Lasīšanas laiks: 5 min
9. un 10. martā Salaspils Sporta namā norisinājās Latvijas frisbija čempionāts telpās sieviešu un vīriešu grupās. Valmieru čempionātā pārstāvēja sieviešu komanda un divas vīriešu komandas. Valmierietēm pēc gada pārtraukuma izdevās atgūt čempionu titulu, pārspējot “Salaspils FK A”. Puišiem šogad mazāk veiksmīgs starts – 7. un 10. vieta.
Kas frisbijā ir būtiski? Kādas ir meiteņu pārdomas par uzvaru un frisbija jomas situāciju kopumā? Lai uzzinātu atbildes uz šiem un citiem ne mazāk interesantiem jautājumiem, tikos ar trim sieviešu frisbija komandas “Valmiera” pārstāvēm – komandas kapteini Kristu Kozulāni, Kristu Līcīti, Daci Carevu.
Kas ir frisbijs komandas meiteņu dzīvēs? Hobijs? Tikai brīvā laika nodarbe, kas tomēr ir vainagojusies ar panākumiem? Nē, hobijs ir būtiska dzīves sastāvdaļa. Frisbijs ir komandas sporta veids, un tas saved un satuvina cilvēkus. Piemēram, viena no komandas pārstāvēm, spēlējot frisbiju, ir iepazinusies ar savu tagadējo vīru. Tāpat frisbijs iepazīstina un saved kopā ar jauniem cilvēkiem, tādējādi var iegūt draugus un paplašināt savu paziņu loku. Meitenes frisbijā ir atradušas draugus, ar kuriem ir ne tikai ir labas attiecības uz spēles laukuma vai treniņa, bet arī ārpus tā.
Runājot par komandas “ķīmiju”, jeb citiem vārdiem sakot, sadarbību starp komandas biedriem, meitenes atzīst, ka tas ir svarīgi. “Tas nerodas tā vienkārši. Pie tās ir jāstrādā un tā ir jātrenē,” atzīst Krista. Komandas “ķīmiju” būtiski var attīstīt, strādājot treniņos, jo ar laiku rodas sajūtas un izpratne par to, ko var sagaidīt no komandas biedriem, kādas ir viņu stiprās, kādas vājās puses. Komandas kapteine Krista saka: “Sieviešu sportā vispār ir svarīgi, lai meitenes var viena otru pieņemt, prot sadarboties, jo visas darbojas vienam uzdevumam, viena mērķa vadītas.”
Koordinācija, mērķtiecība, sportiskais azarts, gribasspēks, vēlme attīstīties un ieguldīt sevi – pēc meiteņu domām, šīs ir būtiskākās īpašības, ko pieprasa frisbijs. Tāpat kā citos sporta veidos, frisbijā īsti nekāda attīstība nevar notikt, ja nav vēlmes strādāt pie sevis, ja nav mērķtiecības. Runājot par koordināciju, Krista frisbiju salīdzina ar dejām: “It kā jau var iemācīties, bet tas ir jābūt ļoti lielam gribasspēkam.” Tātad gan gribasspēks, gan koordinācija ir būtiskas īpašības, kam vajadzētu piemist jaunajiem frisbijistiem. Tāpat nevajadzētu aizmirst par pārējām īpašībām. Vai šīs īpašības piemīt Valmieras komandas meitenēm? Meitenes smejoties atbild, ka nesenais panākums, proti, Latvijas čempiontituls, to apliecina.
Arī veiksme ir svarīga frisbija sastāvdaļa. Kristas vārdiem sakot: “Veiksme vienmēr noder. Viss, kas var notikt, viss, kas var kaut ko ietekmēt, kaut vai sīkākais pieskāriens, var mainīt diska virzienu un spēles likteni.” Veiksme var frisbijā izpausties dažādi – var paveikties atrasties īstajā laikā un īstajā vietā, var veiksmīgi paskatīties, kad disks lido izdevīgā un vēlamā virzienā. “Veiksme seko stiprākajiem,” saka komandas kapteine.
