Nacionālo bruņoto spēku mācību “Namejs 2018” ietvaros Valsts policija (VP) kopā ar sadarbības partneriem piektdien, 24.augustā, Valmieras pievārtē, Valmiermuižā pārbaudīja reaģēšanas spējas valsts apdraudējuma gadījumā, tostarp masu nemieru likvidēšanā.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis žurnālistiem pēc mācībām pastāstīja: “Šīs bija Valsts policijas vēsturē lielākās mācības. Tika izspēlēts scenārijs, kad miermīlīga piketa laikā pie pašvaldības ēkas pēkšņi parādās agresīvi cilvēki, kuri sāk demolēt un izmanto ieročus. Tiek ieņemta pašvaldības ēka. Pirmo reizi Valsts policijas izsludināja plānu “Nemieri”, kurā tika atstrādāta taktiskā un metodiskā rīcība šādos gadījumos. Tika izvērsti divi štābi – Rīgā un uz vietas Valmiermuižā, kas darbojās koordinētā režīmā. Tā kā nemiernieki izmantoja ieročus, tas radīja apdraudējumu valsts drošību, tādēļ tika piesaistīti papildspēki no citām spēka struktūrām, iedarbinot starpinstitūciju sadarbības mehānismu starp Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Mācību ietvaros nemieru novēršana ir notikusi veiksmīgi, taču par konkrētiem rezultātiem varēs spriest pēc detalizētas analīzes.“
I. Ķuzis arī komentēja uz Siguldas šosejas notikušo smago avāriju, kurā cietuši vairāki Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljona likumsargi, kuri devās uz mācībām Valmierā. Viņš norādīja, ka šis negadījums vēlreiz apliecina to, ka satiksmes dalībniekiem ir stingri jāievēro ceļu satiksmes noteikumi, kas paredz prasību dot ceļu speciālajam transportam ar ieslēgtām bākugunīm un skaņas signālu. Pēc pirmās informācijas, avārija notikusi, vienai policijas automašīnām aizķerot vienu kravas automašīnu, kā rezultātā notikusi sadursme ar otru kravas automašīnu.
Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes Civilmilitārās sadarbības nodaļas priekšniece, virsleitnante Ieva Karlsberga pastāstīja: “Valsts policijas organizētajās mācībās tika trenēta starpinstitucionālā sadarbība. Nemieru novēršana ir policijas kompetence, taču brīdī, kad Valsts policijai pietrūkst kapacitātes, tiek piesaistīti arī Zemessardzes spēki. Mācībās piedalījās Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 22. un 27. kājnieku bataljona vienības, kas nodrošināja perimetra drošību. Zemessargi apsargāja teritoriju, lai jauni nemiernieki nevarētu piekļūt nemieru epicentram un esošie nemieru dalībnieku nevarētu aizbēgt.”
Ieva Karlsberga uzsvēra, ka ļoti būtiska ir darbadevēju sapratne un atbalsts, laižot savus darbiniekus uz mācībām. Taču arī reālajā dzīvē ārkārtas situācijas notiek ne tikai brīvdienās, tādēļ ir svarīgi, lai zemessargi varētu būt gatavi vienmēr pildīt savus pienākumus. Zemessargi palīdz krīzes situācijās ne tikai policijai, bet arī citām institūcijām. Kā piemēru Ieva Karlsberga minēja neseno purva ugunsgrēku Ramatas pagastā, kur 22. kājnieku bataljona zemessargi steidza palīgā, lai rūpētos par teritorijas un speciālās tehnikas apsardzi un gādātu par iedzīvotāju drošību.
