Lasīšanas laiks: 6 min
Trešdien, 10.aprīlī, kad pavasarīgi siltā saulīte staigāja pa zemes virsu, Valmieras novada skolu bibliotekāres un arī dažas Valmieras Integrētās bibliotēkas (VIB) darbinieces devās sen lolotā ekskursijā uz Ogri, kur esot skaistas, gaišas un modernas bibliotēkas. Viena lieta ir dzirdēt vai par to lasīt, pavisam cita lieta – apskatīt to savām acīm. Par šo iespēju jāpateicas VIB direktores vietniecei metodiskajā darbā Olgai Kronbergai un, protams, ogrēniešiem, kas viesmīlīgi uzņēma ciemiņus un iepazīstināja ar savu darbu un jaunajām ēkām.
Pirmais pieturas punkts ir Ogres Valsts ģimnāzija, kas no ārpuses mazliet atgādina Jāņa Daliņa stadionu. Bez pieteikšanās no ielas šeit neviens nevar ienākt, katram skolēnam un darbiniekam ir sava ieejas karte. Vestibilā valmieriešus sagaidīja pati direktore Inna Zeņkeviča un bibliotekāre Ingrīda Dārzniece, bet ar skolas telpām iepazīstināja Viesturskolas absolvente Maija Vilnīte, kas Ogres Valsts ģimnāzijā ir direktores vietniece metodiskajā darbā.
Skolas ēkas un sporta manēžas būvniecības darbi ar Eiropas Savienības fondu atbalstu tika uzsākti 2021.gada maijā, bet skolēniem ģimnāzija durvis vaļā vēra pagājušā gada 1.septembrī. Ēka ir viena no 12 Latvijas Arhitektūras 2023.gada balvas nominantiem.
Ja ciemos bibliotekāri, tad vispirms ieskats ģimnāzijas bibliotēkas telpās, neliela kafijas pauze un bibliotekāres Ingrīdas prezentācija par pasākumiem un darbu skolas bibliotēkā. Kamēr daudzās Valmieras novada skolu bibliotēkās plaukti ar grāmatām sniedzas līdz griestiem, šeit plaukti beidzas plecu augstumā un visa telpa ir pārskatāma, toties šeit grāmatas jānodrošina jauniešiem, kas mācās astoņās (!) paralēlklasēs. Jāteic, ka šajā ģimnāzijā pakāpeniski pāriet uz to, lai te būtu tikai vidusskolas klases.
Tālāk bijusī viesturiete Maija ciemiņus iepazīstina ar pārējām skolas telpām. Visiem acis lielas, gan klusībā, gan skaļi izlaužas wooou! Te ir horeogrāfijas zāle, auditorija, kas līdzinās smalkai koncertzālei, tehnoloģiju kabinets ar modernām iekārtām, grupu telpas, teātra un mūzikas klase ar skaņu necaurlaidīgām sienām, ērtas atpūtas zonas gan skolēniem, gan pedagogiem, garderobe ar slēdzamiem skapīšiem. Katram skolotājam ir augstumā regulējams darbgalds, visā ēkā uzmanība pievērsta videi draudzīgiem risinājumiem un energoefektivitātei. Skolas centrālajā daļā atrodas iekšpagalms, ko ir iespējams sasaistīt ar blakus esošo aktu zāli, bet pasākumus var rīkot arī plašajā vestibilā.
Blakus esošā sporta halle domāta gan skolēniem, gan citiem pilsētas iedzīvotājiem. Tajā ir pieejamas gan stacionārās, gan pārvietojamās tribīnes, kopumā nodrošinot vietu līdz pat 1700 skatītājiem. Te var uzspēlēt basīti, trenēties vieglatlētikā, nostiprināt muskulatūru trenažieru zālē utt.
Pirms došanās tālāk ciemiņi dodas iepazīt vēl kādu ģimnāzijas telpu – ēdnīcu. Ēdienu piedāvājums, kvalitāte, porciju lielums un cenas iepriecina ikvienu izsalkušo.
Otrs apskates objekts ir ne mazāk ievērības cienīgs. Tā ir Ogres Centrālā bibliotēka, kuras pirmsākumi datējami ar 1928.gadu. Laika gaitā tā atradusies dažādās ēkās, bet mūsdienīgā celtne atklāta 2021.gada vasarā. Tā bija viena no 11 pretendentiem uz Latvijas Arhitektūras 2021.gada balvu.
Bibliotēku informācijas speciāliste Aija Bremšmite iepazīstināšanu ar ēku sāk pie digitālā informācijas paneļa, kurā var redzēt celtnes viedo vadību: telpu apsildīšana notiek ar unikālu kanalizācijas notekūdeņu siltummaiņu, ēkas iekšpagalma autostāvvietā pieejamas elektroauto uzlādes stacijas, bet virs autostāvvietas uzstādīti saules paneļi. Bibliotēkas apmeklētājus priecē skaistais apgaismojums un sienas ar dabīgiem zaļajiem augiem, kuriem tiek izmantota nokrišņu apūdeņošanas sistēma. Koka un stikla apvienojums telpu iekārtojumā rada mājīguma un siltuma sajūtu, dizainā izmantoti mākslinieka Anša Cīruļa latvisko ornamentu motīvi.