Bet kā ir ar motivāciju? Dace saka tā: “Ir situācijas, kad paredzēts treniņš, bet dīvāns šķiet tik vilinošs. Tad komandas čatā ir redzams, kā visi salasās uz treniņu un tā ir motivācija arī pašai doties.” Kā vēl vienu motivāciju meitenes min iespēju tikt frisbija valsts izlasē. Tas ir arī kā liels sasniegums, jo tomēr arī pats vārds “izlase” jau skan iespaidīgi. Noteikti arī svarīga un vienmēr aktuāla motivācija ir apkārtējie cilvēki, piemēram, ģimene, draugi, komanda. Apkārtējie var motivēt ar saviem vārdiem un piemēru, vai arī motivācijas meklētājs var izjust kaut kāda veida atbildību tā cilvēka priekšā un vienkārši darīs savu lietu tāpēc, ka grib apkārtējiem pierādīt savu varēšanu. Vēl sportistes atzīts, ka arī var iztikt bez jebkādas īpašas motivācijas, ja ir vēlme sportot. Darīt lietu, kas patīk, ir pašmotivācija, it īpaši tad, ja dīvāns vilinošs nešķiet.
Meitenes arī padalījās ar savu iepriekšējo pieredzi sportā – viena ir spēlējusi basketbolu, viena futbolu un viena nodarbojusies ar vieglatlētiku. Tiem, kuri iepriekš ir nodarbojušies ar komandu sporta veidiem, sirdī paliek vēlme sacensties, cīnīties uzvarēt, jo kā saka Dace un Krista, papildinot viena otru: “Ja mēs vienkārši tikai gribētu sportot, mēs varētu iet skriet vai nūjot. Mēs gribam sacensties.”
Kad jautāju par frisbija popularitāti sporta pasaulē, komandas kapteine Krista ar vieglu nopūtu pauda cerību, ka frisbijs kādu dienu būs Olimpiskajās spēlēs. Viņa arī pajokoja, ja jau reiz tiek pievērsta uzmanība komandai no žurnālistu puses, tad acīmredzot frisbijs kļūst populārāks. Lai vai kā, meitenes sava sporta veida ne pārāk augstā popularitāte nesatrauc. Viņas atzīst, ka katram ir savs interesējošais sporta veids, katram sporta veidam ir savs atbalstītāju pulks. Meitenes piebilst, ka Valmierā frisbijs aug un attīstās katru gadu. Puišiem ir jau divas komandas un vairāk interesentu piedalās treniņos.
Kā varētu popularitāti veicināt vēl straujāk? Meitenes saka, ka pie tā jau tiek strādāts, bet nozīmīgs faktors šajā jautājumā ir finanses. Komandām nav līdzekļu, lai publicētu reklāmas televīzijā, kā to dara citu sporta veidu klubi. Tomēr kā ļoti efektīvu popularizēšanas veidu meitenes atzīst spēļu tiešraides, kas var piesaistīt jaunus interesentus. Lai veicinātu sporta veida popularitāti, ir vēlami augsti rezultāti pasaules vai Eiropas līmeņa sacensībās, par ko būtu ieinteresēti ziņot mediji.
Meitenes uz treniņiem gaida jaunus dalībniekus – noteikti mērķtiecīgus. Viņas piebilst, ka frisbijs neprasa īpašu ekipējumu – tikai sporta tērpu un apavus. Savukārt dalībnieku ieguvums ir jauni draugi, iespējams, arī “otra pusīte”, jo kā meitenes saka: ”Mums klubā ir daudz pāru.” Sportistes arī būs ļoti priecīgas, ja komanda saņems sponsoru atbalstu. Tāpat meitenes aicina sekot Valmieras frisbija Facebook lapai (https://www.facebook.com/FrisbijsValmiera/).
