Lasīšanas laiks: 5 min
Klāt ir marts, kas ir ne tikai pavasara pirmais mēnesis, bet zināms arī kā sievišķības mēnesis. Turpinot iepriekš aizsākto – ik mēnesi aicināt uz sarunu kādu no Valmieras novada tūrisma uzņēmējiem – mums šķita ļoti atbilstoši martā jūs iepazīstināt ar ļoti sievišķīgu būtni – Judīti Bukšu, Sudrabkalnu Viesistabas saimnieci.
Sarunu ar Judīti ir grūti uzlikt melns uz balta, lai nodotu to īpašo vibrāciju un enerģiju, kas valda gan Viesistabā, kur sarunu fonā ritmiski sprakšķ kamīns, gan esot kopā ar Judīti, malkojot kafiju no Rozentāla porcelāna. Lai sajustu īpašo auru, kas tur valda, noteikti ir jābrauc ciemos!
Katrā Latvijas galā ir kāda spēcīga sieviete, un Judīte noteikti ir Kocēnu puses spēcīgā sieviete, kura spēku smeļas no dabas, īpaši no nezāļu vannām. Kā viņa pat smej, idejas un vēlmes pašas atskrien pretī. Judīte palīdz sievietēm iztaisnot muguru, jo citāda stāja ar kroni galvā nemaz nav iespējama.
Iesākot sarunu, Judīte kopā ar fotogrāfi Lauru Strautiņu iepazīstina ar Sudrabkalnu Viesistabu – plašu, stiklotu siltumnīcu, kurā iekārtota viesu uzņemšanas telpa ar pieskaņotiem dīvāniem, kristāla lustrām, kamīnu un Judītes darinātiem kroņiem. Ikvienai lietai, kas šeit nonākusi, ir savs stāsts un atgadījums. Judīte ar Lauru atminas kādu gadījumu no siltumnīcas labiekārtošanas darbiem: “Cik bieži tu siltumnīcā līmē tapetes? Tas taču ir notikums! Braucam dzert kapučīno!” Īpašs stāsts tiek veltīts arī cimperlīgajam kamīnam, kas nodrošina iespēju apdzīvot Viesistabu visu gadu.
Sudrabkalnu Viesistabā tiek organizētas gan privātas, gan tematiskas fotosesijas, kā arī dažādas meistarklases. No sākotnēji piedāvātajām 19 meistarklasēm šobrīd ir pieejamas 11, kurām ir sezonāls raksturs. Vispopulārākā un zināmākā ir Kroņu meistarklase, kuru vada pati Judīte. Tas ir īpašs notikums sievietēm, kuras tajā piedalās – katrai ir savs dzīvesstāsts, sava nasta un rūpes, taču, gatavojot sev kroni, ko var saukt arī par meditatīvu procesu, sievietes atbrīvo un paceļ savu auru. Vasaras laikā ir dažādi sezonālie piedāvājumi, balstoties uz viesu vēlmēm, piemēram, visi kopā var gatavot un mieloties ar nātru pesto vai baudīt zāļu vannas. Judīte min, ka nereti it kā pašiem pašsaprotama lieta citiem var šķist kas īpašs – tā ir radusies ideja par paparžu sienu veidošanas meistarklasi. Kā spilgts piemērs tam, ka saimniece ir atvērta dažādām iespējām, ir ciešā sadarbība ar fotogrāfi Lauru Strautiņu, kura Sudrabkalnu Viesistabā īsteno dažādas fotosesijas – gan tematiskās (ar kroņu un tērpu īri), piemēram, Ziemassvētku, gan ģimeņu, darba kolektīvu vai draugu loka fotosesijas. Patīkamas sadarbības rezultātā Sudrabkalnu Viesistaba ir arī jaunlaulāto kāzu pieturvieta, kur viesi tiek cienāti ar labi pazīstamās kūku cepējas Antras Antonijas gardajiem un vizuāli pievilcīgajiem keksiņiem. Ziemassvētku laikā fotosesiju dalībnieki varēja iegādāties Sandras Krīgeres saldumus – tas bija veids, kā atbalstīt mājražotājus laikā, kad tirdziņi nenotika un savu produkciju nebija iespējams realizēt. Judīte min vēl vairākus sadarbības partnerus, kā piemēram, Aruna rotas no Āraišiem, stikla trauku meistarus Glass Design Garage, Pļavas smaržu sveces, Katrīnas keramika, ZIB un vēl citus.
