas nedēļā, ko veltu AIESEC, man nekam citam īsti laiku neatņem. Bet es arī nevaru teikt, ka man būtu ļoti daudz brīva laika, jo visas nedēļas nogales ir ar saviem plāniem [smejas], piemēram,
mēs braucam uz Rīgu vai rīkojam kādu kopīgu starptautisko studentu ballīti vai ko citu.
Bet kopumā es neesmu pārāk aizņemts. Laiks izbaudīt dažādas iespējas ārpus studijām arī paliek pāri. Zinu, ka tas ir jāizmanto, jo, atgriežoties Francijā, tādas brīvības laika ziņā vairs man nebūs.
Kad Tu atgriezīsies Francijā?
Es plānoju atpakaļ Francijā būt 1.jūlijā.
Un kas līdz tam ir Tavā “Darāmo lietu sarakstā”?
Pirmkārt, gribu realizēt interesantu projektu kopā ar AIESEC, kurā
plānots iepazīstināt latviešus ar informāciju par Franciju un Maroku. Es domāju, ka tas būtu ļoti noderīgi, jo, cik esmu novērojis, latviešiem nav pārāk daudz zināšanu par šīm valstīm.
Vai Tu daudz zināji par Latviju, pirms devies šurp?
Atklāti sakot, nē. Man nebija absolūti nekāda priekšstata – ko gaidīt.
Es varbūt kaut kādā mērā gaidīju kādas rasisma iezīmes, bet nē – tās absolūti nevar izjust. Varbūt citās valstīs, bet ne šeit.
Īpaši jaunā paaudze ir ļoti atvērti un brīvi komunicē ar mani, labprāt grib iepazīt manu kultūru.
Vai studiju metodes Latvijā un Francijā ir atšķirīgas?
Man šķiet, ka
Francijā studijas ir sarežģītākas, jo šeit – Latvijā ir vairāk prezentāciju darbi, pie kam, tiem gatavojoties, studijas mājās neprasa vairāk nekā stundu.
Francijā ir daudz grūtāk. Tev ir jāmācās, jāmācās un jāmācās, jāziedo miegs un daudz kā cita, lai veiksmīgi pabeigtu semestri.
Studiju process šeit notiek angliski? Vai izjūti valodas barjeru?
Daži kursi ir franču valodā, daži angliski. Bet, kā es sapratu, ar nākamo gadu visi priekšmeti tiks pasniegti angliski. Valodas atšķirības īsti neizjūtam ne sarunās ar studentiem, ne pasniedzējiem. Mūsu pašu – studentu no Francijas zināšanas angļu valodā nav izcilas, tāpēc nevaram kritizēt arī citus. Bet principā
gan pasniedzēji, gan arī vietējie studenti angļu valodā runā pat pārsteidzoši labi.
Varbūt vienīgi ar vecākas paaudzes cilvēkiem sazināties ir grūtāk. Veikalos un kafejnīcās, centrā dažkārt cilvēki angļu valodu nesaprot.
Vai jūti, ka latviešu, franču un marokāņu kultūras ir atšķirīgas?
Ir ļoti daudzas lietas, kas ir atšķirīgas.
Marokā satiekoties vai atvadoties ir ierasts paklanīt galvu, Francijā – iedot skūpstu uz vaiga, bet Latvijā tikai pasaka “čau” un viss.
Latvijā cilvēki ir ļoti distancēti.
Vai uzskati, ka Valmierā ir pietiekami daudz izklaides un atpūtas iespēju ārvalstu studentiem?
Pilsēta ir tiešām maza, daudz iespēju, kā pavadīt laiku, īsti nav.
Varētu vēlēties, lai pilsēta būtu atvērtāka dažādām kultūrām.
Esmu ievērojis, ka cilvēki, ar kuriem satiekos, pēc tam ir visai priecīgi iepazīties un uzzināt ko interesantu par manis pārstāvētajām valstīm un kultūru, bet tajā pašā laikā tik daudziem nemaz nav iespējas to uzzināt un satikt ārzemju studentus Valmierā! Domāju, ka pilsēta varētu šādas iespējas attīstīt, pilnveidojot pilsētas iespējas “izmantot” ārzemju studentus. Tāpat pilsētā ir visai maz naktsdzīves iespēju, arī sporta veidu piedāvājums ārzemju studentiem nav tik plašs kā varētu vēlēties. Tajā pašā laikā – maza pilsēta ir maza pilsēta un Valmiera ir ļoti skaista pilsēta.
Tu dzīvo kopmītnēs?
Jā, kopmītnēs Zvejnieka ielā.
Un kā vērtē dzīves apstākļus tur?
Es daļēji izvēlējos studēt Latvijā arī tāpēc, lai varētu attīstīt savas angļu valodas zināšanas, bet mani salika vienā istabiņā ar franču studentu [smejas].
Apstākļi ir ļoti labi. Tas, ka ir jādala virtuve ar citiem, man īpaši netraucē.
Tāpat ir iespējamas arī labas ballītes – nav problēmu.
Kā visvairāk pietrūkst no Francijas un Marokas?
Pietrūkst daudz kā. Draugu Francijā, ģimenes Marokā, futbola, un skrējiena. Francijā ir tik daudz, ko darīt, kur iet, kur iesaistīties, – tā visa man pietrūkst, bet tas nav slikti.
Es zinu, ka, kad atgriezīšos, tas viss man atkal būs. Tāpat man ļoti pietrūkst saules Marokā.
Un kas ir galvenie izaicinājumi, studējot šeit?
Protams, liels izaicinājums ir laika apstākļi, tie ļoti atšķiras, bet visvairāk mani jau sākotnēji biedēja valodas barjera.
Vai es spēšu pateikt savu sakāmo tā, lai ziņojums tiktu uztverts un doma saprasta? Bet šķiet, ka tas ir izdevies. Vismaz, izdodas arvien labāk.
