Lasīšanas laiks: 5 min
Oleru muižā viesojāmies gandrīz vasaras pilnbriedā – spīd saule, viss dzīvais un zaļais smaržo. Šeit saimnieko Zemīšu ģimene – Ieva, Kārlis un viņu trīs bērni. Saules staru pielietā kungu mājas verandā sarunājamies ar saimniekiem, bet pēc tam Ieva iepazīstina ar muižas parku un ainavu dārzu.
Oleru muižas pirmsākumi datējami ar 18. gs. beigu posmu. Būvniecību veic Engelhartu dzimta, pēc tam saimnieko Krīdeneru dzimta – līdz pat agrārajai reformai. Pēc tam, līdz pat 70. gadu beigām, muižā atrodas skola. 20. gs. 80. gadu beigās muižu iegādājas esošie īpašnieki, atsaucoties Imanta Ziedoņa aicinājumam glābt Latvijas muižas. Tobrīd Rīgas Lietišķās mākslas koledžas absolventi, četri jaunieši, viens no tiem arī tagadējais saimnieks Kārlis, ar satiksmes autobusiem ceļoja pa Latviju un meklēja savu īsto un vienīgo muižu, līdz nonāca Oleros.
Jaunie saimnieki muižas kompleksā sāka nodarboties ar galdniecību, un pašos pirmsākumos darbi notika pašā muižas ēkā, taču, radītās vibrācijas dēļ, darbi bija jāpārvieto uz blakus esošo saimniecības ēku.
Ikdienā saimnieks Kārlis darbojas savā galdniecības uzņēmumā “Zaļās pēdas”, savukārt saimniece Ieva darbojas biedrībā “Oleru muiža”, tās mērķis ir Oleru muižas kultūrvēsturiskās vides atjaunošana, saglabāšana, uzturēšana un izglītojošo aktivitāšu, kultūras pasākumu organizēšana, tai skaitā izglītojošā tūrisma nišas aizpildīšana.
2000. gadā muižas Kungu māja nopietni cietusi ugunsgrēkā. 22 gadus ēkā norit plānoti, pakāpeniski un mērķtiecīgi atjaunošanas darbi, kuros iesaistās saimnieki, biedrība un atbalstītāji, piemēram, pie sākotnējo būvgružu likvidēšanas darbojās arī Ievas kursabiedri no Vidzemes Augstskolas.
Saimnieki īpašu uzmanību pievērš muižas parka iekopšanai. Viņi atzīst, ka, ja visam saprātīgi pieiet, tad to bez milzīgām investīcijām var ievirzīt pareizā gultnē. Latvijā ir daudz vietu, kurām būtu potenciāls tikt attīstītām kā ainavu dārziem, taču nav pieejamas pilnvērtīgas zināšanas un to nodošana šajā jomā. Tāpēc Oleru muižas saimnieki ir padarījuši sabiedrībai pieejamu muižas parku, kā arī dalās informācijā un izglīto interesentus. Balstoties uz vēsturiskajām fotogrāfijām un plāniem, saimnieki cenšas atjaunot muižas parka un ainavu dārza vēsturisko izskatu. Piemēram, ir atjaunojuši celiņu tīklu, balstoties uz 1907. gada plāniem. Ieva Zemīte īpaši uzsver, ka pirmie ainavu dārzus sāka iekopt mākslinieki, mūziķi un literāti, kuri dārza radīšanā iedvesmu smēlās gleznainās dabas proporcijās, papildinot to ar simbolu valodu.
Kādreiz muižas komplekss tika uzbūvēts ezera krastā, taču muižkungs ap 1850. gadu pazeminājis ezera līmeni, lai uzlabotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šobrīd ezers ir pilnībā aizaudzis, un tā ir viena no Natura 2000 teritorijām, kurā ietilpst arī 105 ha plašais Oleru purvs, kurā ir izveidota pastaigu taka.