Sudrabkalnu Viesistabā viss sākās aiz izmisuma, kad bija sarežģīti atrast darbu. Kad divus gadus Viesistaba jau uzņēma ciemiņus, Judīte tik un tā turpināja meklēt darbu. Viņa sēdējusi pie datora, un mazais dēls prasījis: “Mammu, ko Tu dari?” Judīte atbildējusi, ka meklējot darbu, un dēls teicis: “Bet, mammu, Tev taču ir darbs!” Kad pagalmā sākuši braukt pilni autobusi, tad arī apkārtējie pieņēmuši, ka Viesistaba un meistarklases ir darbs. Kokmuižas svētki iedeva atspēriena sajūtu, ka viss var sanākt. Kad Sudrabkalnu Viesistaba tika pārstāvēta Uzņēmēju dienās un kāds viņai prasīja: “Judīt, ko tad tu pārdod?”, viņa ar prieku atbildējusi: “Plezīru es pārdodu!” Ja visu sāktu no sākuma, Judīte saka, ka tik ļoti nemocītu savu vīru. Gan siltumnīcas, gan teritorijas labiekārtošanas darbi ir ģimenes kopīgiem spēkiem paveikti.
Judīte pastāsta kādu atgadījumu, kad ieradusies ekskursantu grupa no Kurzemes, starp kuriem bijusi maza meitenīte ar savu vecmāmiņu. Dzerot tēju, meitenīte prasījusi vecmāmiņai: “Kur mēs dosimies pēc šīs Princeses?” Judīte saviļņoti atzīst, ka tas ir bijis augusta mēneša labākais teikums – tikt nosauktai par Princesi! Vēlāk viņa uzmeklējusi šo ģimeni, un viņi satikušies Kuldīgā, kur Judīte meitenītei uzdāvinājusi to kroni, kas viņai bijis galvā, viesojoties Viesistabā. Judītes krājumos ir daudz emocionāli piesātinātu un pat ļoti personīgu stāstu.
Pēdējo divu gadu notikumu ietekmē nereti ir bijusi situācija, kad Judītes ziņas sociālais medijs Facebook ir nobloķējis, jo algoritms vārdu kronis ir attiecinājis uz vārdu corona. Brīžiem tas ir bijis izaicinoši – atkal un atkal rakstīt, skaidrot un lūgt ziņu tomēr publicēt. Judīte min, ka raizes brīžiem radījusi navigācijas lietotne Waze, kurā ilgu laiku bijušas nepareizas koordinātas Sudrabkalnu Viesistabai, kā rezultātā viesi esot aizvesti uz kaimiņmāju. Laipnās attiecības ar kaimiņiem un saprotošie viesi situāciju parasti izglāba, bet šobrīd viss darbojas korekti, kā arī vasaras sākumā pie Sudrabkalnu māju iebraucamā ceļa tiks novietota īpaša norādes zīme.
Daloties atmiņās par pašiem pirmajiem Sudrabkalnu Viesistabas viesiem, Judīte min, ka tie bijuši no Amerikas – sabraucis pilns pagalms ar melniem džipiem. Pa šiem gadiem pie Judītes viesojušies gan tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji, gan ceļotāji no Kipras, Norvēģijas, Kanādas, Japānas, Taizemes, Filipīnām un pat Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Ir neliela daļa vietējo viesu, kuri atgriežas atkal un atkal. Judīte saka: “Kronis jau nepaliek vecs! Katru gadu kronim var pieaudzēt klāt jaunu kārtu.” Kopumā Judīte ir radījusi ap 400 kroņu. Izejmateriāli tiem rasti dažādos veidos – gan speciāli meklēti, gan atrasti pavisam nejauši, piemēram, kaklarotas veidā vīramātei ap kaklu. Vislielāko atdevi ir nesusi reklāma no mutes mutē, taču šobrīd ļoti liela nozīme ir sociālajiem medijiem Facebook un Instagram, kā arī informācijai Valmieras novada tūrisma vortālā visit.valmiera.lv. Šobrīd daudzi jau zina Sudrabkalnu Viesistabu un aicina to piedalīties dažādās aktivitātēs un pasākumos.
Sarunas nobeigumā Judīte dod ceļavārdus: “Ļaujieties sajūtai, ka ir atnākusi TĀ sajūta, ka nevar nedarīt! Sāciet darīt!” Viņa aicina arī atcerēties, ka viens mazs krikumiņš rauga spēj uzraudzēt visu mīklas katlu.
Nākamajā Valmieras novada Tūrisma uzņēmēju veiksmes stāstā būs iespējams iepazīties ar Berga vīns īpašnieku Rihardu Bergu un uzzināt par viņa ceļu uz tūrisma uzņēmējdarbību.
