Lasīšanas laiks: 3 min
Trešdien, 22.aprīlī, Vidzemes Augstskolā (ViA) norisinājās atvērtā lekcija “Politiskā elite, noziedzība un tautsaimniecība”, kurā referātus lasīja ViA rektors un vēsturnieks Gatis Krūmiņš un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Lekcijas ievadā ViA rektors un vēsturnieks Gatis Krūmiņš iepazīstināja auditoriju ar Latvijas vēsturē svarīgo pirmo brīvvalsts periodu 20.gadsimta 20. un 30.gados. Šajā laika posmā Latvijas politiskā sistēma piedzīvoja izveides un attīstības periodu, kurā, līdztekus tautas patriotisma pacēlumam, veidojās pirmās partijas un notika pirmās Saeimas vēlēšanas, kurā varēja piedalīties ikviens pilsonis. Veidojās pirmās bankas, no kurām viena pastāv vēl joprojām – Latvijas Banka. Šajā posmā tika īstenota spilgtākā politiskā reforma ar tautas favorītu – Kārli Ulmani – priekšgalā. Taču ļoti maldīgs ir uzskats, ka 20. un 30. gadu Latvijā viss bija skaists un rožains, savukārt dažādi ekonomiski noziegumi un skandāli ir vairāk raksturīgi tieši mūsdienu Latvijai.
G.Krūmiņš savā referātā atklāja, kā savu un savas politiskās partijas ekonomisko ietekmi centās stiprināt Kārlis Ulmanis, Zigfrīds Anna Meirovics, Ādolfs Klīve un daudzi citi politiķi, kas aktīvi iesaistījās uzņēmējdarbībā un nekautrējās savu uzņēmumu stiprināšanai izmantot arī politisko ietekmi.
Ar vēsturisko ievada daļu rektors vēlējās uzsvērt, ka vēsture bieži atkārtojas, bet situācijas atšķiras. G.Krūmiņa vēsturisko faktu uzskaitījums par pirmo brīvvalsts periodu uzvedina uz pārdomām par to, vai cēls mērķis attaisno šaubīgus līdzekļus un kā “rakšanās” pagātnē maina dažādu vēsturisko personāžu tēlu mūsdienās.
Lekcijas turpinājumā Latvijas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ar statistikas datu palīdzību iepazīstināja galvenokārt ar ēnu ekonomikas noziegumiem. Lai arī klātesošajiem tika demonstrēts apjomīgs statistikas datu daudzums, ģenerālprokurors atzina, ka dati ir relatīvi un nepilnīgi parāda reālo kriminālo situāciju valstī, jo pastāv tā saucamā latentā jeb slēptā noziedzība. Kā apgalvo Ē.Kalnmeiers, ikviens Latvijas iedzīvotājs ir savas dzīves laikā neapzināti balstījis ēnu ekonomiku, piemēram, par preci vai pakalpojumu maksājot bez čeka saņemšanas.
Pēdējos gados ir nācies sastapties arī ar “ļaunatūru” jeb programmatūru, kas tiek izmantota daļā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu manipulācijām ar kases aparātiem. Tika minēts, ka daļa uzņēmumu izmanto viltotas kvītis un zīmogus, nodokļu samazināšanai, kuras ģenerālprokurors ironiski nosauca par īstu “džentlmeņa komplektu”.
Runājot par kontrabandu, Ē.Kalnmeiers atklāja, ka Latvijā legāli tirgotās cigaretes ir trīs reizes dārgākas, nekā Baltkrievijas kontrabandas cigaretes. Attiecībā uz cigarešu kontrobandu darbojas “savienoto trauku princips”, respektīvi, jo stingrāk kontrolē preces ievešanu no vienas valsts, jo vairāk nelegāla prece ieplūst no citām valstīm.
Runājot par kriminālo līmeni Latvijā, ģenerālprokurors ar grafika palīdzību akcentē, ka visdrošākā starp Latvijas republikas nozīmes pilsētām ir Valmiera.
Pēdējos gados palielinās finanšu ekonomisko noziegumu skaits, kā arī strauji paaugtinās dzimumnoziegumu skaits. Intelektuālā īpašuma piesavināšanās noziedzības līmenis, Ē.Kalnmeiera vārdiem sakot, ir “novests līdz kliņķim”, jo valstī trūkst speciālistu, kuri spētu risināt šāda veida problēmas.
Lekcijas nobeigumā ģenerālprokurors pieskārās arī tēmai par lielo mirstību uz ceļiem, atzīmējot, ka katra cilvēka nāve valstij izmaksā pusmiljonu eiro. Latvijā uz ceļiem bojāgājušo skaita rādītāji ir visaugstākie Eiropas Savienībā.
Vērtējot kriminālo situāciju Latvijā kopumā, Ē.Kalnmeiers uzsver, ka preses radītais valsts kriminālās situācijas attēlojums ir pārspīlēti dramatisks, jo kopumā noziedzības rādītāji ir vidēji, salīdzinot ar citām ES valstīm.
