Lasīšanas laiks: 5 min
Laikā, kad sirdī jau sāk plaukt pirmie pavasara asni, dodamies ciemos pie “Ēdiendara” saimniekiem Ērika un Danijas Pudnikiem-Lindēm uz kafejnīcu “Būda”, lai uzzinātu, kāpēc divi rīdzinieki ir pārcēlušies uz Mazsalacu un kā tie kļuvuši par tūrisma uzņēmējiem.
Ir spirgts februāra rīts, viens no tiem skaistajiem ziemas rītiem, kad saule gozējas ledus pielietās ceļmalās un Salacas krastos gandrīz nemanāmi kūp ūdens. Kafejnīcas krāsniņa dūc sparīgu dziesmu, un mēs uzsākam sarunu ar Ēriku un Daniju, kuri nu jau piecus gadus sniedzas pretim savam sapnim – būt neatkarīgiem dzīvē un biznesā. Sākums nav bijis viegls, bijusi nepieciešama drosme krasi mainīt savu ikdienu, dzīvesvietu, noticēt pašiem sev un savam sapnim. Pirmais tapa zīmols “Ēdiendaris”, kas likumsakarīgi apzīmē ēdienu gatavošanu, un pēc tam tika izveidota kafejnīca “Būda”. Nevar īsti saprast, vai abi jaunieši izvēlējās Mazsalacu vai drīzāk Mazsalaca izvēlējās viņus, bet pēc meklējumiem abi saimnieki tika pie sava kārotā lauku īpašuma Vidzemes pusē. Sākumā tika apvienota Rīgas dzīve un braucieni uz Mazsalacu brīvdienās, tam sekoja pārvākšanās uz Valmieru un pēc kāda laika, tieši lielākajā marta salā, saimnieki pilnībā iesakņojās dzīvei laukos.
Pirmais lielais izaicinājums abiem uzņēmējiem bija atrast budžetam atbilstošu vietu kafejnīcai, nākamais – to atjaunot un labiekārtot pēc savām vēlmēm. Lielākoties visi remontdarbi veikti pašu rokām, daži – ar radinieku iesaisti. Sava veida izaicinājums uzņēmējdarbībā ir bijis pieredzes un diennakts stundu – laika trūkums. Kā jaunam uzņēmējam, sākumā sarežģītāk šķita iziet cauri arī dažādiem ar uzņēmējdarbības uzsākšanu saistītiem procesiem. Augot un attīstoties, pagājušajā vasarā saimnieki pieņēma lēmumu algot darbiniekus, un turpmāk bija jārēķinās ne tikai ar sevi, bet arī ar citiem.
Viesmīlības sfēra saimniekiem arī iepriekš nav bijusi sveša, atrast īstos garšu baudījumus nekad nav bijis liels sarežģījums. Abus garšu inženierus iedvesmo ārzemju ēdienu gatavošanas raidījumi, ceļošana un viesošanās pie citiem ēdienu gatavošanas meistariem. Kā vienu no Latvijas brīvdienu TOP gardēdības galamērķiem ārpus Valmieras novada Ēriks un Danija min Kuldīgu, toties kā gardākās ārzemju valstis – Indiju un Gruziju, kur pašiem arī sanācis pabūt. Saimnieki sapņo kādu dienu aizceļot uz Itāliju un smelties iedvesmu arī tur.
