Valmieras Ziņas

Vita Jaunzeme: Jaunā simtgade – laiks domāt zaļi

Latvijas valsts simtgade sakrīt ar laiku, kad pasaules lielvalstu līderi un zinātnieki ceļ intensīvu trauksmi par neatgriezeniskām vides un klimata izmaiņām. Latvija vides jautājumus bieži uzlūko ar atpakaļejošu datumu – vēl pirms 20 gadiem ekoloģiskas katastrofas draudus neviens neuztvēra nopietni, bet šodien mēs tveramies pie 10 gadus veciem risinājumiem. Taču mūsu valsts simtgade ir izcili piemērots brīdis, lai pārkāptu slieksnim un radītu jaunu filozofiju, kurā būtu integrētas mūsu saknes, šībrīža situācija ar skaidru skatu uz realitāti un nākotnes vīzija, kā rītdien dzīvot labāk. Un tas jādara visām nozarēm kopā – kultūrai, izglītībai, videi, medicīnai, ekonomikai, lai atspertos no šajā simtgadē paveiktā un radītu jaunu platformu jaunām paaudzēm.

Valsts simtgades ietvaros esam skaitījuši dižkokus un citas Latvijas dabas vērtības. Tas ir pareizi, vispirms jāapzina, kas mums vēl atlicis, un tad jādomā, kā to saglabāt. Taču esošie dižkoki savu mūžu drīz būs nodzīvojuši, un jau drīz par tiem runāsim pagātnes formā.

Patiesībā mēs daudzās jomās esam dzīvojuši uz senču sastrādātajiem procentiem, un nu par to piespraužam sev ordeni.

Kultūras jomā šādu ordeni patiešām varam atļauties – tur paveiktas lieliskas lietas. Taču ir pienācis laiks sagādāt simtgadei pievienoto vērtību arī vides jautājumos. Ir jāstāda jauni dižkoki. Tāpat ar visu citu – lai varētu cerēt uz ilgtspēju, mums ir jābūt vīzijai, ko darīsim pēc 10, 50 un 100 gadiem. Valsts simtgade radījusi pacēlumu kultūrā, starptautiskajās attiecībās un ekonomikā, tagad jārada jauna atspēriena platforma arī vides jautājumos.

Zinātnieki ceļ trauksmi – no viena kvadrātmetra okeāna virsmas varētu izsmelt ap 300 plastmasas vienību, bet apmēram 65 gados pasaulē saražoti 8,3 miljardi tonnu plastmasas. Plastmasas sīkvielas ir visur – uz zemes, ūdenī, gaisā, pārtikas produktos, pat mūsu asinsritē. Dzīvās radības izmirst jau tagad, zeme sasilst, jo plastmasa atšķirībā no smiltīm to sakarsē, kas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk zeme varētu aizdegties, bet mūsu priekšstats par to, ka plastmasa sašķeļas un degradējas, ir aplams.

Mēs dzīvojam uz plastmasas planētas.

Tāpēc šobrīd kā nekad agrāk ir aktualizējies jautājums, kur un ko mēs ieguldām. Pašsaprotami tai vajadzētu būt izglītībai un jauna veida domāšanai, kas jāieaudzina bērnos. Šobrīd cilvēce ir iegājusi baiļu zonā. Bailes no rītdienas un parītdienas rada alkatību – cilvēki uzkrāj, bezjēdzīgi tērē, jo baidās, ka nepietiks pašam, bērniem, mazbērniem. Un šīs bailes ir pamatotas, jo cilvēku skaits pieaug, konkurence palielinās. Mēs spriežam par to, ka vajag rūpniecību, ražošanu, vajag kurināt ekonomiku – jā, mums to vajag, bet jautājums, ar kādām metodēm.

Mūsu problēma ir tā, ka mēs meklējam problēmu cēloņus desmit gadus senā pagātnē, kamēr mums vajadzētu skatīties desmit gadus uz priekšu nākotnē.

