Valmieras Ziņas

Ija Groza: Situācija reemigrācijas jomā ir cerīga, taču pārsteidz sabiedrības negatīvā attieksme (1)

Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbu latviešu reemigrācijas veicināšanai, 2018. gada martā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izveidoja piecu reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīklu. Reģionālo koordinatoru galvenais uzdevums ir uzrunāt potenciālos reemigrantus un noskaidrot to vajadzības, sagatavot atbilstošus piedāvājumus par darba un dzīves iespējām Latvijā. Būtiski, ka tā nav vienkārši aptauja par reemigrantu vajadzībām – koordinatoriem būs jāuztur regulārs un atkārtots kontakts ar potenciālajiem reemigrantiem, kā arī jāveido personiska pieeja. Portāls “Valmieras Ziņas” tikās ar reemigrācijas koordinatori Vidzemes reģionā Iju Grozu, lai uzzinātu, kā viņai veicies darbs ar tautiešiem ārzemēs, kuri interesējas par iespējām atgriezties Latvijā.

Kā vērtējat līdz šim paveikto?

Situācija ir cerīga.

Mēs, pieci koordinatori, sākām strādāt bez pieredzes šajā jomā un nezinot, kas mūs sagaida. Mēs mācāmies darot, tāpēc katram koordinatoram ir sava pieeja atbilstoši iepriekš iegūtajām zināšanām un pieredzei. Mēs regulāri sazināmies un apmaināmies ar informāciju, lai uzlabotu savu darbu.

Projektā viens no paredzētajiem uzdevumiem bija nodrošināt katram koordinatoram līdz gada beigām komunikācijas ar simts cilvēkiem jeb kopumā visiem koordinatoriem – 500 komunikācijas. Pašlaik visi kopā esam sazinājušies jau ar 900 cilvēkiem. Vidzemē līdz 1.jūlijam esmu sazinājusies ar 108 cilvēkiem, taču gandrīz aiz katra no šiem cilvēkiem stāv ģimene, tādēļ kopumā iesaistīto cilvēku skaits ir daudz lielāks. Kopumā esmu sagatavojusi 68 piedāvājumus. Man zināmas ir sešas ģimenes, kuras atgriezušās laikā, kopš es iesaistījos reemigrācijas projektā. Vēl 15 ģimenes plāno atgriezties šogad un nākamgad.

Ir jāatzīst, ka tie cilvēki, kas ir atgriezušies, lēmumu nav pieņēmuši, pateicoties tikai reemigrācijas koordinatoriem. Tas nav vienas dienas lēmums. Cilvēki rēķina “plusus” un “mīnusus” un rūpīgi apdomā šo soli. Taču mans darbs noteikti viņiem ir palīdzējis pieņemt lēmumu. Cilvēki to novērtē.

Reemigrācijas koordinatoru pilotprojekts noslēgsies šī gada beigās. Jau pašlaik VARAM ir atzinusi projektu par veiksmīgu un pieprasījusi finansējumu tā turpināšanai arī nākamgad. Topošajā Diasporas likumā arī ir paredzēts informatīvais atbalsts reemigrantiem, kas nostiprinās koordinatoru statusu.

Cik daudz valmieriešu ir sazinājušies ar jums?

Valmierā un tās apkārtnē reemigrācijas koordinatora pakalpojumus izmantojuši ļoti maz cilvēku.

Saziņa bijusi tikai ar diviem. Vēl daži cilvēki bijuši no Burtnieku un Beverīnas novada. Lielāka interese ir no Cēsu, Gulbenes un Alūksnes puses. Ne jau visiem, kuri atgriežas, ir nepieciešama koordinatoru palīdzība.

Kā jūs atrodat un uzrunājat cilvēkus?

Ir kolēģi citos reģionos, kuri uzrunā personīgi cilvēkus, taču es to nedaru. Es cenšos sasniegt savu auditoriju, izplatot informāciju “no mutes mutē”, gatavojot informāciju plašsaziņas līdzekļiem, uzrunājot mūsu tautiešu organizācijas ārzemēs.

Mans galvenais rīks ir internets.

Ja mūsu pirmā saruna ir pa telefonu, es tomēr lūdzu uzrakstīt jautājumus arī rakstiski un sniedzu uz tiem atbildes caur e-pastu, lai varētu dokumentāli apstiprināt mūsu komunikāciju. Tāpat cilvēki mani uzrunā sociālajos tīklos un arī cits citam nodod informāciju.

