Lasīšanas laiks: 2 min
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus sakopt sev piederošās teritorijas, lai pavasarī samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu.
Viens no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā ir pavasaris, kad ik dienas tiek reģistrēts desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg zeme, sadeg ēkas un gūst apdegumus vai pat iet bojā cilvēki. Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām – ja rudenī lauki un arī pilsētas, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, nebūs kūlas, kam pavasarī degt.
Viens pavasaris ir lietaināks, cits – sausāks, un no tā lielā mērā ir atkarīgs kūlas ugunsgrēku skaits. Tomēr, apskatot statistiku par pēdējiem gadiem, var pārliecināties, ka
Latvijā gadu no gada ir tādi novadi, kur šo ugunsgrēku skaits mērāms desmitos, bet ir arī novadi, kur nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Vai tā ir sagadīšanās vai tomēr attieksme pret vidi, kurā dzīvojam un saimniekošanas veids?
Sakarā ar to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstības un pārraudzības jomā, VUGD aicina uzlabot pārraudzību pār pašvaldībām attiecībā uz teritorijas sakopšanu, lai tās veiktu nepieciešamos pasākumus – novērstu kūlas veidošanos, kā rezultātā pašvaldību pārziņā esošajās teritorijās tiktu ierobežota kūlas ugunsgrēku izcelšanās iespējamība. Turklāt, pēc VUGD rīcībā esošās informācijas,
apmēram 70 % kūlas ugunsgrēki notikuši pašvaldībām piederošajās teritorijās.
VUGD aicina veikt pastiprinātu uzraudzību pār to, kā pašvaldības veic obligāto zemes aizsardzības pasākumu, tostarp zemes apsaimniekošanas pasākumu un zāles pļaušanas, lai novērstu kūlas veidošanos, izpildi un kontroli savās administratīvajās teritorijās – pašvaldībām piederošajos zemes gabalos, par kuru nepildīšanu atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.panta otrajai daļai paredzēta administratīvā atbildība.
VUGD atgādina, ka atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai
par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro.
Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Vienlaicīgi informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu,
zemes īpašniekiem jeb valdītājiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.
