Valmieras Ziņas

Valmieras muzejam – 60

Lasīšanas laiks: 7 min

“Muzejs ir gan pamats, sākums, gan turpinājums. Tā nav tikai pagātnes pētīšana, jo viss, kas ar mums pašlaik notiek, ir jau vēsture. Un mūsu lielais uzdevums ir atlasīt to, kas nākotnes cilvēkiem un sabiedrībai būs svarīgi,” sagaidot Valmieras muzeja 60.gadadienu, stāsta muzeja direktore Iveta Blūma.

“Tādu profesiju, kas aicina paredzēt un domāt, kā cilvēki mūs vērtēs pēc 200, 300 un vairāk gadiem, nav daudz. Glabājam informāciju par bijušo Valmieras rajona teritoriju, pēdējos gados aktīvāk apkopojam ziņas par Valmieru, tās cilvēkiem, notikumiem, kā izskatāmies Latvijas un plašākā mērogā. Veikt atlasi nav viegls uzdevums, bet tas ir jādara, jo muzeja glabāšanas iespējas nav bezizmēra. Tāpēc brīnišķīga ir muzeju draudzība, sadarbojoties pētījumu un krājuma apmaiņā, tas ļauj pilnīgāk parādīt vēstures ainu,” skaidro I.Blūma, pateicoties visiem, kuri vēstures liecības dāvina muzejam, tādējādi ļaujot tālāk nodot stāstus par mums pašiem.

“Protams, ka ir tāda muzejnieku sāpe, ja uzzinām, ka kādas senlietas, ko cilvēks uzskatījis par nevērtīgām, tiek izmestas. Līdz ar tām nebūtībā aiziet arī kāds stāsts. Tas, kas mums pašlaik šķiet pierasts un pat nevajadzīgs, nākotnē liecinās par mūsu dzīvi, paradumiem.”

Un ko rakt vēl ir ļoti daudz. Gan tiešā nozīmē, jo Valmieras zemes dzīles joprojām slēpj simtiem gadu senus stāstus, gan arī pārnestā – ar rūpīgu un pacietīgu darbu dokumentos un arhīvos var atrast izcilas “pērles”. “Muzeja darbiniekam jāprot ieraudzīt lietu un vēstures unikālie stāsti. Tie jāmeklē pie cilvēkiem, pētniecības institūcijās, arhīvos. Bet reizēm atrodam arī tepat. Maršnera mājas, viena no muzeja ēkām, šķūnī, kur mētājās iedzīvotāju atstātā lūžņu un atkritumu kaudze, atradām gleznu. Pēc notīrīšanas un restaurācijas izrādījās, ka tā ir atpazīstama latviešu mākslinieka Nikolaja Breikša glezna. Tā ir ļoti savdabīga – abpusēja, ar īpaši veidotu rāmi, lai gleznu patiešām varētu aplūkot no abām pusēm. Turklāt tā ataino Valmieras muzeja teritorijā esošās ēkas.” Turpinot pētniecību ārvalstu arhīvos, piemēram, Prūsijas Slepenā arhīva datubāzēs, kur glabājas agrāko ordeņzemju dokumenti (12.–19.gadsimts), ir iegūti mākslinieku Drossu 1858. un 1875.gada meistarapliecības. Tās pierāda, ka Valmierā šajā laika pastāvējusi galdnieku un gleznotāju brālība. Turklāt apliecība ir ļoti skaista – ar detalizētu Valmieras panorāmu un skatu uz Sv.Sīmaņa baznīcu. Savukārt Lībekas arhīvā izdevies atrast senāko līdz šim zināmo Valmieras ģerboni no 14.gadsimta. Kā arī dokumentu, kur Valmiera minēta nevis kā Wolmar vai Woldemar, bet gan Wolmyr.

Muzeja direktore stāsta, ka ļoti svarīgas ir skolēniem veidotās programmas, lai mūsu kopīgā atmiņa glabātu ziņas arī par tām laika liecībām, kas pamazām izzūd.

“Laiki mainās ļoti strauji. Arī mums reizēm grūtības sagādā atšifrēt, ko priekšgājēji vēlējušies pateikt. Tāpēc muzejs iet laikam līdzi ar veidu un tehnoloģijām, kā mēs par vēsturi stāstām. Muzejs var piedāvāt klātienē un bez starpniekiem ieraudzīt un iepazīt oriģinālmateriālu, ko skārušas mūsu priekšgājēju rokas.”