Kādu informāciju cilvēki vēlas uzzināt?

Jautājumi ir ļoti dažādi, tāpat kā informācijas apjoms. Nesen aizsūtīju uz Kanādu informācijas apkopojumu uz 24 lapaspusēm, kurā bija iekļauta ļoti plaša informācija ar saitēm un dažādām mājaslapām.

Galvenās tēmas, kas interesē tautiešus, ir skolas, bērnudārzi, mājokļa īre un īpašuma iegāde, uzņēmējdarbības uzsākšana. Lielu uzmanību tautieši pievērš drošības jautājumiem.

Kāds tautietis, kurš aizbrauca uz Īriju 2001. gadā, atzina, ka tur drošības situācija ir pasliktinājusies saistībā ar terora draudiem, tādēļ viņi interesējas, kādi apstākļi ir Latvijā. Daudzi atzīst, ka Lielbritānijā vietējo iedzīvotāju attieksme pret iebraucējiem pasliktinājusies pēc “Brexit”. Tas ir viens no faktoriem, kas liek tautiešiem izlemt atgriezties dzimtenē. 2019.gada 1.martā Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības, taču Latvija nav tam gatava. Nav skaidrs, kas notiks ar tiem Lielbritānijas pilsoņiem, kur jau pašlaik dzīvo Latvijā jauktajās reemigrantu ģimenēs. Manuprāt, šos jautājumus vajadzētu steidzami risināt.

Iegūt informāciju un saprast mūsu valsts likumu un birokrātijas līkločus nav vienkārši pat vietējiem iedzīvotājiem. Tautiešiem ārzemēs ir vēl grūtāk.

Nesen intervējot kādu ģimeni Anglijā, es vēlreiz pārliecinājos, ka mūsu darbs ir nepieciešams, jo cilvēki nav informēti par reālo situāciju Latvijā, lai gan mūsdienās ir daudzas iespējas to izzināt internetā. Piemēram, viņi bija pārsteigti un neticēja, ka bērnu sagatavošanai skolai nav tik dārga, kā pirms dažiem gadiem. Viņi atcerējās laikus, kad pirms katra mācību gada bija jātērē vairāki simti eiro, lai iegādātos skolai mācību grāmatas un darba burtnīcas. Tāpat viņi īsti neticēja, ka Latvijā ir daudz brīvo darba vietu, un nebija informēti par dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai, ko piedāvā biznesa inkubatoros un pašvaldību grantu projektos.

24 cilvēki ir vienkārši lūguši informāciju par reemigrantiem pieejamiem materiālajiem pabalstiem, taču nācās viņiem paskaidrot, ka šajā projektā tādi nav paredzēti. Projekta ietvaros mēs nodrošinām tikai informatīvu atbalstu. Vienīgais materiālais guvums šajā projektā būs grantu konkurss uzņēmējdarbības uzsākšanai, ko plānojam izsludināt septembra sākumā.

Katrā reģionā tiks atbalstīti četri projekti, paredzot maksimālo summu vienam projektam 9000 eiro.  Pašam reemigrantam jānodrošina līdzfinansējums 50% apmērā no pieprasītās summas.  Jau pašlaik vairāki reemigranti ir informējuši par vēlmi uzsākt savu uzņēmējdarbību. Ir idejas par viesu namu, autoservisu, mežistrādi, galdniecību, medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumiem. Ir vairāki, kuri vēlas ārzemēs izveidoto uzņēmumu pārcelt uz Latviju, taču daži vēlas saglabāt uzņēmumu ārzemēs, bet paši pārcelties uz dzimteni.

Vai jautājat, kāds ir bijis aizbraukšanas iemesls?

Aizbraukšanas iemesli bijuši dažādi. Viena grupa ir tādu, kuri aizbraukuši mācīties, iegūt izglītību un atgriezties. Vēl viena kategorija ir cilvēki, kur ieguvuši Latvijā izglītību un tad aizbraukuši ar domu sapelnīt naudu un iegūt pieredzi.