Gandrīz visas telpas rotā savdabīgi dekori: pulkstenis, vāzes, galda lampiņas, Saules zīme, sirsniņas, eņģelīši, uzraksts “Jaunumi”, Ogres Centrālās bibliotēkas nosaukums ar trīs priedēm, grāmatas, kuru lappuses veido Salvadora Dalī, Frīdas Kalo, Čārlija Čaplina portreti… Izrādās, tas jau vairākus gadus ir grāmatu restauratores Lienes Kābeles vaļasprieks, kas prasa lielu pacietību, rūpīgumu un precizitāti, jo katra lappuse ir jāieloka, attiecīgi jāpiegriež. Liene nevajadzīgām grāmatām piešķir otru mūžu, izmantojot orimoto tehniku. Šis termins (tāpat kā origami) cēlies no japāņu valodas un nozīmē “grāmatu locīšana”. Valmierietes ir tik sajūsminātas par Lienes darbiem, ka uzreiz ir gatavas pieteikties meistarklasei!
Ogres Centrālā bibliotēka ir pieejama visiem vecumiem, te ir iekārta, kas ļauj pašiem lasītājiem nodot un saņemt grāmatas, pagarināt termiņus, te ir klusā lasītava, klinšu kāpšanas siena spēļu istabā, telpas jaunajām māmiņām ar zīdaiņiem, plaša konferenču zāle ar terasi, no kuras paveras skats uz pilsētu. Būve dabiski iekļaujas starp kokiem, bet kā piemiņas zīme nozāģētajiem kokiem pie ēkas atstāts masīvs, bet māksliniecisks koka stumbrs. Ogres Centrālā bibliotēka ir pazīstama arī ar to, ka jau 28 gadus apkalpo savus lasītājus vistālākajos nostūros, izmantojot bibliobusu.
Vēl netradicionāls arhitektu risinājums ir vienā ēkā apvienot bibliotēku ar Ogres dzimtsarakstu nodaļu un laulību zāli, kas veidota ļoti askētiski. Griestu apgaismojums ir bezgalības zīme, kas šoreiz nav ar vijīgiem līkločiem, bet gan ar taisnām līnijām un leņķiem, jo arī jaunlaulāto dzīve bieži vien ir ar asiem pagriezieniem, nevis mierīgu plūdumu. Otrs akcents ir 7 metrus garā stiklotā siena, aiz kuras atbilstoši gadalaikiem mainās dabiskās gleznas: plaukst pumpuri, iekrāsojas kļavu lapas, virpuļo sniegpārslas…
Patīkami, ka jau ēkas ieceres sākumā projektētāji aptaujājuši potenciālo lietotāju grupas, lai nodrošinātu visas nepieciešamās funkcijas.
Kad iepazītas daudzfunkcionālās telpas, Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Sandra Nikolajeva ciemiņus iepazīstina ar sava kolektīva darbu, pasākumiem, attīstību un apmeklētību, ko, nenoliedzami, veicinājusi jaunās ēkas celtniecība un iekārtojums.
Atpakaļceļā pieturas punkts ir Inciema ūdenstornis, kur 2 stāvā izvietota ekspozīcija “anšlavs eglītis. jaunais cilvēks”, bet 3.stāvā atrodas lasītava, kurā apkopotas gandrīz visas rakstnieka grāmatas. Telpas ir nelielas, nav paredzētas lielām ekskursantu grupām, toties piesaista interesantā ekspozīcija un gides stāstnieces talants. Ekspozīcijas pamatā izmantots Bauhaus mākslas virziens, kas aicināja eksperimentēt ar jauno, paraudzīties uz lietām no cita skatu punkta un sakrita ar Anšlava Eglīša personību. Tekstos ir pieturzīmes, bet nav lielo sākuma burtu, grīda veidota ar gada skaitļiem un faktiem no Anšlava Eglīša dzīves, informācija ievietota arī aiz durtiņām. Un tas viss apskatāms un uzklausāms bez maksas!
Anšlavs Eglītis bija ļoti ražīgs rakstnieks, taču vairākus gadu desmitus Latvijā viņa darbus nevarēja lasīt. Šķiet, augšāmcelšanos rakstnieks piedzīvoja pēc filmas “Homo Novus”, kas veidota pēc viņa romāna motīviem, pagājušajā gadā iznāca romāns “Ilze” un jaunu izdevumu piedzīvoja autobiogrāfiskais romāns “Pansija pilī”, bet šogad skatītājus iepriecina 8 sēriju spēlfilma pēc šī romāna motīviem. Gide Sintija Kostjukoviča aicina arī Muzeja naktī apmeklēt Inciemu, kad notiks filmas nakts seansi, bet jūlijā trešo reizi notiks “Anšlava sporta diena”.
Sasmēlies es esmu saules, manim pietiek… – Rainis teica, ka visam mūžam. Bibliotekāri varbūt nepiekritīs par tik ilgu laiku, bet pacilājoša sajūta pēc šī pieredzes apmaiņas brauciena noteikti kādu laiku saglabāsies.
