Valmieras Ziņas

Valmieras muzejam – 60

“Muzejs ir gan pamats, sākums, gan turpinājums. Tā nav tikai pagātnes pētīšana, jo viss, kas ar mums pašlaik notiek, ir jau vēsture. Un mūsu lielais uzdevums ir atlasīt to, kas nākotnes cilvēkiem un sabiedrībai būs svarīgi,” sagaidot Valmieras muzeja 60.gadadienu, stāsta muzeja direktore Iveta Blūma.

“Tādu profesiju, kas aicina paredzēt un domāt, kā cilvēki mūs vērtēs pēc 200, 300 un vairāk gadiem, nav daudz. Glabājam informāciju par bijušo Valmieras rajona teritoriju, pēdējos gados aktīvāk apkopojam ziņas par Valmieru, tās cilvēkiem, notikumiem, kā izskatāmies Latvijas un plašākā mērogā. Veikt atlasi nav viegls uzdevums, bet tas ir jādara, jo muzeja glabāšanas iespējas nav bezizmēra. Tāpēc brīnišķīga ir muzeju draudzība, sadarbojoties pētījumu un krājuma apmaiņā, tas ļauj pilnīgāk parādīt vēstures ainu,” skaidro I.Blūma, pateicoties visiem, kuri vēstures liecības dāvina muzejam, tādējādi ļaujot tālāk nodot stāstus par mums pašiem.

“Protams, ka ir tāda muzejnieku sāpe, ja uzzinām, ka kādas senlietas, ko cilvēks uzskatījis par nevērtīgām, tiek izmestas. Līdz ar tām nebūtībā aiziet arī kāds stāsts. Tas, kas mums pašlaik šķiet pierasts un pat nevajadzīgs, nākotnē liecinās par mūsu dzīvi, paradumiem.”

Un ko rakt vēl ir ļoti daudz. Gan tiešā nozīmē, jo Valmieras zemes dzīles joprojām slēpj simtiem gadu senus stāstus, gan arī pārnestā – ar rūpīgu un pacietīgu darbu dokumentos un arhīvos var atrast izcilas “pērles”. “Muzeja darbiniekam jāprot ieraudzīt lietu un vēstures unikālie stāsti. Tie jāmeklē pie cilvēkiem, pētniecības institūcijās, arhīvos. Bet reizēm atrodam arī tepat. Maršnera mājas, viena no muzeja ēkām, šķūnī, kur mētājās iedzīvotāju atstātā lūžņu un atkritumu kaudze, atradām gleznu. Pēc notīrīšanas un restaurācijas izrādījās, ka tā ir atpazīstama latviešu mākslinieka Nikolaja Breikša glezna. Tā ir ļoti savdabīga – abpusēja, ar īpaši veidotu rāmi, lai gleznu patiešām varētu aplūkot no abām pusēm. Turklāt tā ataino Valmieras muzeja teritorijā esošās ēkas.” Turpinot pētniecību ārvalstu arhīvos, piemēram, Prūsijas Slepenā arhīva datubāzēs, kur glabājas agrāko ordeņzemju dokumenti (12.–19.gadsimts), ir iegūti mākslinieku Drossu 1858. un 1875.gada meistarapliecības. Tās pierāda, ka Valmierā šajā laika pastāvējusi galdnieku un gleznotāju brālība. Turklāt apliecība ir ļoti skaista – ar detalizētu Valmieras panorāmu un skatu uz Sv.Sīmaņa baznīcu. Savukārt Lībekas arhīvā izdevies atrast senāko līdz šim zināmo Valmieras ģerboni no 14.gadsimta. Kā arī dokumentu, kur Valmiera minēta nevis kā Wolmar vai Woldemar, bet gan Wolmyr.

Muzeja direktore stāsta, ka ļoti svarīgas ir skolēniem veidotās programmas, lai mūsu kopīgā atmiņa glabātu ziņas arī par tām laika liecībām, kas pamazām izzūd.

“Laiki mainās ļoti strauji. Arī mums reizēm grūtības sagādā atšifrēt, ko priekšgājēji vēlējušies pateikt. Tāpēc muzejs iet laikam līdzi ar veidu un tehnoloģijām, kā mēs par vēsturi stāstām. Muzejs var piedāvāt klātienē un bez starpniekiem ieraudzīt un iepazīt oriģinālmateriālu, ko skārušas mūsu priekšgājēju rokas.”

