Lasīšanas laiks: 4 min
Sadarbojoties ar partneriem no Nīderlandes, Vidzemes plānošanas reģionam izdevies piemeklēt tādu energoefektivātes pasākumu kombināciju, kas daudzdzīvokļu namam Smiltenē pēc ēkas atjaunošanas nodrošinātu A līmeņa energoefektivitātes jeb gandrīz zema enerģijas patēriņa ēkas klasi. Scenāriju modelēšanas pamatā ir jauns, Latvijā potenciāli ieviešams finanšu instruments – aizdevums ar zemām procentu likmēm uz 30 gadu periodu –, kas nesen izstrādāts Nīderlandē un šobrīd tiek testēts Latvijas apstākļos. Scenāriju pamatā liels uzsvars likts uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Pilotprojekts Smiltenē tiek īstenots, ņemot vērā, ka Latvijā pieejamais atbalsts daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai nav pietiekams un ir jāmeklē alternatīvi atbalsta instrumenti. Virsuzdevums sadarbībai ar Nīderlandes pārstāvjiem – strādāt pie jauna un ekonomiski izdevīga energoefektivitātes fonda izveides Latvijā.
Projektā izvēlētā pilotēka Smiltenē ir daudzdzīvokļu nams, kas celts 1974. gadā un ir tipisks 103. sērijas nams. Konkrētā ēka izvēlēta, ņemot vērā faktu, ka tuvākajā laikā to plānots renovēt. Ēkai kopumā sagatavoti četri dažādi scenāriji, kuri atšķiras ar īstenotajiem energoefektivitātes pasākumiem. Scenāriju izveidē veikts rūpīgs ēkas novērtējums, kā arī analizēti pieejamie dati, piemēram, siltumenerģijas patēriņš, sastādītā būvniecības tāme. Izvērtēti arī apsaimniekošanas izdevumi un iepriekš veiktais energoaudits.
Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts Jānis Ikaunieks atklāj: ”Veicot pilota ēkas izpēti noskaidrots, ka ”dziļi” atjaunojot ēkas un integrējot atjaunojamos energoresursus, projekta tiešu izmaksu atmaksāšanās laiks bez subsīdijām svārstās ap 30 gadiem, tomēr šo atmaksāšanās laiku ievērojami paildzina citi pasākumi, kas nepieciešami ēkas savešanai kārtībā – kanalizācijas un aukstā ūdens sistēmu atjaunošana, kāpņu telpu kosmētiskais remonts un citi darbi, kas tieši nav saistīti ar energoefektivitātes pasākumiem. Tomēr, ja ņemtu vērā īpašuma vērtības pieaugumu, šādi projekti būtu pelnoši – īpašuma vērtība pieaug daudz straujāk par ieguldīto naudu ēkas atjaunošanā.”
Kā norāda energoefektivitātes eksperts J. Ikaunieks, ir steidzami jādomā, kā veicināt ēku atjaunošanu. J.Ikaunieks: “Šobrīd redzam, ka energoefektivitātes projekti bez atbalsta neatmaksājās un iedzīvotāji bieži nevēlas mēnesī maksāt vairāk. Nepieciešams veidot jaunus instrumentus, kas nodrošinātu, ka ēku atjaunošanas projekti atmaksājas. Tie varētu būt gan nekustamā īpašuma nodokļa atlaides pēc atjaunošanas vai citi labumi, kas nodrošinātu, ka ēku atjaunošana ir rentabla bez Eiropas fondu atbalsta. Šāda gadījumā gan paši iedzīvotāji aktīvāk iesaistītos ēku atjaunošanā, gan dažādi uzņēmumi to piedāvātu kā pakalpojumu. Būtiski ir nodrošināt garantiju, ka iedzīvotājs nemaksās vairāk.”
Projektā paredzētais energoefektivitātes fonds atšķirtos ar vairākām būtiskām lietām:
- pieejams jebkurā laikā – nav atkarīgs no Eiropas Savienības plānošanas periodiem;
- izsniegts kā aizdevums, bet ar ļoti zemu procentu likmi;
- aizdevuma periods ir noteikts 30 gadi;
- aizdevums, pieejams uzsākot renovāciju;
- iedzīvotājiem tiek nodrošināta garantija par sasniegtajiem izmaksu ietaupījumiem;
- būvdarbi var tikt iepirkti par katru būvdarbu veidu atsevišķi, tādā veidā samazinot izmaksas;
- tiek atbalstīti tikai dziļas renovācijas projekti ar atjaunojamiem energoresursiem;
- tiek nodrošināts finansiāls un tehnisks atbalsts lēmumu pieņemšanas procesā un tehniskās dokumentācijas sagatavošanā.
Saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ekspluatācijā pieņemtu ēku atbilstībai drošuma prasībām” Latvijā tikai 2% no daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām būvētas pēc 1992. gada. Pēdējo 10 gadu laikā, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, no 2009.gada līdz 2019.gada septembrim daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā ieguldīts kopējais finansējums 235,27 milj. EUR apmērā, atjaunojot 838 ēkas. Ņemot vērā Latvijas un ES mērķus līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti arī ēku sektorā, ar esošajiem ēku atjaunošanas tempiem nebūs iespējams sasniegt šādus mērķus.
Pilotaktivitāte Vidzemē tiek īstenota projekta Resettle! ietvaros. Aktivitātes mērķis ir padarīt ēku atjaunošanu pieejamu visiem iedzīvotājiem, veicinot gan pašu iedzīvotāju ieinteresētību atjaunot ēkas, gan arī piesaistot papildus finansējumu ēku atjaunošanai. Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta “Resettle!” partneriem no Nīderlandes – Utrehtas Ekonomikas padomi (Economic Board of Utrecht) un Nīderlandes klimata misiju (Climate mission Netherlands), kas ir Utrehtas provinces iniciēta partnerība, strādā pie jaunas energoefektivitātes fonda ieceres. Projekta virsuzdevums ir nodrošināt, ka piedāvātie ēku atjaunošanas projekti ir finansiāli izdevīgi.
Projekts ”Resettle!” tiek īstenots Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta ”Climate-KIC” iniciatīvas ietvaros. ”Climate-KIC” vienotā tīklā apvienojušies uzņēmumi, akadēmiskie spēki, valsts un bezpeļņas organizācijas u.c. ar mērķi identificēt un atbalstīt inovācijas, kas palīdz samazināt klimata pārmaiņas.