Mēs runājam par depozītsistēmu tā vietā, lai ieguldītu zinātnē, kas spētu plastmasas vietā radīt citu videi draudzīgu produktu. Un šeit es redzu milzīgu ieguldījumu, kuru var sniegt kultūra. Ja tā apvienotos ar izglītību, medicīnu, vidi, psiholoģiju, ētiku, visām šīm garīgajām kategorijām, varētu veidoties jauna domāšana, kas cilvēkiem pēc 100 gadiem ļautu dzīvot citādi.

Mēdz teikt, ka cilvēks ir radības kronis, bet tas ir absurds – mēs pat dzeramo ūdeni nespējam uzražot, jo, savienojot ūdeņradi un skābekli, mums sanāk vienīgi sprādziens. Mums vairs nav jāmācās par dabu, mums ir jāmācās no dabas, kuras sastāvdaļa mēs esam.

Diemžēl šī filozofija nav radusi enkura vietu, un bez kultūras tas arī nebūs iespējams. Augstskolu izglītība joprojām balstās padomju un pirmspadomju laika programmās, kurās gan ir integrēti jauni paņēmieni, bet bāze palikusi tā pati – cilvēks ir visvarens, un dabas resursi – neizsmeļami. Šeit lieku milzu cerības uz iniciatīvu “Latvijas skolas soma”, kas varētu iekustināt jaunu priekšstatu veidošanos jaunākās paaudzes apziņā.

Pasaules līderi jau tagad atzīst – mēs esam zaudējuši šo spēli, planēta ripo pretī iznīcībai, un vienīgais, ko vēl varam darīt – bēdīgo procesu palēnināt.

Iespējams, tieši tādā mazā valstī kā Latvija ir vieglāk radīt jaunu izpratni par ekonomiku, kuru pasaule desmitiem gadu ir būvējusi, kā izrādās, nepareizi, ražojot un metot ārā, radot īstermiņa produktus un neveidojot ilgtspēju. Varbūt tieši mūsu salīdzinoši lielajai tuvībai ar dabu, kas ļauj vēl šodien pļavās redzēt stārķus, kuri daudzviet Eiropā kļuvuši vien par zoodārzu iemītniekiem, vēl ir pa spēkam iedzīvināt jaunu filozofiju, lai ieviestu pilotprojektus skolās un slimnīcās, piesaistītu starptautisku finansējumu un sniegtu ilgtermiņa ieguldījumu visas cilvēces nākotnē.

Nekas vēl nav nokavēts, jo Latvijas valsts simtgade nebeidzas ar 18. novembri. Jā, tas ir ārkārtīgi nozīmīgs datums – mēs sakām paldies tiem, kas radīja, uzcēla un uzturēja šo valsti, bet tam ir jābūt arī pirmajam pakāpienam ceļā uz nākamo pakāpienu.

Šim datumam jābūt atspēriena punktam, kas ļautu radīt jaunu filozofiju, jaunu ētiku un jaunu izpratni par to, kur šobrīd nonācis cilvēks un kurp ved mūsu ceļš. Šobrīd, kad Latvijas cilvēki ne tikai pārvērtē līdz šim paveikto, bet arī daudz vairāk domā par nākotni, kad simtgades programma iekustina tik daudzus vērtīgus un sabiedrībai vajadzīgus procesus, ir īstais brīdis pavērst šo inerci arī vides jautājumu virzienā. Es ierosinātu jau šodien radīt biroju LV200, piesaistot drosmīgus, redzīgus cilvēkus ar netradicionālu domāšanu un atvērtu skatu, iesaistot mūsu rakstniekus un režisorus un visiem kopā veidojot jaunu domāšanu jaunajai simtgadei.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