Turklāt nepietiek tikai ar laika liecību atrašanu. Seko apstrādes process, nereti restaurēšana un pēc tam pētīšana, lai uzzinātu priekšmeta glabāto stāstu. “Mūsu kolekcijā ir dejotājas Martas Alberingas dāvinātā viesistabas garnitūra. Uz šiem krēsliem, bieži tiekoties kāršu spēlē, sēdējuši ģenerālis Jānis Balodis un bijušais prezidents Kārlis Ulmanis. Vienā reizē prezidents neuzmanīgi atbalstījies, krēsla parocenītis nolūzis. Un tāds arī šis krēsls – ar neatjaunotu paroceni – ir mūsu kolekcijā. Muzeja darbiniekam ir jābūt plašām zināšanām, lai stāstus apkopotu. Tie jāvāc pa mazām detaļām – jāatpazīst materiāls, stili arhitektūrā vai modē, jāapraksta metode, jāzina meistars utt.”

Uz jautājumu par muzeja īpašo vietu un to, vai te ir arī spoki, direktore atsmej, ka, ik dienu esot tik tuvu laika liecībām, spokus esot viegli identificēt.

“Izstāžu nama vietā agrāk bija veca māja, kur mitinājās zaldāts. Viņa klibošanu reizēm varēja dzirdēt. Maršnera namā viesojas Neredzamais kungs. Varbūt tāpēc, ka tik dziļi esam vēsturē, niansētāk izjūtam pagātnes vēstījumus. Muzejs ir pilsētas senākajā daļā, ir īpaši te strādāt, pieskarties tam, kas ir radies pirms simtiem gadu.”

Pirmā iecere izveidot muzeju bija, nodibinot Valmieras Latviešu biedrību 1882.gadā, kad  Valdemārs Dāvids Balodis (1848–1918) uzsāka senlietu vākšanu ar mērķi biedrības paspārnē izveidot Valmieras vēstures muzeju. Draudzes skolas skolotāju un sabiedrisko darbinieku valmierieši pamatoti dēvē par pirmo latviešu novadpētnieku. Viņš bijis arī pirmais aizrautīgais un zinošais ekskursiju vadītājs un arheoloģisko izrakumu iniciators Valmieras apkārtnē. V.D.Balodis sarakstījis arī divas grāmatas, kas izdotas Valmierā 20.gadsimta sākumā un vēl šodien muzeja lasītavā ir vienas no pieprasītākajām: “Jumaras leja un viņas ievērojamās vietas” un “Valmiera. Vēsturisks apskats”. Tolaik muzeja veidošanu pārtrauca Pirmais pasaules karš, aizsaulē devās arī V.D.Balodis. Lielākā daļa senlietas paviršas glabāšanas dēļ pazuda vai tika sabojātas.

Nākamā iniciatīva bija pēc Pirmā pasaules kara, kad interesenti centās Valmierā izveidot Tālavas vēstures muzeju. Darbu atjaunoja Valmieras Latviešu biedrība, atsevišķos izdevumos uzrādīts, ka biedrība atvērusi Valmierā muzeju 1929.gadā. Īpaša interese par vēsturi tolaik bijusi Alfredam Briedim un Jurim Vītolam, kuri aktīvi vākuši materiālus, reģistrējuši tos un sakārtojuši eksponēšanai. Savāktie materiāli glabājās “Vecās aptiekas” guļbaļķu klētiņā un, iepriekš piesakoties, bija pieejami apskatei. Entuziasmu stiprināja 1938.gadā Valmierā izveidotā Tālavas senatnes pētīšanas biedrība, ko rosināja Hermanis Enzeliņš (1867–1953). Muzeja krājumus papildināja arheoloģiskos izrakumos iegūtie materiāli. Izdarot izrakumus senās ordeņa pils laukumā, H.Enzeliņš centās noskaidrot varbūtējo Indriķa hronikā minētās Beverīnas pils atrašanās vietu. Pēc diviem gadiem, kad padomju vara Valmierā likvidēja visas biedrības, beidza pastāvēt arī muzejs.

