Lasīšanas laiks: 3 min
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu un darbinieku arodorganizācija tuvākajā laikā plāno vērsties tiesā, jo uzskata, ka “iekšlietu sistēmā turpina klaji pārkāpt dienestā esošo amatpersonu tiesības” un pārstrādāto stundu aprēķini veikti, interpretējot likuma normas.
Arodorganizācijas priekšsēdētājs Aleksandrs Gulbis norāda, ka esot saņēmis savu darba stundu pārrēķinu, tomēr gandarījuma par panākto neesot, jo
“joprojām neviens no iekšlietu sistēmas vadības ne tikai nav uzskatījis par nepieciešamu atvainoties dienestā esošajām amatpersonām par radītajiem zaudējumiem, bet arī VUGD pārrēķins veikts, piesaucot sev izdevīgos likumu pantus, īpaši uzsverot, ka pārstrādātās stundas iespējams kompensēt piešķirot atpūtas laiku”.
VUGD sagatavotajā pārrēķinu pamatojumā esot norādīts, ka naudā tiks kompensēti 90% no pārstrādātām virsstundām, savukārt pārējie 10% tiks kompensēti ar atpūtas laiku.
Arodorganizācija šādam variantam nepiekrīt un uzskata, ka šāds risinājums nav iespējams, jo saskaņā ar Atlīdzības likumu pārstrādātās darba stundas var aprēķināt un kompensēt ar atpūtas laiku vien četru mēnešu periodā, nevis pēc diviem gadiem, savukārt Satversmē skaidri noteikts, ka “ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu”.
“Ja likumu interpretē šādi, tad sanāk, ka arī tagad amatpersonai var pateikt – tu strādā, strādā… pēc gada vai diviem, iespējams, atpūtīsies! Uzskatu, ka šajā gadījumā nevar būt nekāda runa par virsstundu kompensēšanu ar brīvo laiku! Samaksai ir jābūt 100% apmērā, un šis princips jāievēro visos iekšlietu sistēmas dienestos! Šobrīd manā rīcībā ir informācija, ka aprēķini un procentuālais naudas/brīvā laika sadalījumus atšķiras. Ne VUGD, ne citās iekšlietu sistēmas iestādēs tas nav izdarāms tā, lai tas negatīvi neietekmētu sabiedrības drošību. Tā nedrīkst būt, un es darīšu visu, lai to nepieļautu,”
norāda Gulbis.
Gulbis ir lūdzis arodbiedrībai sagatavot prasības pieteikumu tiesai, lai apstrīdētu saņemto pārrēķinu, pieprasot virsstundu darba samaksu naudā 100% apmērā, turklāt to izmaksājot uzreiz, atbilstoši likumu normām par darba samaksu, nevis gada laikā vai kādā citā termiņā.
Jau ziņots, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta šā gada 16.jūnijā apmierināja Gulbja prasību par dežūrmaiņas laikā paredzēto pārtraukumu iekļaušanu darba laikā un uzdeva VUGD veikt darba samaksas pārrēķinu, darba laikā ieskaitot dežūrmaiņas laikā paredzētos pārtraukumus, un apmaksāt dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā laika.
Atbildīgajām iestādēm līdz nākamā gada 31.martam ir jāvienojas ar iekšlietu nozaru arodbiedrībām par virsstundu darba samaksas un piemaksas par nakts darbu kompensācijām. Valdība augustā lēma, ka papildu piešķiramais finansējums virsstundu darba samaksas un kompensāciju segšanai šogad nepārsniegs 7 000 000 eiro.
Savukārt oktobrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus likumā, lai nodrošinātu precīzu dienesta pienākumu izpildes laika uzskaiti.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā noteikto amatpersonai, kura strādā vairāk nekā sešas stundas un ne vairāk kā 12 stundas dienā, piešķir pārtraukumu, kas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm un ko neieskaita dienesta pienākumu izpildes laikā.
Ņemot vērā katra konkrētā dienesta darba specifiku, iestādes vadītājs var aizliegt atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu minētā pārtraukuma laikā.