Turklāt nepietiek tikai ar laika liecību atrašanu. Seko apstrādes process, nereti restaurēšana un pēc tam pētīšana, lai uzzinātu priekšmeta glabāto stāstu. “Mūsu kolekcijā ir dejotājas Martas Alberingas dāvinātā viesistabas garnitūra. Uz šiem krēsliem, bieži tiekoties kāršu spēlē, sēdējuši ģenerālis Jānis Balodis un bijušais prezidents Kārlis Ulmanis. Vienā reizē prezidents neuzmanīgi atbalstījies, krēsla parocenītis nolūzis. Un tāds arī šis krēsls – ar neatjaunotu paroceni – ir mūsu kolekcijā. Muzeja darbiniekam ir jābūt plašām zināšanām, lai stāstus apkopotu. Tie jāvāc pa mazām detaļām – jāatpazīst materiāls, stili arhitektūrā vai modē, jāapraksta metode, jāzina meistars utt.”

Uz jautājumu par muzeja īpašo vietu un to, vai te ir arī spoki, direktore atsmej, ka, ik dienu esot tik tuvu laika liecībām, spokus esot viegli identificēt.

“Izstāžu nama vietā agrāk bija veca māja, kur mitinājās zaldāts. Viņa klibošanu reizēm varēja dzirdēt. Maršnera namā viesojas Neredzamais kungs. Varbūt tāpēc, ka tik dziļi esam vēsturē, niansētāk izjūtam pagātnes vēstījumus. Muzejs ir pilsētas senākajā daļā, ir īpaši te strādāt, pieskarties tam, kas ir radies pirms simtiem gadu.”

Pirmā iecere izveidot muzeju bija, nodibinot Valmieras Latviešu biedrību 1882.gadā, kad  Valdemārs Dāvids Balodis (1848–1918) uzsāka senlietu vākšanu ar mērķi biedrības paspārnē izveidot Valmieras vēstures muzeju. Draudzes skolas skolotāju un sabiedrisko darbinieku valmierieši pamatoti dēvē par pirmo latviešu novadpētnieku. Viņš bijis arī pirmais aizrautīgais un zinošais ekskursiju vadītājs un arheoloģisko izrakumu iniciators Valmieras apkārtnē. V.D.Balodis sarakstījis arī divas grāmatas, kas izdotas Valmierā 20.gadsimta sākumā un vēl šodien muzeja lasītavā ir vienas no pieprasītākajām: “Jumaras leja un viņas ievērojamās vietas” un “Valmiera. Vēsturisks apskats”. Tolaik muzeja veidošanu pārtrauca Pirmais pasaules karš, aizsaulē devās arī V.D.Balodis. Lielākā daļa senlietas paviršas glabāšanas dēļ pazuda vai tika sabojātas.

Nākamā iniciatīva bija pēc Pirmā pasaules kara, kad interesenti centās Valmierā izveidot Tālavas vēstures muzeju. Darbu atjaunoja Valmieras Latviešu biedrība, atsevišķos izdevumos uzrādīts, ka biedrība atvērusi Valmierā muzeju 1929.gadā. Īpaša interese par vēsturi tolaik bijusi Alfredam Briedim un Jurim Vītolam, kuri aktīvi vākuši materiālus, reģistrējuši tos un sakārtojuši eksponēšanai. Savāktie materiāli glabājās “Vecās aptiekas” guļbaļķu klētiņā un, iepriekš piesakoties, bija pieejami apskatei. Entuziasmu stiprināja 1938.gadā Valmierā izveidotā Tālavas senatnes pētīšanas biedrība, ko rosināja Hermanis Enzeliņš (1867–1953). Muzeja krājumus papildināja arheoloģiskos izrakumos iegūtie materiāli. Izdarot izrakumus senās ordeņa pils laukumā, H.Enzeliņš centās noskaidrot varbūtējo Indriķa hronikā minētās Beverīnas pils atrašanās vietu. Pēc diviem gadiem, kad padomju vara Valmierā likvidēja visas biedrības, beidza pastāvēt arī muzejs.

