Lasīšanas laiks: 3 min
Šogad 15. decembrī aprit 20.gadskārta, kopš Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu (ZBR) starptautiski atzina UNESCO programmā “Cilvēks un Biosfēra”. Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Vidzemes augstskolu 30. novembrī un 1. decembrī Valmierā rīko rezervāta jubilejai veltītu konferenci, lai atskatītos uz šajā laikā padarīto un spriestu par attīstības iespējām, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Dabas aizsardzības pārvalde.
“Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir unikāla aizsargājamā dabas teritorija, kurā savijušās dabas vērtības un arī cilvēka ietekme kā viens no elementiem. Starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības rezervātā šeit tiek saglabātas, nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību,”
pauž Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas vadītājs Rolands Auziņš. Viņš piebilst, ka šis ir viens no piemēriem, kur redzams – dabas saglabāšana var iet roku rokā ar saimniecisko darbību.
Konferences atklāšanā Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš aicināja padomāt, cik visas lietas pasaulē ir saistītas un norādīja, ka viens no svarīgākajiem tematiem, par ko būtu jādiskutē sabiedrībā, kā sabalansēt valsts ekonomisko attīstību un vēlmi pēc labklājības ar dabas aizsardzību.
“No vienas puses mēs pārdzīvojam par depopulāciju, taču, ja mums būtu tik daudz cilvēku uz vienu kvadrātkilometru, cik Vācijā, tad Latvijā dzīvotu 20 miljonu iedzīvotāju. Protams, mēs sakārtotu ceļus un atrisinātu daudzas citas problēmas, bet diez vai mēs šodien satiktos, lai atzīmētu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta jubileju, jo cilvēki apzināti vai neapzināti būtu pārveidojuši dabu savām vajadzībām.”
Krūmiņš minēja arī enerģijas jomu, kurā ir daudz izaicinājumu. “No vienas puses mēs gribam būt energoneatkarīgi, bet tajā pašā laikā mēs gribam būt “zaļi”. Turklāt mēs vēlamies attīstīt apstrādes rūpniecību, kas ir energoietilpīga nozare. Līdz ar to mums sabiedrībā ir jāatrod kompromiss starp šīm jomām.”
ZBR jubilejas konferencē iecerēts atskatīties uz teritorijas pastāvēšanas divdesmit gadiem, dalīties pozitīvajā pieredzē un izaicinājumos, kas saistīti ar ilgtspējīgas attīstības plānošanu un darba grupās sniegt ierosinājumus un vīziju par teritorijas turpmāko attīstību.
Lektoru priekšlasījumos un prezentācijās būs iespēja uzzināt par paveikto tādās jomās kā biosfēras rezervāta pārvaldība, monitorings, ainavu ekoloģiskā plāna ieviešana un biotopu apsaimniekošana, kā arī dzirdēt vieslekcijas par ekonomiskās attīstības iespējām aizsargājamās dabas teritorijās, pieredzi un izaicinājumiem Čehijas Lejas Morāvijas biosfēras rezervāta pārvaldībā un sabiedrības iesaistīšanu dabas aizsardzībā.
Dienas otrajā pusē konferences dalībnieki aicināti piedalīties piecās tematiskās darba grupās un diskusiju veidā sniegt savus priekšlikumus turpmākai Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta attīstībai. Savukārt konferences otrajā dienā 1.decembrī būs iespēja apmeklēt vienu no diviem piedāvātajiem maršrutiem Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā: “Sedas purvs” vai “Kultūras mantojuma pieturas”.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir vienīgā šāda veida īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kas aptver 457 600 ha sauszemes un 16 750 ha jūras akvatorijas. Tā teritorijā atrodas ainaviskā Salacas upe, bagātais Burtnieka ezers, īpatnais Sedas purvs, viena no garākajām smilšakmens alām Latvijā – Lībiešu upurala pie Svētupes, unikālās un nekur citur Latvijā nesastopamie smilšakmens atsegumi jūras krastā, Vidzemes akmeņainā jūrmala.
Konference tiek organizēta projektā “Daba un cilvēks. Toreiz un tagad”. Lai informētu sabiedrību par notikumiem un iniciatīvām, kas stiprinājušas un arī nākotnē stiprinās Latvijas valsts dabas vērtības, kopumā projekta ietvaros notiek trīs zinātniski praktiskās konferences. Oktobrī jau aizvadīta Ķemeru Nacionālajam parkam veltīta konference, savukārt 23.novembrī norisināsies Rāznas Nacionālā parka divdesmitās jubilejas konference. Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds.
