Lasīšanas laiks: 4 min
Sākas jaunais mācību gads. Sākas ar satraukumu, prieku, ziediem. Sākas ar skolēnu apņemšanos labi mācīties, ar skolotāju domām par to, kā labāk un interesantāk vadīt mācību stundas.
Neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma valdība apstiprināja pedagogu algu pieaugumu, nosakot, ka minimālā alga pirms nodokļu atvilkšanas ir 710 eiro. Vajadzētu priecāties, jo saņemsim nedaudz vairāk. Intereses pēc apskatījos darba sludinājumos, ko ievietojuši vietējie darba devēji.
Apdares darbu strādniekiem celtniecībā tika piedāvāta alga no 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas. Nesaku, ka apdares darbu strādniekiem šāda alga nepienāktos. Vienkārši mēģinu saprast, kāpēc skolotājiem, kas mācījušies trīs vai varbūt piecus gadus, par savu darbu jāsaņem salīdzinoši maz.
Var jau runāt, ka darba samaksa nav galvenais. Var runāt par pedagoga misijas apziņu – to gan parasti sabiedrība uzsver mācību gada sākumā un noslēgumā, kā arī Skolotāju dienā. Jo darba alga ir viens no faktoriem, kas ietekmē skolotāja profesijas prestižu. Varam lepoties – pētījumi rāda, ka skolotāji, šoferi un pārdevēji ir trīs nepopulārāko profesiju vidū.
Skolotāju profesijas prestižs ietekmē arī jauno pedagogu skaitu. Jau vairākus pēdējos gadus pilsētas un bijušā rajona skolotāju pulku papildina daži jaunie kolēģi. Trūkstošās vakances skolu vadība cenšas „aizlāpīt” ar citu skolu skolotājiem. Valmierā tas pagaidām izdodas, Rīgā vairs nē.
Turklāt pedagogu saime noveco. Piecus gadus veci pētījumi parādīja, ka vecumā no 50 gadiem līdz 60 un vairāk ir 44% skolotāju. Visticamāk, ka pagājušajos gados situācija ir kļuvusi vēl sliktāka. Un tuvu ir diena, kad pedagogu trūkumu neglābs pat skolu tīkla optimizācija. Starp citu, skan nepopulāri, bet piekrītu izglītības ministram un uzskatu, ka skolu tīklu vajadzēja sakārtot jau pirms desmit gadiem, tāpat, kā sakārtot arodizglītību.
Vienlaicīgi ar ziņām par pedagogu minimālās algas celšanu parādījās arī informācija, ka nākotnē algu pieaugums tiks saistīts ar izglītības kvalitāti. Formāli jau nebūtu ko iebilst. Pirmā par to izteicās mūsu šahu spēlējošā ministre. Sava taisnība jau viņai ir. Nav loģiski, ka vidējo izglītību var iegūt ar visai nosacītām zināšanām eksāmenos. Bet tāda pagaidām ir noteiktā sistēma. Precīzi tāpat, kā tas, ka pedagogam, vienalga – skolā vai bērnu dārzā vajadzīga augstākā izglītība.
Uz Saeimas deputātiem tas neattiecas – Satversmē un citos dokumentos nav norādīts deputātu izglītības līmeņa minimums. Un brīnāmies, kāpēc daži labi iecerētie likumi iznāk maigi sakot, štruntīgi.
Skola nav īsti vainīga pie tā, ka daļai skolēnu nav motivācijas mācīties. Sistemātisks mācību darbs prasa piepūli, apzinātu darbu. Daļas mūsdienu jauniešu skatījumā – kāpēc piepūlēties, vairākus gadus studēt un iegūt profesiju, kurā neko nevar nopelnīt? Piemēram – kļūt par skolotāju. Kaut kā „novilkšu” skolas gadus un iešu strādāt – darba roku trūkums darīs savu. Principā jau apzināmies, ka pēc vidusskolas būtu jāiet studēt, bet īstenība ir citāda, jo arodizglītību neesam gribējuši un varējuši sakārtot.
Visiem ir skaidrs, ka mūsdienu bērni ir citādi. Viņi uzmanību spēj noturēt daudz mazāk nekā viņu vienaudži pirms gadiem desmit. Viņu uztvere ir citāda. To iespējamas ietekmējušas modernās tehnoloģijas. Nav jāiztēlojas grāmatā lasītais, jo filmā jau bija gatavs attēls. Tas, ka filmās Kleopatra ir skaistule, bet dzīvē ne īpaši, ir sīkums. Tas ka „Nameja gredzenā” zemgaļu vīrieši staigā ar sieviešu rotām taču arī ir sīkums. Bet kopējo situāciju tas ietekmē. Informācijas ir daudz, un visu zināt nav iespējams. Lai atrastu nepieciešamo informāciju, nav jāizlasa grāmatu kalni, pietiek ar dažiem klikšķiem datorā.
Viss pareizi, bet labāks un produktīvāks darbinieks būs tas, kas nepieciešamo zinās, nevis mēģinās to atrast. Priecāsimies, ka mēģinās!
Kopējo tendenci apliecina nesen notikušais konkurss uz 8 vakantajām prokuroru vietām. Lielākā daļa no vairāk nekā simt pretendentiem nespēja sekmīgi nokārtot vispārējā intelekta testu. Testā esot bijuši “ļoti sarežģīti” jautājumi, kā „nosaukt Latvijas garāko upi, kas ir Latvijas himnas vārdu autors”. Komentāri lieki.
Bet tas tā – pārdomām. Noslēgumā veiksmīgu mācību gadu visiem – pedagogiem, skolēniem, vecākiem. Īpaši kolēģiem un skolēniem Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā un Valmieras Viestura vidusskolā. Viņi zinās kāpēc!
