Lasīšanas laiks: 4 min
17. janvārī, darba vizītes ietvaros, Valmieru apmeklēja ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Vizītes laikā ministrs tikās ar Valmieras novada pašvaldības domes vadību, iepazinās ar SIA “Defence Partnership Latvia” nomātās ražotnes tapšanas gaitu Rūpniecības un eksporta parkā, kā arī tikās ar Vidzemes Augstskolas vadību, studentiem un Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas – Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas vadību un audzēkņiem, kur diskutēja par Eiropas Savienības un ārpolitikas aktualitātēm.
Bruņumašīnu “Patria” ražotnes izveide Valmierā norisinās, sadarbojoties Latvijas un Somijas uzņēmumam SIA “Defence Partnership Latvia”, paplašinot “Patria” ražošanas apjomus Latvijā.
“Valmiera ir viena no mūsu valsts ļoti labiem piemēriem, kur ir veiksmīga kombinācija – izcila vide kur dzīvot un augoša un attīstoša industrija. Mani ļoti interesē sekot līdzi “Patria” rūpniecības gaitai, kā valdības vadītājs biju klāt tad, kad šie plāni vēl bija tikai papīra formātā, tagad redzu, ka ēka ir procesā. Ceru, ka izdosies atgriezties pavasarī, kad ēka būs nodota un ražošana būs uzsākta. Šī te rūpnieciskā darbība, protams, ir svarīga Valmierai, bet militārā rūpniecība kā tāda ir svarīga mūsu valstij un arī visai Eiropas drošībai.”, atklāj Kariņš.
Vizītes otrajā daļā – Vidzemes Augstskolā ministrs tika iepazīstināts ar augstskolas darbības virzieniem, kā arī augstskolas darbību augstākās izglītības iestāžu tīklā “Eiropas Universitāte E³UDRES²”.
Eiropas Universitāte E³UDRES² ir Eiropā izvietotu augstākās izglītības iestāžu tīkls, kas nolēmušas sadarboties pētniecības, mācību, inovāciju u.c. jomās. ViA E³UDRES² darbojas no 2020. gada. 2023. gada rudenī Eiropas Komisija apstiprināja projektu, kas paredz arī turpmākajos gados Vidzemes Augstskolas dalību šajā tīklojumā. ViA ir viena deviņām partneraugstskolām, kas darbojas E³UDRES², un vienīgā profesionālā augstākā izglītības iestāde no Latvijas.
Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone aizvadītā gada decembra sākumā ievēlēta Eiropas Universitātes E³UDRES² asociācijas viceprezidentes amatā, un šos pienākumus pildīs turpmākos trīs gadus.
Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un padomes loceklis Gatis Krūmiņš ārlietu ministru iepazīstināja ar PSRS okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas turpmāko darbu, šīs metodikas iespējamo pielietošanu Krievijas nodarīto zaudējumu Ukrainai aprēķināšanā.
Jauniešiem, protams, bija iespēja K. Kariņam uzdot arī savus jautājumus. Kā pirmais izskanēja “pielādēts jautājums” no kāda Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas audzēkņa saistībā ar Eiropas Savienības migrācijas politiku un potenciālajiem draudiem Islāma ticību pārstāvošajiem bēgļiem nevēloties asimilēties Eiropas kultūrā.
“Vērojot notiekošos konfliktus Austrumos spiediens nākt uz Eiropu tikai augs. Ja Eiropā mēs neatrisināsim to, kā varam veikt kontroli pār šo migrāciju, tad varam nonākt pie situācijas, kad Eiropā pie varas nonāk politiķi, kuriem ir vieglas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem – populisti, kuri kārtību būs gatavi ieviest ar fizisku spēku un agresiju. Un tas šo problēmu neatrisinās ilgtermiņā. Šī ir tēma, kas gāž valdības. Tā sevī ietver bailes no svešā, kas pāraug pār naudu pret svešu un kļūst par augstprātību. Ja iedzīvotājam dzīvē neiet labi, un pats nav strādājis pie savas dzīves kvalitātes celšanas, tad daudz vieglāk būs vainot migrantu, kas labākas dzīves meklējumos ir ieradies Eiropā. Ja mēs nekontrolēsim migrāciju, tad tā kontrolēs mūs!”, stāsta Krišjānis Kariņš.
2024. gadā no 6. līdz 9. jūnijam norisināsies Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās no Latvijas tiks ievēlēti 9 parlamentārieši. Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas audzēkņiem sarunā ar aizsardzības ministru interesēja arī ministra redzējums par gaidāmajām vēlēšanām, kuras daudziem jauniešiem būs pirmā vēlēšanu pieredze.
“Šiem 9 Latviju pārstāvošajiem parlamentāriešiem jābūt izcilām personībām. Vēlēšanas būtiski apmeklēt, lai mēs paši varētu būt noteicēji par to, kuri tad būs šie cilvēki, kuri pārstāvēs Latvijas intereses Eiropas Savienībā. Mūsu valstī ir zināma vēlētāju grupa, kura skaita ziņā varbūt nav majoritāte, tomēr viņi ir ļoti motivēti. Šī vēlētāju grupa uzskata, ka Latvijai nebūtu jāpastāv vai būtu jāpastāv kā daļai no Krievijas. Šī grupa ir tik dedzīga, ka uz vēlēšanām aizies ļoti liela daļa no tās, tāpēc svarīgi ir doties vēlēt, lai Latvijai nelojālā vēlētāju grupa nespētu savākt vajadzīgo balsu procentu un starp šiem 9 cilvēkiem nebūtu tādi, kuriem nav svarīgas mūsu kopējās intereses. Tu vari neinteresēties par politiku, bet politika interesēsies par tevi!”, jauniešiem uzsver ārlietu ministrs.
