Lasīšanas laiks: 3 min
Piektdien, 6.februārī, apbalvoti “Latvijas Alus gada balva 2014” konkursa laureāti, aģentūrai BNS pavēstīja biedrībā “Alus brālība”.
Tajā informeja, ka vidējo un mazo alus darītavu grupā konkursā visvairāk balvu saņēma alus darītava “Valmiermuižas alus”, bet lielo alus darītavu grupā – “Cēsu alus” – katra trīs nominācijās. Konkursa žūrijas komisijas pārstāvji norādīja, ka “Valmiermuižas alus” kā mazā alus darītava ierobežotu resursu apstākļos pērn aktīvi nodarbojās ar Latvijas mazo alus darītavu produkcijas popularizēšanu un nozares popularizēšanu kopumā. Savukārt “Cēsu alus” pērn kļuva par Latvijas lielāko alus darītavu un veica plašas aktivitātes korporatīvi sociālās atbildības jomā.
Nominācijā “Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā” lielo alus darītavu grupā balvu ieguva “Aldaris”, bet vidējo un mazo alus darītavu grupā – “Valmiermuižas alus”. “Valmiermuižas alus” uzvarēja arī nominācijā “Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā” un nominācijā “Lielākais kāpums alus eksporta tirgū”, kurā balvu saņēma arī “Cēsu alus”. “Cēsu alus” uzvarēja arī nominācijās “Videi draudzīgākais ražošanas uzņēmums” un “Oriģinālākais alus kauss/glāze”.
Savukārt nominācijā “Ieguldījums veselīgas dzīves vides veidošanā” balvu saņēma ēdināšanas uzņēmums “Lido”, bet nominācijā “Gada alus reklāmas tēls” visaugstāko novērtējumu saņēma alus darītava “Aldaris”, savukārt veicināšanas balvu – uzņēmums “Alus Nams”.
Nominācijā “Gada alus iepakojums” uzvarētāja titulu ieguva “Bauskas alus”, bet nominācijā “Gada jaunums” lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “LATRAPS”. Turpretī nominācijā “Gada izaugsmes balva – gada veiksminieks” par labāko tika atzīta Tērvetes alus darītava.
Savukārt balva “Par mūža ieguldījumu alus nozarē” tika piešķirta ilggadējai alus darītavu “Cēsu alus” un “Aldaris” alus tehnoloģei un nozares ekspertei Astrīdai Ruško, kura ar alus nozari ir saistīta vairāk nekā 50 gadus.
“Alus brālībā” informēja, ka aizvadītais gads nozarei bija nozīmīgs ar rekordlielu jauno alus darītavu skaitu – patlaban valstī strādā 29 alus darītavas, kas ir par septiņām vairāk nekā pērn. Pērn darbību Latvijā sāka septiņas jaunas mazās alus darītavas – “Tālavas alus”, “Eridan alus”, “Līgatnes alus”, “Miķeļa alus”, alus “BURSH”, Madonas alus darītava “Baudalus” un “Peter Brewhouse Beer”.
“Vairāku jauno mazo alus darītavu ienākšana tirgū ir vistiešākais apliecinājums tam, ka Latvijā palielinās ekskluzīvo alus šķirņu ražošana un patēriņš, kas ir laba zīme alus patēriņa kultūras maiņai,” atzīmēja “Alus brālībā”, piebilstot – kā nozares sasniegums ir vērtējamas arī pērn alus darītavu veiktās investīcijas ražošanas attīstībā.
Žūrijas komisiju veido pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Iepakojumu asociācijas, Latvijas Reklāmas asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas tūrisma attīstības biroja “Live Riga”, Latvijas Alus darītāju savienības, kustības “Par labu alu” un biedrības “Alus brālība”. Žūrijas komisiju vada pārtikas inženieris-tehnologs, bijušais “Cēsu alus” vadītājs Kārlis Tomsons.
“Latvijas Alus gada balvas” pasniegšanas pasākumu rīko biedrība “Alus brālība”, lai akcentētu sasniegumus nozarē, godinātu nozares veiksminiekus un stiprinātu nozarē strādājošo pašapziņu.
