Lasīšanas laiks: 3 min
No 2026. gada septembra Vidzemes slimnīcā darbu uzsāks jauns kardioloģijas kabinets, atklājot pilotprojektu, kas top sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu (PSKUS). Iniciatīva tiek īstenota saskaņā ar Veselības ministrijas apstiprināto Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu, kura mērķis ir mazināt sirds un asinsvadu slimību izraisīto mirstību un nodrošināt pacientcentrētu, integrētu aprūpi, portālu “Valmieras Ziņas” informēja “Vidzemes slimnīca” Sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste Agnija Upīte.
Pilotprojekta galvenais uzdevums ir nodrošināt sirds un asinsvadu slimību pacientu nepārtrauktu novērošanu un ārstniecības pēctecību reģionā pēc PSKUS veiktajām ķirurģiskajām manipulācijām. Lai novērstu situācijas, kad pēc izrakstīšanās no universitātes slimnīcas pacients paliek bez uzraudzības, jaunais modelis paredz saskaņotu plānošanu. Pacientiem jau izrakstīšanās brīdī no PSKUS tiks nozīmēti konkrēti ārstu apmeklējumu un izmeklējumu laiki Vidzemes slimnīcā, savukārt informācijas apmaiņu un pacienta ceļa organizēšanu starp abām slimnīcām vadīs īpaši projekta koordinatori, atvieglojot loģistiku un uzraudzību. Vienlaikus iniciatīvā plānots iekļaut arī nelielu insulta pacientu grupu, lai izstrādātu labākos risinājumus aprūpes un rehabilitācijas pēctecībai pēc akūtā perioda, kā arī projekta laikā tiks pētīta un analizēta pašu pacientu iesaiste savā veselības aprūpē, kas praksē bieži mēdz būt problemātisks posms.
„Praksē bieži redzam, ka pēc nopietnām procedūrām un operācijām lielajās universitātes slimnīcās pacients, atgriežoties mājās, mēdz apmaldīties veselības aprūpes sistēmā vai arī nepietiekami seko līdzi savam atveseļošanās procesam. Šis pilotprojekts ir būtisks solis uz priekšu pacientcentrētas aprūpes nodrošināšanā Vidzemē — mēs sniedzam skaidru “ceļa karti” un atbalstu jau no pirmās dienas pēc izrakstīšanās. Nodrošināt nepārtrauktu, plānotu un pieejamu veselības uzraudzību reģionā nozīmē laikus novērst iespējamos riskus un būtiski uzlabot mūsu pacientu dzīves kvalitāti,” uzsver Vidzemes slimnīcas Ambulatorās daļas vadītāja Kristīne Tiltiņa.
Šobrīd finansējums projekta norisei ir piešķirts līdz 2026. gada 31. decembrim. Tā kā pilnvērtīga pacientu novērošana pēc medicīniskām intervencēm paredzēta viena gada garumā un sirds veselība ir viena no valsts prioritātēm, iecerēts cīnīties par finansējuma pagarināšanu. Tas ļaus precīzi izvērtēt pilotprojekta efektivitāti un nākotnē līdzīgu praksi ieviest plašākā mērogā visā Latvijā.
Latvijā sirds un asinsvadu slimību (SAS) riska faktori ir plaši izplatīti — visbiežāk novērojams paaugstināts holesterīna līmenis (63%), paaugstināts asinsspiediens (36%), liekais svars (34%), aptaukošanās (29%) un paaugstināts glikozes līmenis asinīs (27%), savukārt aptuveni 40% kardiomiopātiju gadījumu ir saistīti ar alkohola lietošanu, palielinot priekšlaicīgas mirstības risku. Dati rāda, ka vecuma grupā no 35 līdz 45 gadiem šie riska faktori izteiktāk skar tieši vīriešus, kuru īpatsvars iedzīvotāju struktūrā sāk strauji samazināties jau pēc 45 līdz 50 gadu vecuma sasniegšanas. Ņemot vērā šo satraucošo tendenci un lielo 35–45 gadus veco iedzīvotāju īpatsvaru, ir būtiski pastiprināt profilakses un savlaicīgas diagnostikas pasākumus, lai novērstu priekšlaicīgu mirstību.
