Lasīšanas laiks: 3 min
Valmieras novada pašvaldības izglītības iestādēs nākamajam mācību gadam ir vakantas 114 pedagogu likmes, 16. maija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas izbraukuma sēdē Valmierā informēja pašvaldības vadītājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”).
Politiķis uzsvēra, ka šos datus pašvaldības Izglītības pārvalde apkopojusi februāra beigās. Skolu direktori meklējot trūkstošos pedagogus un patlaban situācija jau esot nedaudz uzlabojusies.
Valmieras novada pirmsskolas izglītības iestādēs ir vakantas 25,75 skolotāju likmes, 7,025 mūzikas skolotāju likmes, 3,625 sporta skolotāju likmes un 2,5 pirmsskolas metodiķa likmes. Baiks informēja, ka pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar nodibinājumu “Iespējamā misija” par pirmsskolas pedagogu piesaisti un sagatavošanu darbam.
Patlaban novadā ir vakantas 8,95 izglītības psihologu likmes, 5,82 speciālo pedagogu likmes, 5,118 logopēdu likmes, 14,86 pedagogu palīgu likmes. Pašvaldības vadītājs aktualizēja jautājumu par to, ka psihologi un sociālie pedagogi darbu skolās iemainījuši pret darbu deinstitucionalizācijas projektā, kur ir augstāks atalgojums. Risinot problēmu sociālajā sektorā, ir radīta problēma izglītības sektora, kas arī ir ļoti svarīga, lai agrīni sniegtu palīdzību tiem bērniem, kuriem tas ir nepieciešams, piebilda Baiks.
Tāpat vairākas vakances ir sākumskolas, latviešu valodas un literatūras, angļu, vācu un citu valodu skolotāju vidū. Nākamajam mācību gadam brīvas ir 3,16 matemātikas skolotāju likmes, 2,25 fizikas skolotāju likmes, 2,794 datorikas skolotāju likmes, 0,83 ķīmijas skolotāju likmes, 1,89 bioloģijas skolotāju likmes, kā arī trūkst citu mācību priekšmetu skolotāju. Pašvaldības vadītājs saskaita izaicinājumu, kā mazajās skolās varēs nodrošināt pedagogus nelielām likmēm.
Baiks informēja, ka šajā mācību gadā uz Valmieras izglītības iestādēm ierodas 1300 bērni, kuri nedzīvo Valmierā. Kā piemēru viņš minēja Burtnieku un Matīšu pamatskolas, kas viena no otras atrodas salīdzinoši netālu un varētu tikt apvienotas, taču šāda ieceri vecāki neatbalsta, tā vietā bērnus vedīs uz skolām Valmierā.
Mērs norādīja, ka Valmierā no tuvākas un tālākas apkārtnes katru dienu iebrauc 7000 cilvēku strādāt un kopā ar viņiem uz skolām Valmierā dodas arī bērni. Pašvaldības aprēķini liecina, ka gadījumā, ja novadā slēdz salīdzinoši nelielas pamatskolas, uz Valmieru ir jāved vēl 247 7.-9.klašu skolēni, kas nozīmē, ka pilsētā ir jābūvē jauna skola.
Sakārtojot skolu tīklu, Valmieras novadā panākta vienošanās, ka sākumskolā jābūt vismaz 60 skolēniem, pamatskolā – vismaz 90 skolēniem. Turklāt skolām tiek pievienotas arī pirmsskolas izglītības iestādes.
Baiks rosināja Saeimas deputātus pārskatīt normatīvu prasības mācību telpām, kas liedz ierīkot izglītības iestādes esošajās telpās. Kā piemēru viņš minēja bērnudārza rekonstrukciju, kuras laikā divas grupas bērnu mācījās pielāgotās telpās un to varētu darīt arī turpmāk, taču telpas neatbilst valdības noteiktajām prasībām, piemēram, gaitenis ir par desmit centimetriem šaurāks, arī kāpņu pakāpiens nav atbilstošs. “Tas nozīmē, ka mums šī ēka ir pilnībā jāpārbūvē, lai atbilstu visām prasībām, bet tas nozīmē lielus izdevumus pašvaldībai,” secināja Baiks.
Izglītības pārvalžu vadītāji pēc pieredzes apmaiņas vizītes Somijā, secinājuši, ka Latvijā īstenotā iekļaujošā izglītība esot tīrākā fikcija, tādēļ deputāti jau tuvākajā laikā plāno sasaukt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi par iekļaujošās izglītības jautājumiem.
Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas izbraukuma sēdē deputāti tika iepazīstināti arī ar Vidzemes Augstskolas darbības virzieniem.