BURTNIEKU NOVADA PAŠVALDĪBA aicina darbā Pirmsskolas izglītības iestādes “BURTIŅŠ” vadītāju  (UZ NENOTEIKTU LAIKU) Prasības pretendentam: · Augtākā pedagoģiskā izglītība; · vismaz triju gadu pedagoģiskā darba pieredze izglītības jomā; · vēlama darba pieredze izglītības iestādes vadības darbā; · spēja noteikt prioritātes un pieņemt lēmumus; · zināšanas izglītības iestāžu finansēšanas jautājumos; · labas zināšanas darbam ar Microsoft Office; · labas zināšanas personālvadības jomā; · labas zināšanas lietvedībā; · labas komunikācijas un sadarbības prasmes; · pretendents prot valsts valodu augstākajā līmenī atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām un vismaz vienu Eiropas Savienības oficiālo valsts valodu profesionālajai darbībai nepieciešamajā apjomā; · uz pretendentu neattiecas Izglītības likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie ierobežojumi strādāt par pedagogu. Galvenie pienākumi pretendentam: · vadīt iestādi atbilstoši normatīviem aktiem; · vadīt iestādes darbiniekus un pedagogus; · nodrošināt iestādes iekšējo normatīvo aktu izstrādi un ievērošanu; · radīt apstākļus veiksmīgai iestādes saimnieciskai un finansiālai darbībai. Dokumentus: motivētu pieteikuma vēstuli, CV, vēlams izglītību un kvalifikācijas apliecinošo dokumentu kopijas un rekomendācijas iesūtīt līdz 2019.gada 10.februārim pa pastu Vanagu ielā 4, Valmieras pag., Burtnieku nov., LV-4219; vai e-pastu info@burtniekunovads.lv. Informācija pa tālruni 27338859, 29388422. Personas datu apstrādes nolūks: Pretendentu uzskaite pašvaldības vakanto darbu vietu aizpildīšanai Pārzinis: Burtnieku novada pašvaldība. Adrese: Jāņa Vintēna iela 7, Burtnieki, Burtnieku pag., Burtnieku novads, LV-4206, reģistrācijas Nr. 90009114148, Tālr. 64226643, epasts: info@burtniekunovads.lv Datu aizsardzības speciālists: Raivis Grūbe, tālr. +371 67419000, epasts: Raivis@grubesbirojs.lv un Viesturs Grūbe, tālr. +371 67419000, epasts: Viesturs@grubesbirojs.lv Personas datu apstrādes juridiskais pamatojums: Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punkta a) apakšpunkts un b) apakšpunkts. Personas datu papildus ieguves avoti: Datu subjekta sniegtā informācija Personas datu kategorijas: Pretendenti. Personas datu glabāšanas ilgums: 2 (divi) gadi. Personas datu saņēmēji: Datu subjekts par sevi; Pārziņa pilnvaroti darbinieki; Apstrādātājs tikai tādā apjomā, lai apstrādātājs varētu nodrošināt un sniegt pakalpojumu Pārzinim atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam; Datu aizsardzības speciālists tikai tādā apjomā, lai Datu aizsardzības speciālists varētu nodrošināt uzdevumu izpildi atbilstoši Vispārīgai datu aizsardzības regulai; Valsts kontrolējošās institūcijas (ja tām ir atbilstošs pilnvarojums). Personas dati netiek nosūtīti uz trešajām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Datu subjekta tiesības: Datu subjekta tiesības nosaka un regulē Vispārīgā datu aizsardzības regula, t.sk., bet ne tikai, pieprasīt pārzinim piekļuvi saviem personas datiem un to labošanu vai dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu attiecībā uz sevi, vai tiesības iebilst pret apstrādi, kā arī tiesības uz datu pārnesamību; atsaukt piekrišanu, neietekmējot tādas apstrādes likumīgumu, kuras pamatā ir pirms atsaukuma sniegta piekrišana; Tiesības kontaktēties ar Datu aizsardzības speciālistu un iesniegt sūdzību, t.sk. uzraudzības iestādei - Datu valsts inspekcijai. Lēmumu pieņemšana: Personas datu apstrādē netiek automatizēta lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana. Profesija: Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ KOMANDIERIS (izglītības jomā) Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Valmieras pag., Burtnieku nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2019-02-10 Kontaktpersona: Kontaktpersona (personāla dienests)

Mūsu partneri