Muzeja veidošanās un darbības vēsture turpinājās pēc 1940.gada, kad 15 lielākie Latvijas muzeji tika pasludināti par valsts muzejiem. Dažādo biedrību, skolu un pilsētu muzeji tika pārveidoti par Valsts Vēsturiskā muzeja nodaļām, kopā ar 11 vēl citu pilsētu muzejiem. Arī Valmieras muzejs sāka darbu kā Valsts Vēsturiskā muzeja nodaļa. Ar Latvijas PSR Izglītības tautas komisariāta 1940.gada 20.decembra rīkojumu šajās nodaļās tika veikta fondu pārbaude, uzrādot, ka Valmieras muzejā tolaik glabājās 1000 fondu vienības. Laikraksts “Tālavietis” glabā liecību, ka Valmieras muzeja vadītājs Jānis Dombrovskis ar laikraksta starpniecību aicinājis jauniešus pievērsties vēstures pētīšanai, apzināt savu māju apkārtnē esošos dabas, vēstures un arhitektūras pieminekļus, senču svētvietas. 1942.gada jūlijā vācu vara atbalstījusi četru istabu iekārtošanu muzejam Gaujas krasta nogāzē bijušajā tūristu mītnes ēkā, kur darbojās skola. Gadu vēlāk, 1943.gada 14.jūlijā, notikusi pirmā oficiālā muzeja apskate un atklāšana. Muzejam bija etnogrāfijas un senvēstures nodaļas, kā arī Valmieras pilsētas vēstures nodaļa ar bagātīgu materiālu skaitu. Mazāks krājums, taču lielas ieceres muzeja vadībai bijušas par Tālavas rakstnieku nodaļas ekspozīcijas izveidi. Daudz laika J.Dombrovskis veltījis, apbraukājot Rūjienas, Mazsalacas un Limbažu apkārtni, vācot materiālus un papildinot muzeja ekspozīcijas. Tomēr muzeja vēsture bija īsa. Rudenī telpas pārņēma vācu armijas lazarete, muzeja atbrīvotajās telpās darbu atsāka skolas klases. Materiālus un senlietas iepakoja kastēs un noglabāja vienā telpā. Valmieras degšanas laikā, 1944.gada 22.septembrī, ēka un muzeja vērtības gāja bojā uguns liesmās.

Pēc gandrīz 15 gadiem tika atsāktas sarunas par muzeja darbību. Valmieras rajona darbaļaužu deputātu Padomes Izpildu komiteja 1957.gada 10.septembrī izdeva lēmumu Nr. 170 “Par Valmieras novadpētniecības muzeja organizēšanu”, atrunājot tajā finansēšanas, štatu un telpu jautājumus, kā arī uzdodot Kultūras nodaļai turpināt eksponātu vākšanu muzejam. Atsākās intensīva materiālu vākšana muzeja krājuma izveidošanai. Valmierieši tika aicināti palīdzēt. Pirmās muzeja telpas atradās tagadējās “SEB banka” Valmieras filiāles pagrabstāvā. 1961.gadā muzejam lietošanā nodeva četras telpas Bruņinieku ielā 3. Apmeklētājiem muzeju jaunajās telpās atvēra 1961. gada 6. maijā.

2002.gadā muzeju no Valmieras rajona pārvaldības pārņēma Valmieras pilsētas pašvaldība. Ar pašvaldības finansiālu atbalstu un Eiropas struktūrfondu piesaistītu finansējumu sakārtotas lielākā daļa muzeja apsaimniekotās ēkās. Muzeja krājumā ir ap 70 tūkstošiem vēstures un mākslas, arheoloģisko priekšmetu un dokumentu. Tas aptver materiālus no visa bijušā Valmieras rajona. Kultūrvēstures liecības ir no seniem laikiem līdz mūsu dienām: fotogrāfijas, dokumenti, lietišķās mākslas priekšmeti, senlietas, Ziemeļvidzemei raksturīgi etnogrāfiskie priekšmeti un darba rīki, tekstilijas, produkcijas paraugi no Valmieras uzņēmumiem. Mākslas kolekcijas pārstāv Teodora Ūdera, Jāņa Kalmītes, Rūdolfa Voldemāra Vītola darbi. Īpašs dāvinājums muzejam ir spāņu deju izpildītājas Martas Alberingas kolekcija.

Transportlīdzekļu reģistrators/e (Valmierā) Darba pienākumi • transportlīdzekļu reģistrācija, apkalpojot klientus klātienē • transportlīdzekļu agregātu numuru salīdzināšana • klientu apkalpošana pa tālruni • kolēģu aizvietošana citos tuvākajos klientu apkalpošanas centros Zināšanas un prasmes • pirmā līmeņa augstākā izglītība, vēlama tiesību zinātņu vai autotransporta jomā • interese un vēlme veikt ar autotransporta reģistrāciju saistītu darbu • labas klientu apkalpošanas prasmes, precizitāte un spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus • vēlama pieredze darbā ar normatīvajiem dokumentiem un to izpratne • B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecība • labas datorzināšanas • latviešu valodas zināšanas augstākajā pakāpē Mēs piedāvājam • sākotnēju un regulāru apmācību • atalgojumu no 7,72 (mācekļa periodā pārbaudes laikā) līdz 9,38 eiro stundā (1300 -1600 eur bruto mēnesī) pirms nodokļu nomaksas (ar izaugsmes iespēju) • veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika Pieteikties līdz 2025.gada 28.septembrim Pieteikties: https://csdd.staffinhr.com/apply/transportlidzeklu-registrators-valmiera Profesija: TRANSPORTLĪDZEKĻU REĢISTRATORS Darba vietas adrese: LATVIJA, Eduarda Lācera iela 3, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Transports / Loģistika Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2025-09-28 Kontaktpersona: Laura Eglīte Izglītības līmenis: 1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība

Veikals "Alk Outlet Dzērieni & Vīni" Rīgas ielā 87a, Valmierā,  aicina darbā pārdevēju-konsultantu uz nepilnu slodzi. Ja Tu vēlies iegūt jaunu darba pieredzi, tad pievienojies mūsu komandai. Mēs piedāvājam: *atalgojumu no 4.80 līdz 5.30 eur/h (atkarībā no darba pieredzes un prasmēm), *atalgojums svētku dienās no 9.60 līdz 10.60 eur/h, *piemaksas saistībā ar motivācijas programmām, *elastīgu darba grafiku, ko iespējams apvienot ar studijām vai pielāgot savām vajadzībām, *apmācības veiksmīgai darba uzsākšanai, *veselības apdrošināšanu, *apmaksātu pirmreizējo obligāto veselības pārbaudi, *pusdienu kompensāciju un tēju/kafiju. Darbam pieteikties var personīgi pie veikala vadītāja Rīgas ielā 87a, Valmierā, vai sūtot CV uz e-pastu valmiera.rigas87a@alkoutlet.lv Tālrunis uzziņām: 28311474 Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) informējam, ka pretendentu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases norisi. Konkursa dalībnieku iesniegtie pieteikumi tiks iznīcināti vienas darba dienas laikā pēc konkursa noslēguma. Profesija: PĀRDEVĒJS KONSULTANTS Darba vietas adrese: LATVIJA, Rīgas iela 87A, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Nepilna slodze Darbības joma: Tirdzniecība / Mārketings Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2025-10-10 Kontaktpersona: Valmiera Alk Outlet

Pievienojies mūsu komandai! Valmieras novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) Burtnieku apvienības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) aicina darbā palīgstrādnieku (Burtnieku pagastā) uz nenoteiktu laiku. Ja Tev ir vēlme: • veikt saimnieciskos darbus Burtnieku pagasta teritorijā: • apsekot Pašvaldības autoceļus, veikt neliela apjoma remontdarbus, ceļmalu apkopšanu, pļaušanu, krūmu izciršanu, zāģēšanu, novākšanu; • palīdzēt kopt, formēt un izzāģēt kokus un krūmus, palīdzēt likvidēt vēja vai citādā veidā nodarītos postījumus un novākt bīstamos kokus, kas apdraud ēkas, elektrolīnijas, autoceļus un citus objektus; • piedalīties teritorijas labiekārtošanā un uzturēšanā; • rūpēties par Pārvaldes atbildībā esošo ēku un telpu tehnisko stāvokli; un ja Tev ir: • pamatizglītība un pamatiemaņas vai pamata pakāpes profesionālā izglītība; • valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām; • zināšanas par ēku, telpu, teritoriju un autoceļu ikdienas uzturēšanas un remontu darbiem, to apjomu noteikšanu; • pamatiemaņas būvdarbu un remontdarbu plānošanā un veikšanā; • iemaņas darbā ar traktortehniku, dārza tehniku, dažādiem mehānismiem un iekārtām; • augsta atbildības sajūta pret uzdotajiem pienākumiem un precizitāte to izpildē; mēs piedāvājam: • pamatalgu 740 EUR pirms nodokļu nomaksas; • iespēju saņemt atvaļinājuma pabalstu darba un dzīves līdzsvaram par labu darba sniegumu; • darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika beigām, kā arī citas sociālās garantijas/labumus atbilstoši darba rezultātam un normatīvajos aktos noteiktajam. Dzīves aprakstu (CV), lūdzam iesniegt elektroniski, nosūtot uz e-pastu burtniekuapvieniba@valmierasnovads.lv, vai personīgi Burtnieku apvienības pārvaldē, adrese: Ozolu iela 7, Burtnieki, Burtnieku pagasts, Valmieras novads, ar norādi „Pieteikums palīgstrādnieka/-ces Burtnieku pagastā amatam”, līdz 2025.gada 26.septembrim. Papildu informācija, zvanot pa tālruni: 29388422 vai 26434663. Informējam, ka pieteikuma dokumentā norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: PALĪGSTRĀDNIEKS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Ozolu iela 7, Burtnieki, Burtnieku pag., Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Būvniecība / Nekustamais īpašums Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2025-09-26 Kontaktpersona: burtniekuapvieniba@valmierasnovads.lv 29388422

Mūsu partneri