Muzeja veidošanās un darbības vēsture turpinājās pēc 1940.gada, kad 15 lielākie Latvijas muzeji tika pasludināti par valsts muzejiem. Dažādo biedrību, skolu un pilsētu muzeji tika pārveidoti par Valsts Vēsturiskā muzeja nodaļām, kopā ar 11 vēl citu pilsētu muzejiem. Arī Valmieras muzejs sāka darbu kā Valsts Vēsturiskā muzeja nodaļa. Ar Latvijas PSR Izglītības tautas komisariāta 1940.gada 20.decembra rīkojumu šajās nodaļās tika veikta fondu pārbaude, uzrādot, ka Valmieras muzejā tolaik glabājās 1000 fondu vienības. Laikraksts “Tālavietis” glabā liecību, ka Valmieras muzeja vadītājs Jānis Dombrovskis ar laikraksta starpniecību aicinājis jauniešus pievērsties vēstures pētīšanai, apzināt savu māju apkārtnē esošos dabas, vēstures un arhitektūras pieminekļus, senču svētvietas. 1942.gada jūlijā vācu vara atbalstījusi četru istabu iekārtošanu muzejam Gaujas krasta nogāzē bijušajā tūristu mītnes ēkā, kur darbojās skola. Gadu vēlāk, 1943.gada 14.jūlijā, notikusi pirmā oficiālā muzeja apskate un atklāšana. Muzejam bija etnogrāfijas un senvēstures nodaļas, kā arī Valmieras pilsētas vēstures nodaļa ar bagātīgu materiālu skaitu. Mazāks krājums, taču lielas ieceres muzeja vadībai bijušas par Tālavas rakstnieku nodaļas ekspozīcijas izveidi. Daudz laika J.Dombrovskis veltījis, apbraukājot Rūjienas, Mazsalacas un Limbažu apkārtni, vācot materiālus un papildinot muzeja ekspozīcijas. Tomēr muzeja vēsture bija īsa. Rudenī telpas pārņēma vācu armijas lazarete, muzeja atbrīvotajās telpās darbu atsāka skolas klases. Materiālus un senlietas iepakoja kastēs un noglabāja vienā telpā. Valmieras degšanas laikā, 1944.gada 22.septembrī, ēka un muzeja vērtības gāja bojā uguns liesmās.

Pēc gandrīz 15 gadiem tika atsāktas sarunas par muzeja darbību. Valmieras rajona darbaļaužu deputātu Padomes Izpildu komiteja 1957.gada 10.septembrī izdeva lēmumu Nr. 170 “Par Valmieras novadpētniecības muzeja organizēšanu”, atrunājot tajā finansēšanas, štatu un telpu jautājumus, kā arī uzdodot Kultūras nodaļai turpināt eksponātu vākšanu muzejam. Atsākās intensīva materiālu vākšana muzeja krājuma izveidošanai. Valmierieši tika aicināti palīdzēt. Pirmās muzeja telpas atradās tagadējās “SEB banka” Valmieras filiāles pagrabstāvā. 1961.gadā muzejam lietošanā nodeva četras telpas Bruņinieku ielā 3. Apmeklētājiem muzeju jaunajās telpās atvēra 1961. gada 6. maijā.

2002.gadā muzeju no Valmieras rajona pārvaldības pārņēma Valmieras pilsētas pašvaldība. Ar pašvaldības finansiālu atbalstu un Eiropas struktūrfondu piesaistītu finansējumu sakārtotas lielākā daļa muzeja apsaimniekotās ēkās. Muzeja krājumā ir ap 70 tūkstošiem vēstures un mākslas, arheoloģisko priekšmetu un dokumentu. Tas aptver materiālus no visa bijušā Valmieras rajona. Kultūrvēstures liecības ir no seniem laikiem līdz mūsu dienām: fotogrāfijas, dokumenti, lietišķās mākslas priekšmeti, senlietas, Ziemeļvidzemei raksturīgi etnogrāfiskie priekšmeti un darba rīki, tekstilijas, produkcijas paraugi no Valmieras uzņēmumiem. Mākslas kolekcijas pārstāv Teodora Ūdera, Jāņa Kalmītes, Rūdolfa Voldemāra Vītola darbi. Īpašs dāvinājums muzejam ir spāņu deju izpildītājas Martas Alberingas kolekcija.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

