Vīrietis virtuvē. Dažai labai sievietei tā ir traģēdija. Tas pats, kas ielaist svešinieku guļamistabā! Pavarda sargātāja labprāt uz svētnīcas durvīm uzliktu uzrakstu: “Nepiederošām personām ieeja aizliegta” vai “Apsargājama teritorija”. Divas saimnieces vienā virtuvē sadzīvot nevar! Nepieļaujami, ka kādas nepiederošas rokas grābstās gar saimnieciskās kosmētikas flakoniem, sāpīgi, ja kāds ar netīru dakšu skabla teflona pannu vai atļaujas pamainīt cukurtrauka dislokāciju. Tādās ģimenēs augstākā uzticības pakāpe vīram ir pielaide izlietnei, kurā drīkst sakrāmēt netīros traukus. Un pareizi vien ir. Kā justos vīrietis, ja kāda feministe rakņātos garāžas instrumentu kastēs un bez atļaujas lietotu cirkulāro zāģi!
Dažkārt vīrietis virtuvē tiešām ir nelaime. Ādama pēctecis mierīgi griež desu uz galda, ēdiena drupačas notrauc uz grīdas, bet kečupā mirkstošās rokas noslauka dekoratīvajā dvielī pie izlietnes. Ir veči, kuru kulinārie eksperimenti piedeg, izkāpj no katla vai piedūmo visu māju. Tāds neizglītots eksemplārs nemaz nezina, ka izbērta sāls noved pie strīda, maizi nekad neliek ar “vēderu” uz augšu, bet nokritusi karote var izprovocēt negaidītu viesu ierašanos.
Aprobežots tēviņš neatšķir stērķeli no miltiem, tulpju sīpolus no ēdamajiem un jūras sāli no ierastā nātrija hlorīda. Tādiem bāleliņiem nevar uzticēt pat trauku mazgāšanu; nekādas sistēmas, neprātīgs “Fairy” patēriņš, izniekotu švammīšu kaudze, taukainas karotes un netīras krūzīšu ārpuses!
Ņemot vērā, ka vidējais statistiskais vīrietis priekšautu nelieto, tad saimniekošana virtuvē atstāj neizdzēšamas pēdas uz gluži vai izejamajiem krekliem. Sievietes uzmanieties! Vecis var ar netīru pavārnīcu zvejot zupu no katla, bet neizēsto viras šķīvi ar visu krējumu iegāzt atpakaļ grāpītī! Vecim ir grūti izlasīt makaronu vārīšanas instrukciju, paturēt galvā cepeškrāsns lietošanas pamācību vai ar pirmo piegājienu salikt sulu spiedi. Vīrišķajiem neveiksminiekiem patīk majonēzes paciņai nokost visus četrus stūrus, iebāzt picas šķēli tosterī vai eksperimentēt ar olu vārīšanu mikroviļņu krāsnī. Perspektīvākie stiprā dzimuma pārstāvji gan ir spējīgi uz pelmeņu vārīšanu, gūst panākumus ātro zupiņu briedināšanā vai rūgto gurķu salātu pagatavošanā. Tas nav viss. Vīrietis virtuvē tīri labi noder ievārījuma burkas atmūķēšanai, šprotu konservu kārbas uzlaušanai vai vīna pudeles korķa pievarēšanai. Ar lielāku piepūli veci varam pierunāt uz nažu asināšanu, buljona kaula pārciršanu vai “šmucenes” iznešanu. Tekošā krāna remonts, aizdambētās izlietnes atsvabināšana vai nokritušās flīzes pielīmēšana jau ir zināms varoņdarbs.
Tomēr labākie pasaules pavāri ir vīrieši. Vīrieši gatavo ātri un garšīgi. Ātri, tāpēc, ka nav pacietīgi. Garšīgi, tāpēc, ka mīlestība iet caur vēderu. Vīrieši nav skopi uz garšvielām, nav apsēsti ar veselīga uztura un diētu dogmām, nemēra putraimus ar mērglāzi un nežēlo eļļu uz pannas. Vīrietis par ēdienu nekritizēs, neapskaudīs un ar recepti neskoposies.
Tikai vīrietis pannas temperatūru var noteikt ar uzspļaušanas metodi. Tikai vīrietis prot pankūku gaisā apgriezt. Tikai vīrietis taukainas rokas slauka biksēs. Tas jau nekas, ka virtuve pēc mājas galvas plosīšanās izskatās kā Vaterlo kaujas lauks. Nekas, ka plīti un pannas jāberž sievai, toties vīrs apmierināts, pieēdies un lepns. Savu ēdienu jau nu nekritizēs, demonstratīvi neatstums un neteiks, ka māte gatavo labāk.
Ģimenē virtuve ir smalko matēriju zona: jutīga, eksplozīva un trauksmaina attiecību vide. Gribat spēcīgas emocijas? Uzvāriet kopā zupu!