To viņi ir veiksmīgi īstenojuši un tagad vēlas atgriezties, lai izsāktu savu uzņēmējdarbību. Mēs palīdzam viņiem atrast telpas, informējam par atbalsta programmām uzņēmējiem. Atgriežas lielākoties cilvēki vecumā ap 30 un 40 gadiem. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ viņi atgriežas, ir vēlme nodrošināt saviem bērniem iespēju mācīties Latvijas skolās.  Taču ir arī cilvēki, kuri atbrauc un pieprasa nodrošināt dzīvokli un pabalstu. Mēs viņiem varam palīdzēt tikpat daudz, kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Vidzemē tādu piemēru nav, taču Kurzemē un Latgalē ir dažas pašvaldības, kuras maksā atgriešanās pabalstus. Pašlaik Saeimā 1. lasījumā ir apstiprināts Diasporas likumprojekts, kurā ir paredzēts ieviest pabalstu pārcelšanās izdevumu segšanai.

Vai jūs sekojat līdzi, kā veicas atbraucējiem?

Cenšos uzturēt kontaktus ar atbraukušajiem, apjautājos, kā jūtas, kādi iespaidi, vai notiek, kā iecerēts. Bieži vien cilvēki, vēl esot svešatnē, izzina, viņuprāt, visu nepieciešamo, bet atgriežoties, rodas jauni jautājumi un jaunas vajadzības. Jāatceras, ka nevienam reemigrantam nav saistību vai pienākumu mani informēt vai uzturēt saziņu pēc atgriešanās. Viņi pakalpojumu ir saņēmuši.  Lielākoties visi pēc atgriešanās ir ļoti aizņemti ar jaunās dzīves plānošanu un organizēšanu.

Neviens no tiem, ar ko esmu sazinājusies, nav teicis, ka ir vīlies par savu lēmumu atgriezties Latvijā.

Daudzi ir atzinuši, ka, salīdzinot ieņēmumus un izdevumus, viņu situācija nav pasliktinājusies. Lai gan algas Rietumos ir augstākas, taču izdevumi par mājokli, transportu un citām pozīcijām tur ir lielāki.

Sākoties reemigrācijas koordinatoru projektam, ir bijis daudz negatīvās publicitātes. Tādēļ atbraucēji ir ļoti piesardzīgi un nevēlas publiski runāt par savu pieredzi, jo viņi negrib saskarties ar negatīvajiem komentāriem. Vismaz tik ilgi, līdz viņu dzīve, sadzīve ir nostabilizējusies.

Mēs vēlējāmies pastāstīt par kādas ģimenes atgriešanos mājās, par viņu atzinīgo vērtējumu par koordinatora pakalpojumiem, lai iedrošinātu citus, tādēļ publicējām preses relīzi. Atbraucējiem tikai veltīti tik daudz negatīvi komentāri, ka viņi lūdza, lai šī informācija tiktu dzēsta no mājaslapas. Pēc ilgas prombūtnes atgriešanās mājās ir ne tikai praktisks, bet arī ļoti personisks un emocionāls notikums. Šie cilvēki ir kā jauni, tikko iedēstīti stādi, kam negāciju brāzmas ir smagas. Būtu vērts veikt nopietnu pētījumu, kāpēc ir tāda sabiedrības attieksme.

Ar Iju Grozu par reemigrācijas jautājumiem var sazināties, rakstot uz e-pastu ija.groza@vidzeme.lv vai pa tālruni + 371 29287585.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

    Attieksme - 13.07.2018 Atbildēt

    Cilvēki pieņēma lēmumu aizbraukt, jo, visticamāk, bija iemesls. Taču pie tā nav vainīgi tie, kuri palika šeit un turpināja dzīvot un strādāt. Tādēļ palicējiem arī nebūs saprotama īpašā attieksme un atgriešanās veicināšana. Lai atgriežas, kad vēlas un meklē atkal savu vietu šeit. Attieksme nav ne laba, ne slikta. Lai aizbraucēji un palicēji paši domā un dara.