Kafejnīcu “Būda” galvenokārt apmeklē tūristi, kas nereti iegriežas ciemos pēc kāda kulinārijas raidījuma noskatīšanās par “Ēdiendari”, šādi, mērķtiecīgi viesi, TV raidījumu ietekmē, speciāli braukuši pat no Kurzemes. Daudzi apmeklētāji savu Mazsalacas un “Būdas” vizīti apvieno arī ar Skaņākalna dabas parka apmeklējumu. Kafejnīcā bieži viesi ir arī igauņi, kurus viesmīlīgi sagaida ēdienkarte igauņu valodā. Pozitīvi, ka apmeklētāji ierodas ne tikai brīvdienās, bet arī darba dienās, vietējie arī ir iecienījuši kafejnīcas piedāvājumu. Visvairāk viesi izvēlas nobaudīt tieši burgeri, kā recepti un īsto garšu saderību izlolojuši paši saimnieki. Ēriks un Danija kulinārijas pasaulē vadās pēc gardu ēdienu piedāvāšanas – tādu, kas pašiem garšo un iet pie sirds. Iepriekšējā viesmīlības pieredze ļauj jau prātā iztēloties, kā garšas varētu kombinēties un saskanēt, parasti šāda iztēlošanās arī realizācijas procesā nav kļūdaina. Sarunas laikā jūtam, ka saimnieki patiesi darbojas tandēmā, paši atzīst, ka arī garšu salikumos reti kad atšķiras viedokļi un ēdienu gatavošana noteikti ir viņu pašizpausmes un mākslas veids. Paveicies arī ar komandu – jauni, sparīgi cilvēki, kuri paši vēlējušies pievienoties “Ēdiendara” komandai, viņi nereti tiek iesaistīti arī jauno garšu degustācijas procesā, lai visi zina, kas tiek piedāvāts viesiem.
Saimnieki uzskata, ka veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā ir pašu saimnieku iesaiste ikdienas lietu procesos un personīga pieeja viesiem, sniegtajiem pakalpojumiem un vietas identitātei. Tūrisma jomā neiztikt arī bez radošuma, unikalitātes un sava skatījuma. Jāmāk saredzēt iespējas un jāuzņemas risks tās izmantot. Tieši šādā veidā saimnieku pārziņā ir ne tikai “Ēdiendaris” un kafejnīca “Būda”, bet arī klusumā un mierā ieskautā lauku māja “Vači”, kur var baudīt netraucētu atpūtu ar senatnīgu auru. Ēriks un Danija uzskata, ka neveiksme ir jāiemācās izprast, lai ātri tiktu tai pāri. Un galu galā – problēmu risināšana uzņēmējdarbībā var būt pat interesanta.
Šis gads ir pirmais, kad kafejnīca darbojas arī ziemas periodā. Ziemā saimnieki klusākus vakarus ir centušies kliedēt, veidojot dažādus galda spēļu vakarus, kuros labprāt iesaistījušies vietējie mazsalacieši. Ir nonākts pie pirmajām atziņām – ziemas sezonā nepieciešamas lielākas telpas, un risinājums jau top turpat pāri ielai esošajā “Āža krogā”. Kādreizējais krogs tuvākajā nākotnē piedzīvos būtiskas pārmaiņas, sevī ietverot jaunu kultūrtelpu un pasākumu vietu ar skatuvi, būs pieejamas arī ēdināšanas un izmitināšanas iespējas, iespējams pat labjūtes pakalpojumi. Pēc jaunās kultūrtelpas atklāšanas savu darbību turpinās arī kafejnīca “Būda” ar vasaras piedāvājumu. Ēriks ar Daniju uzskata, ka sadarbība ar apkārtējiem uzņēmējiem ir laba. Veidojot biznesu Mazsalacā, arī vietējie ir priecājušies par piedāvājuma papildinājumu pilsētā un uzņēmuši viesmīlīgi. “Ēdiendaris” šobrīd visciešāk sadarbojas ar “Vidusmežu keramikas” mākslinieci Lindu Zeltu, uz kuras veidotajiem traukiem tiek pasniegti “Būdas” ēdieni. Turpat trauki pieejami arī iegādei, un nākotnē plānots papildināt arī “Āža kroga” piedāvājumu ar “Vidusmežu keramikas” darbnīcu.
Sarunas noslēgumā saimnieki dod ceļavārdus tiem, kuri vēl tikai prāto, vai sākt darboties tūrismā. Abi saimnieki atzīst, ka vislabākais bizness ir tāds, kas atrisina kādu problēmu un pašam iet pie sirds, tādēļ nepieciešams saprast savas vēlmes, to, cik daudz laika būsi gatavs veltīt darbam un to, cik ļoti vēlies iesaistīties visos darba procesos. Ēriks un Danija vēl citiem nebaidīties, uzdrīkstēties, ieklausīties sevī, problēmām meklēt raitus risinājumus, fokusēties uz savu mērķi, būt radošiem un nepazaudēt savu unikalitāti.
Nākammēnes ciemosimies Burtnieku pusē pie “Vidzemes laivas” saimnieka.