Oleru muižas sienu gleznojumi ir iekļauti Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Saimnieki labsirdīgi pasmejas, ka principā viņu jaunbūve ir iekļauta reģionālās nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā, jo pēc ugunsgrēka bija palikušas tikai sienas un neskaitāmas bojātas detaļas. Atjaunošanas procesā tika izmantotas “atgūtas” būvkonstrukcijas, piemēram, ieejas durvis ir no citas vietas. Arī mēbeles šeit nokļūst dāvinājumā no latviešu zemnieku mājām, gan arī tiek iegūtas, pērkot internetā. Prasmīgi izvietojot tās interjerā, panākta harmoniska gaisotne, kas ir saskaņā ar vēsturisko vidi.
Kā vienu no tūrisma jomas izaicinājumiem, Ieva un Kārlis min ekonomisko pusi, jo tā liek domāt, pieņemt risinājumus, vai kaut ko darīt, aizdomāties par viesmīlības pakalpojumiem, apvienot izglītojošo un kultūras darbu. Oleru muiža ir arī Zemīšu ģimenes mājas, līdz ar to viesi daļēji tiek ielaisti viņu privātajā telpā.
Lūgti raksturot kultūras pasākumu viesi, kurš ierodas Oleru muižā, Ieva Zemīte atzīst, ka šobrīd ir izveidojusies pastāvīgo apmeklētāju kopiena, taču tas ir bijis darbs 25 gadu garumā. Viesi lielākoties ierodas no Vidzemes reģiona. Muižā ir uzņemti arī viesi no Japānas, kas ir likumsakarīgi, jo netālu esošās pilsētas Rūjienas sadraudzības pilsēta ir Higašikava Japānā. Liels pārsteigums ir bijusi zviedru restauratoru grupa, kas nejauši, bet likumsakarīgi nonākuši Oleru muižā. Zemīšu ģimene lielu ieguldījumu sniedz arī muižas kultūras dzīves attīstībā, gada laikā sarīkojot vismaz sešus dažādus pasākumus – gan kultūras, gan izglītojošajā jomā. Tāpat tiek rīkoti Dārza stāstu pasākumi, kuros uzaicina lektorus, kuri stāsta par Oleru muižas kompleksam un Zemīšu ģimenei svarīgajiem jautājumiem dabiskās lauku ainavas kontekstā.
Tūrisma piedāvājums laika gaitā tiek paplašināts. Šobrīd muižā pēc pieprasījuma var nodrošināt arī ēdināšanu, kā arī tikko viesu vērtējumam ir nodota nakšņošanas iespēja kungu ēkā. Oleru muižas dārzs ir gana atpazīstams galamērķis kāzu sezonas laikā. Dažādos viesu uzņemšanas darbiņos iesaistās arī Zemīšu ģimenes bērni, tomēr muiža ir Ievas un Kārļa dzīvesstāsts, un izdzīvot muižas dzīvi bērniem netiek uzspiests.
Oleru muiža ir iesaistījusies “Garden Pearls” projektā, kurā ir apkopoti 76 ainavu dārzi un parki Igaunijā un Latvijā. Projekta aktivitāšu intensīvāku attīstību apturēja pandēmijas uzliesmojums, taču pēdējo divu gadu laikā dažādi igauņu ceļotāji ir viesojušies Oleru muižā.
Sarunas noslēgumā Oleru muižas saimnieks Kārlis Zemītis aicina apceļot Latviju, bet būt izglītotam, zinātkāram un sagatavotam ceļotājam – saskatīt diženo pieticīgajā, aizraujošo vienkāršajā un brīnumaino ikdienišķajā. Savukārt Ieva Zemīte saka: “Labi lektori piesaista labu auditoriju. Ieinteresēta auditorija piesaista labus lektorus.” Abi saimnieki arī aicina ieklausīties vietā, kur dzīvo un saimnieko, jo nereti tā pati pasaka priekšā, kas ir darāms.
Nākamajā Valmieras novada Tūrisma uzņēmēju veiksmes stāstā būs iespējams iepazīties ar Fantāziju zemes “Neonija” saimniekiem un uzzināt par viņu ceļu uz tūrisma uzņēmējdarbību.