VALMIERAS TEHNIKUMS aicina darbā PROJEKTU DAĻAS VADĪTĀJU (darbinieka amats uz noteiktu laiku līdz 2022.gada martam) Mēs piedāvājam: interesantu, radošu, dinamisku un atbildīgu darbu profesionālā kolektīvā; profesionālās izaugsmes iespējas: mēnešalgu (atbilstoši profesionālajai pieredzei) – 1367 - 1500 EUR (bruto); modernu darba vidi un labus darba apstākļus; darba līgumu uz 2 gadiem ar iespēju pagarināt darba attiecības. Prasības pretendentiem/-ēm: 1. augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība humanitāro, komunikāciju vai sociālo zinātņu jomā; 2. teicamas latviešu valodas zināšanas; 3. teicamas angļu un krievu valodas zināšanas – mutvārdos un rakstos; 4. vismaz 2 gadu darba pieredze valsts pārvaldes iestādē; 5. vismaz 2 gadu darba pieredze vadošā amatā; 6. zināšanas par profesionālās izglītības sistēmu; 7. pieredze Eiropas Savienības struktūrfondu vai citu ārvalstu finanšu instrumentu finansēto programmu projektu īstenošanā vai administrēšanā; 8. pieredze dokumentu izstrādāšanā un noformēšanā, t.sk., iekšējo normatīvo aktu izstrādē un virzībā; 9. prasme efektīvi plānot darba laiku veicamo uzdevumu izpildei un prasme veikt vairākus pienākumus vienlaicīgi; 10. spēja strādāt saspringtās situācijās, ierobežotā laikā un spēja uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem; 11. autovadītāja apliecība B kategorija un pieredze auto vadīšanā. Galvenie amata pienākumi: 1. Izstrādāt izglītības iestādes attīstības un investīciju stratēģiju, veicināt tās ieviešanu un veikt ieviešanas kontroli; 2. izstrādāt izglītības iestādes internacionalizācijas stratēģiju, atbilstoši ieviest mobilitātes un stratēģiskās partnerības projektus, veicināt ārvalstu izglītojamo apmācības izglītības iestādē; 3. informēt izglītības iestādes administrāciju par pieejamiem finanšu avotiem, analizēt jaunu projektu ieviešanas un attīstīšanas iespējas; 4. izstrādāt projekta pieteikumus ārējā finansējuma piesaistei; 5. izvērtēt projekta līdzfinansēšanas iespējas, veikt nepieciešamās darbības līdzfinansējuma saņemšanai; 6. pārraudzīt un koordinēt projektu daļas darbu, kontrolēt mērķu un budžeta izpildi; 7. dibināt un uzturēt regulārus kontaktus ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, Latvijas un starptautiskām organizācijām, uzņēmumiem; 8. pārstāvēt īstenotos projektus un komunicēt ar projektu īstenošanu uzraugošajām institūcijām un sadarbības partneriem; 9. piedalīties, uzstāties starptautiskos semināros un konferencēs; 10. nodrošināt projekta lietvedības dokumentu atbilstošu noformēšanu, uzskaiti un glabāšanu, sakārtošanu nodošanai arhīvā; 11. plānot piegādes un līgumus projektā, koordinēt līgumu sagatavošanu un noslēgšanu. Kontrolēt noslēgto līgumu izpildi; 12. nodrošināt projekta ietvaros paredzēto iepirkumu procedūru organizēšanu. Izstrādāt iepirkumu specifikācijas aprīkojuma un iekārtu iegādei izglītības programmu modernizēšanai. Piedalīties uz projektiem attiecināmo iepirkumu komisijās; 13. nodrošināt sabiedrības informēšanu par izglītības iestādē ieviestajiem un sagatavotajiem attīstības, investīciju, izglītības un stratēģiskās partnerības projektiem (sagatavot preses relīzes, organizēt publicitātes pasākumus). Iesniedzamos dokumentus – motivētu pieteikumu, dzīves un iepriekšējās darba pieredzes aprakstu (CV) un izglītību apliecinošu dokumentu kopijas – nosūtīt uz e-pasta adresi personals@valmierastehnikums.lv (ar norādi “Konkursam uz projekta daļas vadītāja amatu”) līdz 2020. gada 3.februārim plkst. 16.00. Papildu informācija pa tālruni: 27803235. Informējam, ka, pēc dokumentu atbilstības izvērtēšanas konkursa 1.kārtā, sazināsimies tikai ar tiem pretendentiem, kuru kandidatūras tiks izvirzītas konkursa 2.kārtai! Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula, turpmāk - VDAR) 13. pantu, Valmieras tehnikums informē, ka: 1) Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs vakances atlases konkursa norisi; 2) iepriekš minētās jūsu personas datu apstrādes pārzinis ir Valmieras tehnikums, reģistrācijas Nr. 90009612809, Vadu iela 3, Valmiera, LV-4201, skola@valmierastehnikums.lv. Profesija: PAMATDARBĪBAS STRUKTŪRVIENĪBAS VADĪTĀJS /DIREKTORS (VALSTS PĀRVALDES JOMĀ) Darba vietas adrese: LATVIJA, Vadu iela 3, Valmiera Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2020-02-03 Kontaktpersona: Piet.,CV un izgl.apliec.dok.kopijas sūtīt uz personals@valmierastehnikums.lv, 27803235. Izglītības līmenis: 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība

