Lasīšanas laiks: 2 min
Pagājušās nedēļas nogalē pieredzes apmaiņas vizītē pie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” (ZAAO) bija ieradušies Lietuvas atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru pārstāvji. Viesi atzina, ka sadarbojoties iespējams dalīties ar katra pieredzi gan attīstībā, gan jaunāko tehnoloģiju lietošanā.
“Visām Baltijas valstīm ir atkritumu apsaimniekošanas problēmas, taču nozīmīgi tās risināt kopīgi, jo katra valsts var mācīties viena no otras”, norādīja “LRATCA” asociācijas prezidents Algirdas Reipas.
ZAAO kaimiņzemes kolēģiem prezentēja savas atkritumu apsaimniekošanas metodes. Lietuviešiem interesanta šķita ZAAO individuālā un datorizētā pieeja katram klientam. Piemēram, lai klients neaizmirstu par atkritumu izvešanas datumu, viņš dienu iepriekš saņem atgādinājumu telefona īsziņas veidā. Arī līgumi ar daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem tiek slēgti atšķirīgi nekā Lietuvā, tāpēc viesiem radās daudz jautājumu ZAAO pārstāvjiem.
A.Reipas norādīja, ka Lietuvas atkritumu apsaimniekotāji jau 12 gadus ir pazīstami ar ZAAO un ar interesi seko līdzi, kā apsaimniekošanas jautājumi tiek risināti un attīstīti Ziemeļvidzemē. Latvijas pieredzē novērtēts tas, ka sabiedrība arvien vairāk tiek motivēta šķirot atkritumus. Būtiski, ka ZAAO nodrošina iespēju iedzīvotājiem atteikt pustukša konteinera tukšošanu, tādejādi iedzīvotāji var ietaupīt līdzekļus.
Interesanti arī šķiet tas, ka Latvijas gadījumā pašvaldība lielā mērā veic atkritumu apsaimniekošanu. ZAAO nodarbojas ar visu procesu kompleksi – nodrošina atkritumu izvešana, savākšanu, šķirošanu, transportēšanu, apstrādi un noglabāšanu videi draudzīgā veidā. Turpretī Lietuvā ar šo sfēru nodarbojās privātās kompānijas, kuras nevēlas, lai pašvaldība iesaistītos to darbībā. A.Reipas stāsta, ka drīz Lietuvā Konstitucionālā tiesa izskatīs lietu par pašvaldību līdzdalību atkritumu apsaimniekošanas biznesā, kuras rezultātā pastāv iespēja, ka pašvaldībai būs lielākas līdzdarbības tiesības atkritumu apsaimniekošanā nekā līdz šim.
Lietuvas pārstāvji uzteica moderno tehnoloģiju lietošanu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzturēšanā. Datorizēta informācija nodrošina arī lielāku kontroli un caurspīdīgumu, pretēji, kā tas esot Lietuvā, kad liels informācijas apjoms vēl tiek apstrādāts “ar roku”.
Taču no kaimiņvalstīm varam mācīties un apgūt plašāk attīstītas atkritumu pārstrādes un enerģijas iegūšanas iespējas. “Igaunijā jau 60% no atkritumiem tiek dedzināti. Lietuvā tika uzbūvēta atkritumu dedzinātava Klaipēdā, tagad būvējam vēl divas. Šīs atkritumu dedzinātavas ir nozīmīgas, jo tajās ne tikai sadedzina atkritumus, bet arī ražo elektroenerģiju un siltumu. Līdz ar to atkritumi var kalpot par labu kurināmā alternatīvu”, norādīja A.Reipas.
Atkritumu apsaimniekošanas problemātika pastāv visās Baltijas valstīs un pieredzes apmaiņa var veicināt efektīvāko risinājumu atrašanu. Gandarījums, ka lietuvieši uzteic Latvijas atkritumu apsaimniekotāja ZAAO spēju savā darbībā ieviest arvien jaunākas, modernākas un efektīvākas tehnoloģijas, kuras nodrošina tīrāku un sakoptāku vidi Ziemeļvidzemes reģionā.
