Lasīšanas laiks: 3 min
Vidzemes slimnīcai personāla atalgojuma nodrošināšanai no saviem līdzekļiem nācies atvēlēt 300 000 eiro, aģentūra LETA noskaidroja pie Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Uģa Muskova.
Tomēr kā Muskovs paskaidroja šī summa ir atvēlēta tehnisko darbinieku algu pieaugumam.
Kopumā algām Vidzemes slimnīcas budžetā atvēlēts ap miljonu eiro.
Viņš arī uzsvēra, ka algu jautājumā jāņem vērā darba specifika, piemēram, normālais pagarinātais darba laiks un no tā izrietošā atlīdzība.
Jau vēstīts, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Slimnīcu biedrība kopumā apmierināti ar mediķu atalgojuma pieaugumu, tomēr nobažījušies par turpmāku finansējuma pieaugumu.
Kā aģentūrai LETA iepriekš sacīja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, ārstniecības iestāžu sniegtā informācija liecinot, ka ārstiem un medicīnas māsām atalgojums vidēji pieaudzis par apmēram 200 eiro, tomēr šis pieaugums katram no mediķim ir atšķirīgs, ņemot vērā, ka atšķiras nostrādāto stundu apmērs, diennakts dežūru skaits un citi faktori.
Tāpat Keris teica, ka neviena ārstniecības persona līdz šim nav vērsusies arodbiedrībā ar pretenzijām par savu saņemto atalgojumu, tāpēc ar “piesardzīgu optimismu” varot teikt, ka plānotais ir sasniegts.
Keris tomēr ir nobažījies par turpmāku finansējuma pieaugumu, lai arī 2019. un 2020.gadā mediķu atalgojumu varētu turpināt palielināt. LVSADA ir gatava sarunām par turpmāku mediķu atalgojuma palielināšanu, tomēr, vai mediķu atalgojuma pieaugums ir pirmsvēlēšanu kampaņa vai vēlme mainīt situāciju, parādīšot valdības tālāka rīcība.
Arī Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norāda uz nepieciešamību nodrošināt turpmāku atalgojuma palielināšanu mediķiem, kā arī uz nepieciešamību sākt domāt par finansējuma pieaugumu slimnīcām kopumā. Kaut arī papildu finansējums slimnīcām mediķu atalgojuma palielināšanai piešķirts, citiem izdevumiem papildu finansējums nav paredzēts, bet izmaksas turpina pieaugt gan medikamentiem, gan slimnīcas apsaimniekošanai un citām funkcijām.
Pēc Kalēja paustā, slimnīcām galvenokārt izdevies nodrošināt minimālo, Ministru kabineta noteikumos noteikto atalgojuma palielinājumu, tomēr dažām slimnīcām finansējuma trūkuma dēļ šis atalgojuma palielinājums jānodrošina arī par saviem līdzekļiem.
Tāpat Kalējs uzskata, ka patlaban nodrošinātais minimālais atalgojuma palielinājums mediķiem joprojām nav pietiekami motivējošs, lai jaunie ārsti turpinātu strādāt valsts ārstniecības iestādēs un nepamestu Latviju.
Kā vēstīts, veselības nozares finansējums šogad sasniegs 1,014 miljardus eiro, un 2018.gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem ir lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
No papildu finansējuma teju puse novirzīta ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai. Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību vidējā ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa tarifā palielināta no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī.
Stacionārajā sektorā strādājošajām ārstniecības personām paredzēts lielāks darba samaksas palielinājums, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīma nodrošināšanu, kā arī normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu.
