Lasīšanas laiks: 4 min
“Valmieras Uzņēmēju dienas 2014” apmeklēja kaimiņvalstu biznesa pārstāvji, tostarp Pleskavas tirdzniecības un rūpniecības palātas prezidents Vladimirs Zubovs. Portālam “Valmieras Ziņas” viņš pastāstīja par situāciju uzņēmējdarbības jomā Pleskavas apgabalā un Krievijā kopumā.
Pēc viņa teiktā, 97% no uzņēmumiem Pleskavas apgabalā ir vidējie un mazie uzņēmumi, kuriem ir liels biznesa potenciāls, kas saskan ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes nodaļā pārstāvēto uzņēmumu interesēm.
“Pleskavas apgabala uzņēmēji aktīvi interesējas, kā gūt ekonomisko labumu, ko var sniegt pierobežas reģionu sadarbība – kā robeža no šķēršļa var kļūt par veicinošu faktoru biznesa attīstībai.
Pārrobežu sadarbībā uzņēmēji saskata potenciālu preču un pakalpojumu apmaiņas veicināšanā un jaunu, inovatīvu zināšanu iegūšanā no partneriem Latvijā,” skaidroja V.Zubovs.
“Pleskavas apgabals izceļas ar diezgan lielu tirgu un labu patērētāju pirktspēju. Tas interesē Latvijas uzņēmējus,” ir pārliecināts V.Zubovs. “Ik mēnesi divas, trīs Latvijas firmas interesējas tirdzniecības un rūpniecības palātā par biznesa iespējām mūsu apgabalā. Skaidrojam Latvijas uzņēmējiem, kā dibināt uzņēmumu, kādas prasības pastāv nodokļu un muitas nodevu jomā, ar kādiem ierobežojumiem varētu sastapties investori.
Godīgi stāstam par visiem pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem.
Uzņēmēji vēlas zināt, cik lielā mērā kriminālā vide varētu traucēt viņu biznesam un cik spējīgas ir tiesībsargājošās struktūras draudu novēršanā. Tas liecina, ka Latvijas uzņēmēji nopietni plāno sava biznesa attīstīšanu Krievijā,” secina Pleskavas tirdzniecības un rūpniecības palātas prezidents.
Pēc viņa teiktā, Latvijas uzņēmumi, kas ienāk Pleskavas apgabalā, veic nopietnu sagatavošanos grāmatvedības jomā, piesaistot vietējos speciālistus.
“Uzņēmēji veiksmīgi izmanto lētākos kredītresursus, kas pieejami Latvijas komercbankās, lai attīstību biznesu robežas otrā pusē. Kredītresursu pieejamība mudina arī Pleskavas apgabala biznesmeņus atvērt savus uzņēmumus Latvijā.
Mūsu uzņēmēji ir iemācījušies iegūt labumu no pierobežas statusa. Kļūstot par Latvijas rezidentiem, šie uzņēmumi var izmantot vietējos un Eiropas Savienības atbalsta instrumentus. Arī Latvijas un citas Eiropas valstu bankas ir daudz labvēlīgākas, ja uzņēmums reģistrēts Latvijā,” norādīja V.Zubovs.
“Krievijā ir mainījusies attieksme pret ārzemju investoriem.
Agrāk valsts atbalstu varēja saņemt tikai uzņēmumi ar vietējo kapitālu, bet tagad līdzvērtīgu atbalstu var saņemt arī kopuzņēmumi un uzņēmumi ar simts procentu ārvalstu kapitālu. Jebkurš uzņēmums mums ir svarīgs, jo tas nodrošina darba vietas vietējiem speciālistiem.”
V.Zubovs arī atzīmēja, ka Krievija rūpīgi seko biznesa attīstībai un cenšas mazināt problēmas nodokļu jomā, taču tas ne vienmēr izdodas, jo, samazinot vienu nodokli, tiek palielināts kāds cits.
Pēc viņa teiktā,
patlaban uzņēmējus Krievijā satraucot iecere no nākamā gada ieviest nekustamā īpašuma nodokli uzņēmumiem.
“Līdz šim uzņēmumi, kas izmantoja vienkāršoto nodokļu maksāšanas shēmu, maksāja tikai vienu nodokli, ko aprēķināja no ieņēmumu apjoma vai no peļņas. No pievienotās vērtības nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa tie bija atbrīvoti. Šī sistēma veiksmīgi darbojās, uzņēmēji bija apmierināti. Nekustamā īpašuma nodokļa ieviešana varētu radīt lielas problēmas daudziem uzņēmumiem, jo Pleskavas apgabalā īpašumu kadastrālā vērtība, no kuras aprēķinās nodokli, pat desmit reizes pārsniedz inventarizācijas vērtību. Tas ir izsaucis lielus protestus, pašlaik norit aktīva diskusija. Tiek rosināts samazināt nodokļu likmi vai noteikt maksimālo platību, par kuru netiek piemērots nodoklis, lai ļautu attīstīties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem nodokļa ieviešana varētu būt īpaši problemātiska.”
Kā norādīja V.Zubovs, 2007.gadā dibinātās Latvijas – Krievijas lietišķās sadarbības padomes uzdevums bijis virzīt divus uzņēmējiem svarīgus līgumus, kam jānodrošina savstarpējā investīciju aizsardzība un nodokļu dubultā neaplikšana.
“Līgumi ir stājušies spēkā, un formāli viss ir kārtībā, taču problēmu pārrobežu uzņēmējdarbības jomā netrūkst, piemēram, saistībā ar lielu kravu muitas kontroli.
Neskatoties uz to, ka Krievija ir iestājusies Pasaules Tirdzniecības organizācijā, un 2020. gadā noslēgsies pārejas periods, mūsu muita vēl joprojām nav saņēmusi atbilstošus rīkojumus, kas liktu tai darboties atbilstoši līgumā paredzētajām prasībām. Tāpat jārisina tranzīta jautājums. Rindas uz robežas ir prognozējamas. Abu valstu muitnieki var precīzi pateikt, kad būs liels kravas transporta pieplūdums, tādēļ vajadzētu muitas dienestiem piesaistīt uz šo periodu papildu spēkus, jo katra stunda pavadīta uz robežas, tie ir zaudējumi uzņēmējiem.”
