Vienā no aukstākajām šīs ziemas dienām sociālajā medijā “Facebook” tika ievietotas fotogrāfijas, uz kurām skatoties, daudziem uzmetās zosāda, pat neizejot laukā. Fotogrāfijās redzams, kā Valmieras ziemas peldēšanas entuziasti vēsā mierā spēlē šahu, peldoties Gaujā pie Daliņu pludmales.
Viens no peldētājiem un šahistiem, Kaspars Pakers, pastāstīja, ka fotogrāfijā redzamais izskatās iespaidīgāk, nekā tas ir patiesībā. Viņš kopā ar saviem domubiedriem ziemas peldēšanai pievērsies šajā ziemā, tāpēc šaha partijas ilgums nav lielāks par vienu minūti.
Elīnai Krūklei radusies ideja izveidot šaha galdiņu āliņģī. To atbalstījuši arī pārējie “roņi”, lai būtu jautrāka peldēšana.
“Es jau ilgi nodarbojos ar airēšanas sportu, tādēļ auksts ūdens man nav svešs. Treniņi notiek no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Lai gan izmantojam hidrotērpus, tie ir plānāki, nekā ūdenslīdējiem vai ūdens tūristiem, lai neierobežotu kustības. Tāpēc, iekrītot ūdenī, neesi pasargāts no aukstuma. Taču līdz šim nebiju interesējies par ziemas peldēšanu.
Tas sākās pirms pāris gadiem kā jautra atrakcija pēc kontūras skrējieniem, ko rīkojām Valmierā 18.novembrī un gadumijā. Ik reizi pēc skrējiena mūsu bariņš devās peldēties uz Gauju. Kā uzzinājām vēlāk no rūdīšanās ekspertiem, tā nebija pareiza rīcība – mesties aukstā ūdenī pēc fiziskas slodzes,”
stāsta Kaspars.
10.februārī Burtniekos notika ziemas peldēšanas seminārs, ko vadīja pieredzējuši ziemas peldētāji no biedrības “Latvijas roņi”. Arī Kaspars ar saviem domubiedriem tur piedalījies un uzzinājis, kā pareizi sākt nodarboties ar ziemas peldēšanu.
“Salīdzinot ar pieredzējušiem ziemas peldētājiem, mēs vēl esam “ronīši autiņos”.
Daliņu pludmalē izzāģējām āliņģi un cenšamies to uzturēt neaizsalušu. Dodamies tur peldēt divas līdz trīs reizes nedēļā. Lielajā spelgonī atļāvāmies peldēt tikai četri pieaugušie. Kad gaisa temperatūra bija ap nulli, arī mani airēšanas kluba audzēkņi, 13 – 14 gadus veci jaunieši, mums pievienojās. Kā novērojām, Daliņu pludmali apmeklē ne tikai mūsu kompānija, bet arī daudzi citi “roņi”, kurus līdz šim nezinājām – gan vīrieši, gan sievietes.
Kā izrādās, Valmierā šī nodarbe ir populāra, tikai par to nav ziņots publiski. Par mūsu bariņu informācija izskanēja plašāk, jo esam jautra kompānija, kurai patīk darīt neparastas lietas un dalīties ar tām internetā.”
Kaspars iesaka ar ziemas peldēšanu sākt nodarboties pakāpeniski, vispirms rūdoties ar citām metodēm. Var sākt ar kontrasta dušu, plānāka apģērba un apavu nēsāšanu aukstā laikā, rīvēšanos ar sniegu. Ziemas peldēšana ir pati pēdējā pakāpe, kas prasa nopietnu sagatavošanos un atbildīgu rīcību. Kaspars iesaka nodarboties ar ziemas peldēšanu kompānijā, lai kāds varētu palīdzēt, ja notiek nelaime. Drošāk peldēt ir ezerā, kur ir stāvošs ūdens. Upēs ir vairāk jāuzmanās, lai straume neparauj zem ledus.
“Nevajag darīt sev pāri un pārspīlēt. Pietiek ar vienu minūti ūdenī. Pieredzējušāki “roņi” var atļauties divas līdz trīs minūtes. Pēc peldes noteikti ir ātri jānoslaukās, jāuzvelk apģērbs un jāsāk kustēties, lai ķermenis atgūtu siltumu,”
piekodina Kaspars.
Viņš atzīst, ka ieiet aukstā ūdenī un pavadīt tajā minūti joprojām nav viegli. Šaha galdiņš kalpo kā mērķis, kas palīdz pārvarēt aukstumu.
“Ir jātiek līdz galdiņam, jāizdara gājieni, tikmēr aizmirstas aukstums. Taču pēc peldes ir pacilāta sajūta. Daži saka, ka jūt kaut ko līdzīgu vieglam reibumam. Katrā ziņā, visi “roņi” pēc peldes ir priecīgi un starojoši.”