"Valmieras ziņas" jautā

Vai zināt, par kuru partiju balsosiet Saeimas vēlēšanās?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs aicina darbā direktora vietnieku metodiskajā darbā (speciālās izglītības attīstības centra vadītāju) uz nenoteiktu laiku. Galvenie darba pienākumi: plānot, organizēt, vadīt speciālās izglītības attīstības centra darbu, nodrošinot metodiskā un kosultatīvā atbalsta sniegšanu, izglītojamo ar dzirdes traucējumiem visā Latvijas teritorijā un izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem Vidzemes reģionā izglītošanai un iekļaušanai; izstrādāt projektu pieteikumus, vadīt/koordinēt starptautiskus (piemēram, Erasmus+, Nordplus) un nacionāla mēroga projektus speciālās izglītības jomā; nodrošināt informācijas uzkrāšanu un analīzi par skolas veiktajām darbībām izglītības jomā, sagatavot pārskatu par attīstības centra darbību; popularizēt attīstības centra darbību plašsaziņas līdzekļos un citos informācijas nesējos; piedalīties skolas attīstības plānošanā, mērķu un uzdevumu noteikšanā un īstenošanā. Nepieciešamā izglītība un prasmes: izglītība saskaņā Ministru kabineta noteikumiem par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju; atbilstība Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta prasībām; ne mazāk kā piecu gadu pedagoģiskā darba pieredze darbā ar izglītojamiem ar speciālām vajadzībām; apgūta pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma “Speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā”; pieredze starptautisku vai nacionālu projektu sagatavošanā un vadīšanā/ koordinēšanā; teicamas prasmes brīvi strādāt ar datoru un biroja tehniku; pozitīva, radoša un atbildīga attieksme pret darbu; psiholoģiskā noturība, augsta saskarsmes kultūra un sadarbības prasmes. Piedāvājam: atbildīgu, interesantu un sociāli nozīmīgu darbu; vienu pilnu darba likmi (40 stundas nedēļā); atalgojumu saskaņā ar Pedagogu darba samaksas noteikumiem (tai skaitā papildu piemaksu par darbu īpašos apstākļos); ikgadējo atvaļinājumu 8 nedēļas; sociālās garantijas; profesionālās kompetences pilnveides iespējas. Profesionālās darbības aprakstu (CV), motivācijas vēstuli un izglītības dokumenta/-u kopiju/-as lūdzam iesniegt līdz 2018.gada 31.jūlijam personīgi (adrese: Leona Paegles iela 5/7, Valmiera) vai e-pastā: iveta.klavina@valmiera.edu.lv . Tālrunis informācijai 28388112 (skolas direktore Iveta Kļaviņa). Profesija: IESTĀDES VADĪTĀJA VIETNIEKS /ĢENERĀLDIREKTORA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS /PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS /PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS Darba vietas adrese: LATVIJA, Leona Paegles iela 5/7, Valmiera Darba veids: Darba līgums uz nenoteiktu laiku Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darba līgums uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2018-07-31

Valmieras pilsētas 6.pirmsskolas izglītības iestāde “Kārliena“ struktūrvienība “PIENENĪTE “ aicina darbā uz noteiktu laiku PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJU. Darba pienākumi: nodrošināt kvalitatīvu izglītības procesu, atbilstoši pirmsskolas izglītības vadlīniju prasībām; plānot un organizēt savu darbu, atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem; rūpēties par izglītojamo drošību; pilnveidot savas profesionālās kompetences; sadarboties ar izglītojamā vecākiem, sniedzot atbalstu izglītojamam mācīšanās procesā; veikt darbu saskaņā ar amata aprakstu. Prasības pretendentam: izglītība saskaņā ar MK noteikumu Nr.662 prasībām par pedagogiem nepieciešamo izglītību un kvalifikāciju; labas saskarsmes un komunikācijas prasmes; pozitīva, radoša un atbildīga attieksme. Piedāvājam: interesantu , atbildīgu un radošu darbu (struktūrvienība “Pienenīte “ Georga Apiņa 5, Valmierā); stabilu un regulāru atalgojumu; sociālās garantijas; profesionālās kompetences pilnveides iespējas. Pretendentus aicinām pieteikties, iesniedzot CV: sūtot uz e-pastu: karliena@valmiera.edu.lv; iesniedzot personīgi Valmieras pilsētas 6.PII “Kārliena “ Rūpniecības ielā 16A. Tālrunis saziņai 29417075 (vadītājas vietnieks izglītības jomā Santa Cara). Profesija: PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJS Darba vietas adrese: LATVIJA, Rūpniecības iela 16A, Valmiera Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Aktuāla līdz: 2018-07-27

Mūsu partneri