Lasīšanas laiks: 3 min
Noslēdzies pirmais projekta periods Vidzemes Augstskolas (ViA) īstenotajā projektā “BOOSTED”, kas ir INTERREG Centrālbaltijas pārrobežu sadarbības programmas projekts, kurā piedalās augstākās izglītības iestādes no Latvijas, Igaunijas un Somijas. Tā mērķis ir ar izglītības palīdzību veicināt Centrālbaltijas reģiona kā vienota tūrisma galamērķa attīstību un kāpināt reģiona spēju piesaistīt starptautiskos tūristus, portālu “Valmieras Ziņas” informēja ViA Zināšanu un tehnoloģiju centra tehnoloģisko projektu vadītāja Laura Fišere.
Pirmā projekta perioda laikā Vidzemes Augstskolas pasniedzēji veica ar tūrisma nozari saistītu attīstības plānošanas dokumentu un pētījumu, kā arī bakalaura līmeņa tūrisma studiju programmu analīze, un veiktas intervijas ar Latvijas tūrisma nozares pārstāvjiem. Pētījuma uzstādījums noteica, ka intervijas tiek veiktas tikai ar maza un vidēja izmēra organizāciju pārstāvjiem.
Projekta ietvaros ir tapis ziņojums par esošo augstākās izglītības iestāžu piedāvājumu tūrismā Latvijā, to atbilstību faktiskajām nozares vajadzībām šobrīd un arī ar skatu nākotnē. Galvenā uzmanība pētījumā tika tajā pievērsta Latvijas tūrisma nozarē strādājošo viedokļiem, kuriem tika vaicāts, kādas prasmes nepieciešamas, lai efektīvi varētu strādāt tūrisma nozarē, gan arī tika lūgts komentēt Latvijas augstskolu tūrisma studiju programmu praktikantu un absolventu gatavību strādāt tūrismā nozarē. Kopumā Latvijā tika aptaujāti vairāk nekā 50 tūrisma nozarē strādājošo, kas pārstāv 42 organizācijas – valsts un pašvaldību, NVO un privātajā sektorā.
“Pašreizējās iespējas tālākizglītoties nozarē ir salīdzinoši labas gan valsts un pašvaldību, gan NVO un privātajā sektorā strādājošajiem, un šo mācību organizatori ieklausās, kāds tālākizglītības piedāvājums nepieciešams nozarei. Visbiežāk tiek piedāvāti praktiska satura semināri par mārketinga un komunikācijas jautājumiem, tai skaitā darbu ar sociālajiem tīkliem, klientu apkalpošanu u.c.. Cits jautājums ir par to, cik aktīvi šīs iespējas tiek izmantotas – tas attiecas gan uz dažiem privātā sektora uzņēmējiem, gan uz darba ņēmējiem, kuriem ir iespēja un laiks tālākizglītībai, bet nav motivācijas. Dažādos reģionos var novērot viedokļu atšķirības, kas jāņem vērā, gatavojot tālākizglītības piedāvājumu nozares vajadzībām. Kopumā pētījuma rezultāti apliecina, ka daļā organizāciju, kuru tūrisms ir viena no vairākām darbības jomām, novērojams tūrisma lomas pieaugums,”
pastāstīja L. Fišere.
Balstoties uz interviju rezultātiem, tika definētas vairākas ar cilvēkresursiem saistītas vajadzību kategorijas, kas aktuālas tūrisma nozarē strādājošajiem: (1) personiskās īpašības un attieksme; (2) biznesa vadība; (3) produkta attīstība; (4) klientu apkalpošana; (5) kultūru pārzināšana / internacionalizācija; (6) pārdošanas prasmes un mārketinga komunikācija; (7) tīklošanās un tūrisma nozares sektoru sadarbība; (8) galamērķa vadības stratēģija; (9) digitalizācija; (10) svešvalodas.
“Pētījuma rezultāti norāda uz nepieciešamību pilnveidot studiju programma saturiski, bet vēl jo vairāk – uz metožu izmaiņām, jo acīmredzami mācību procesā jāpalielina praktisko pieredzējumu un praktiskas mācīšanās loma. Tomēr jāpiebilst, ka šādas pieejas īstenošanai nepieciešama ļoti atsaucīga tūrisma nozare, kur organizācijas ir gatavas investēt savu laiku sadarbībā ar augstskolu un spēlēt nozīmīgāku lomu prakšu norisē,”
skaidroja L. Fišere.
