Lasīšanas laiks: 3 min
Ērču encefalīta endēmiskajos novados Vidzemē šogad ērču aktivitāte ir augsta un vecāki ļoti apzinīgi izmanto valsts apmaksāto vakcināciju pret ērču encefalītu, liecina ģimenes ārstu aptauja.
“Ērču aktivitāte ir augsta, vecāki apzinās, ka šī infekcija var atstāt nopietnas sekas uz bērna veselību, tāpēc bērnus vakcinēt ved ļoti cītīgi,” stāsta ģimenes ārste Anita Viškinte no Pārgaujas novada Stalbes pagasta. No vairāk kā 200 viņas praksē reģistrētajiem bērniem vakcinācija neesot veikta vien dažiem.
Pārgaujas novads ir viens no astoņiem novadiem Vidzemē, kas šogad atzīts par ērču encefalīta endēmisko teritoriju un izceļas ar īpaši augstu saslimstības risku. To vidū ir arī Mālpils, Kocēnu, Lubānas, Amatas, Baldones, Sējas un Priekuļu novadi. Taču tieši Pārgaujas novads Vidzemē ir rekordists – pēdējos piecos gados te ir bijis 61,6 saslimšanas gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem, Kocēnu novadā – 55,3, Lubānas novadā – 49,1. Salīdzinoši, saslimstības rādītāji valstī kopumā 2015. gadā bija ievērojami zemāki – 8,51 uz 100 000 iedzīvotājiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Ģimenes ārstes Iritas Stjades praksē Straupes pagasta Plācī, Pārgaujas novadā, zina stāstīt, ka ērču šogad mežos esot ļoti daudz. Kaut gan saslimšanas gadījumi šogad praksē, par laimi, neesot konstatēti, bērni tiekot vakcinēti apzinīgi un aptvere valsts apmaksātajai vakcinācijai esot gandrīz simtprocentīga.
Ģimenes ārsti arī atzīst, ka šogad augusi interese par vakcināciju pret ērču encefalītu arī pieaugušajiem.
Pēc SPKC datiem, Vidzemē gandrīz ceturtā daļa jeb 22% reģiona iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem regulāri vakcinējas pret ērču encefalītu.
To, vai cilvēks pēc saskarsmes ar inficētu ērci saslims un cik smagi noritēs slimība, iepriekš paredzēt nav iespējams, kas ērču encefalītu padara par neprognozējamu un bīstamu slimību. Saslimstību ietekmē dažādi faktori – tas, cik stipra ir cilvēka imunitāte, vīrusa daudzums ērcē u.c. Pēc SPKC datiem, saslimušo vidū biežāk ir cilvēki pēc 50 gadu vecuma, turklāt vīrieši slimo biežāk nekā sievietes, kas, iespējams, skaidrojams ar to, ka vīrieši biežāk dodas mežā sēņot, makšķerēt vai medīt un biežāk sastopas ar ērcēm. Taču nav izslēgts, ka saslimt var arī veselīgi, spēcīgi jauni cilvēki.
Iedzīvotājiem jārēķinās, ka saslimt ar ērču encefalītu var ne tikai augsta riska jeb endēmiskajās teritorijās, bet arī piemājas mežā vai dārzā.
Kaut gan ārā jau ir vasara, mūsdienu vakcīnas ļauj imunitāti iegūt arī gada siltajos mēnešos, kad ērces ir aktīvas. “Mīts, ka vakcinēties var tikai ziemā, saglabājies vēl no padomju laikiem, kad vakcīnās izmantoja dzīvu, novājinātu vīrusu. Inficētas ērces piesūkšanās pēc potes tad varēja izraisīt saslimšanu, taču tagad tas vairs nav iespējams, jo vakcīnā izmanto nedzīvas vīrusa daļinas, kas ļauj vakcinēties augu gadu,” skaidro neiroloģe Maruta Naudiņa.
Kopumā Latvijā šogad par ērču encefalīta endēmiskajiem rajoniem atzīti 26 Latvijas novadi. No tiem lielākā daļa jeb 16 ir Kurzemē, astoņi – Vidzemē, bet divi – Latgalē.
Jāatgādina, ka vakcināciju endēmiskajās teritorijās plāno un veic ģimenes ārsts. Visi bērni vecumā no viena līdz 18 gadiem, kuriem ir deklarēta dzīves vieta kādā no endēmiskajām teritorijām, ir tiesīgi saņemt valsts apmaksāto vakcināciju pret ērču encefalītu neatkarīgi no tā, kur atrodas viņa ģimenes ārsta prakse, informē SPKC. Ja ģimenes ārsta pamatprakse ir ārpus endēmiskās teritorijas, bērnu viņš vakcinēt nevar, pat ja pacienta deklarētā dzīvesvieta atrodas endēmiskajā teritorijā. Šādus pacientus pēc iepriekšējas saskaņošanas vakcinē tie ģimenes ārsti, kuru pamatprakse atrodas endēmiskajā teritorijā, skaidro SPKC.
