Latvijā pastāv vairāki skolu reitingi un topi, kuros tās tiek vērtētas pēc dažādiem kritērijiem. Viens no tiem ir Ata Kronvalda fonda veidotas Skolu reitings darbā ar talantīgajiem bērniem jeb “Lielās pūces” balva, ko veido, ņemot vērā mācību priekšmetu valsts un atklāto olimpiāžu, skolēnu zinātnisko konferenču rezultātus. Savukārt vēl viens tops ir Draudzīgā aicinājuma fonda Skolu reitings, ko veido pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Pēdējos gados abos reitingos Valmieras skolas nav atrodamas topu augšgalā, tādēļ jautājām Valmieras pilsētas pašvaldībai, kāds ir iemesls šādai situācijai.
“Valmieras pilsētas pašvaldība vērš uzmanību, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav noteikusi vienotu skolu reitinga sistēmu,”
portālam “Valmieras Ziņas” norādīja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Bulmeistare.
Pašvaldības pārstāve skaidroja, ka iekļūšana Ata Kronvalda fonda Latvijas skolu reitingā ir atzinības vērta, jo reitings tiek sastādīts, vadoties pēc skolēnu sasniegumiem mācību priekšmetu valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu valsts zinātniski pētniecisko darbu konferencēs un valsts mēroga konkursos.
2017.gadā gan netika ņemti vērā vairāku valsts atklāto olimpiāžu rezultāti (Latvijas 41.atklātā ģeogrāfijas olimpiāde, Valsts atklātā ķīmijas olimpiāde, Valsts 42.atklātā fizikas olimpiāde, Valsts 45.atklātā astronomijas olimpiāde, Latvijas 44.atklātā matemātikas olimpiāde, kā arī Latvijas 41.skolēnu zinātniskās konferences rezultāti), kur Valmieras skolu skolēni uzrādījuši labus rezultātus.
Tāpat jāpiemin, ka reitingā nosauktajā “mazo” skolu (ar vidusskolēnu skaitu zem 100) kategorijā iekļautas arī sākumskolas un pamatskolas, lai gan šo skolēnu rezultātus nav korekti salīdzināt ar vidusskolēnu rezultātiem, tādējādi neatspoguļojot objektīvu skolas darbu ar talantīgajiem skolēniem. Jaunāko klašu skolēniem ir mazāk iespēju piedalīties mācību priekšmetu valsts olimpiādēs, atklātajās olimpiādēs un citos konkursos, liedzot iespēju iegūt pietiekamu punktu skaitu, kas nosaka vietu reitingā.
Skolu salīdzināšana pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem nav objektīva,
jo, piemēram, Valmierā rezultātu veido centralizētajos eksāmenos uzrādītais līmenis gan vispārizglītojošajās skolās, gan Valmieras tehnikumā, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolā-attīstības centrā, Valmieras Mākslas vidusskolā, Valmieras 2.vidusskolas struktūrvienības vakara (maiņu) vidusskolā. Programmu apjoms dažāda tipa skolās ir atšķirīgs. Tādējādi izglītības kvalitātes novērtēšanai centralizēto eksāmenu rezultāti var būt tikai viens no kritērijiem, pēc kā tiek vērtēta mācību kvalitāte.
Valstī ir maz sistemātisku pētījumu, kas ļautu saprast, kādi skolu raksturlielumi saistīti ar augstākiem mācību sasniegumiem.
Pašlaik izglītības kvalitātes novērtēšanā 80% ir akadēmisko sasniegumu novērtējums. Notiek virzība uz mācīšanās pieejas maiņu, lai skolēni prastu reālā dzīves situācijā pielietot skolā apgūto, saprastu, kā jāmācās un kā var attīstīt prasmes. Šajā procesā ir svarīgi, ka izglītības kvalitātes novērtēšanā nav tikai akadēmiskie sasniegumi, bet arī vērtību attīstība un personības izaugsme, skolas spēja pielāgoties pārmaiņām, skolēna pozitīvais vērtējums par mācību iestādi. Tādējādi, lai uzlabotu izglītības satura piedāvājumu, izaicinājums ir padarīt mācību procesu interesantu, tā ir jauna atbildība pedagogam, motivācijas celšana ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem. Tā ir arī izpratnes veidošana vecākiem par mācību procesu skolā.
Lai virzītos izglītības piedāvājuma kvalitātes celšanas virzienā, Valmieras pilsētas pašvaldībā 2016.gada 27.oktobrī stājusies spēkā Valmieras pilsētas Izglītības nozares attīstības stratēģija 2016.–2020.gadam, kuras ieviešanu, īstenošanu un uzraudzību nodrošina Valmieras Izglītības pārvalde.
Tajā analizēti aktuālie nacionāla un reģionāla līmeņa plānošanas dokumenti un salīdzināti Valmieras pilsētas attīstības programmā 2015.–2020.gadam un Izglītības stratēģijā iekļautie uzdevumi.