Valmieras tehnikums  aicina darbā IZGLĪTĪBAS METODIĶI mūžizglītības un izglītības kvalitātes attīstības jomā (uz nenoteiktu laiku) Mēs piedāvājam: Interesantu, dinamisku un atbildīgu darbu profesionālā kolektīvā Profesionālo pilnveidi Modernu darba vidi un labus darba apstākļus Mēnešalgu (atbilstoši profesionālajai pieredzei) no 913 EUR (bruto) Prasības pretendentam: Izglītība saskaņā ar MK 11.09.2018. noteikumiem Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” Pieredze izglītības iestādes administrācijas darbā vai metodiskā darba pieredze ne mazāk kā 2 gadi Teicamas latviešu valodas zināšanas Angļu valodas un krievu valodas zināšanas sarunvalodas līmenī Teicamas datorprasmes – Ms Excel, Ms Word, Ms PowerPoint Pozitīva un radoša attieksme pret darbu Labas saskarsmes iemaņas Autovadītāja apliecība B kategorija un pieredze auto vadīšanā Galvenie darba pienākumi: Izglītības iestādes metodiskā darba un izglītības programmu kvalitātes attīstības procesa vadība, izglītības programmu izstrāde un pilnveide Sadarbības veidošana ar uzņēmējiem individualizētu mūžizglītības programmu izstrādē Jaunu mūžizglītības programmu satura izstrāde, licencēšana, akreditācija, izglītības programmu tāmēšana Mūžizglītības programmu kvalifikācijas eksāmenu satura sagatavošana un eksāmenu organizēšana Mūžizglītības projektu finanšu plūsmas plānošana un izpildes kontrole Pieejamo un plānoto ESF projektu apzināšana mūžizglītības projektu jomā Mūžizglītības programmu publicitātes un reklāmas pasākumu plānošana Kompetenču pieejā balstīta izglītības satura ieviešana izglītības iestādē Atbalsta sniegšana un pedagogu konsultēšana metodisko izstrādņu sagatavošanā Atbalsta sniegšana pedagogiem jauno tehnoloģiju ieviešanā mācību procesā CV un izglītību apliecinošu dokumentu kopijas lūdzam sūtīt uz e pastu: personals@valmierastehnikums.lv (ar norādi “Konkursam uz izglītības metodiķa amatu”) līdz 2020.gada 7.februārim plkst.15:00. Tālrunis informācijai: 29194941. Informējam, ka, pēc dokumentu atbilstības izvērtēšanas konkursa 1.kārtā, sazināsimies tikai ar tiem pretendentiem, kuru kandidatūras tiks izvirzītas konkursa 2.kārtai! Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula, turpmāk - VDAR) 13. pantu, Valmieras tehnikums informē, ka: 1) Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs vakances atlases konkursa norisi; 2) iepriekš minētās jūsu personas datu apstrādes pārzinis ir Valmieras tehnikums, reģistrācijas Nr. 90009612809, Vadu iela 3, Valmiera, LV-4201, skola@valmierastehnikums.lv. Profesija: IZGLĪTĪBAS METODIĶIS Darba vietas adrese: LATVIJA, Vadu iela 3, Valmiera Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2020-02-07 Kontaktpersona: CV un izgl.apliec.dok.kopijas sūtīt uz personals@valmierastehnikums.lv, t. 29194941.

Mūsu partneri