Lasīšanas laiks: 4 min
Trešdien, 14. oktobrī, Valmieras tehnikumā norisinājās tradicionālais pasākums uzņēmējiem “Pēcpusdiena ar mēru”, kurā Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks informēja par industriālo teritoriju attīstīšanu pilsētā.
Mērs atzina, ka
“industriālo teritoriju attīstīšana pašvaldībai ir jauna lieta, tāpēc daudzas nianses nepieciešams saprast un uzklausīt viedokļus, kā labāk rīkoties.”
Viens no jautājumiem, ko pašvaldība vēlas noskaidrot no uzņēmējiem, vai attīstāmajās teritorijās vajadzētu specializēties uz kādām konkrētām biznesa jomām kā pilsētai un reģionam kopumā. “Jau pašlaik, veidojot attīstības plānus, ir jāņem vērā administratīvi teritoriālā reforma, jo topošā novada pašvaldības pārziņā būs daudz lielāka teritorija.
Taču Valmiera ir veidota kā industriāla pilsēta, tādēļ arī pēc novada izveides industriālās teritorijas lietderīgi būs attīstīt pilsētā, kur ir pieejama visa nepieciešamā inženierinfrastruktūra. Ja šeit pilsētā ir pilnīgi viss – elektrība, ūdens, kanalizācija, optiskā līnija, dabasgāze, dzelzceļš, lai to ierīkotu kaut vai pāris kilometrus no pilsētas – tās būs ļoti lielas izmaksas,”
atzina J.Baiks.
Valmieras mērs pastāstīja par pēdējā pusotra gada laikā paveikto, kopš pašvaldība nolēma iegādāties bijušā gaļas kombināta teritoriju Rūpniecības ielā 1, kurā plānots izveidot Rūpniecības un eksporta parku.
2019. gada 23.jūlijā teritorija nonāca pašvaldības īpašumā, kad sākās teritorijas attīstības plāna izstrāde. Domājot ne tikai par bijušā gaļas kombināta teritorijas, bet arī par visa šī pilsētas kvartāla attīstību, tiek īstenota vienota teritorijas attīstības pieeja. Neatkarīgi no īpašuma tiesībām, visa teritorija starp Kauguru, Rūpniecības, Dzelzceļa un topošo Eksporta ielu tiks attīstīta vienoti. Šajā plānā iekļaujas jau pabeigtā Kauguru ielas pārbūve. Pašlaik jau sākusies Eksporta ielas izveide. Paredzēts rekonstruēt Rūpniecības un Dzelzceļa ielu, kā arī izveidot inženiertīkliem paredzētu ielu bijušā gaļas kombināta teritorijā. Nākotnē tiek plānota arī Zāļu ielas un Pleskavas ielas pārbūve, lai nodrošinātu uzņēmējiem ērtāku pieeju dzelzceļam.
Projekta īstenošanai piesaistīts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. 1.kārtas kopējās izmaksas ir 5 014 347 eiro (ERAF līdzfinansējums 3 142 525). Tās ietvaros notiek Eksporta ielas izbūve, kā arī stāvlaukumu izbūve Eksporta ielā 8. Pašlaik tuvojas noslēgumam lietus ūdens maģistrālā kolektora izbūve, notiek ēku demontāžas darbi, kā arī jāveic grunts reljefa veidošanas darbi divu stāvlaukumu izbūvei un ielas sagatavošana inženierkomunikāciju izbūvei. Darbus veic SIA “8CBR”.
Mērs piebilda, ka no 27 ēkām bijušās gaļas kombināta teritorijā tiks saglabātas piecas. Vēl 1. kārtas ietvaros tiek veikti 4 naftas produktu glabāšanas torņu demontāža, kā arī notiks augsnes sanācija. Šos darbus veic AS “BAO”.
No 20.novembra SIA “8CBR” sāks Dzelzceļa ielas pārbūvi.
Pašlaik vērtēšanas stadijā ir projekta 2.kārtas pieteikums. Tās kopējās izmaksas plānotas 6 964 722 eiro apjomā (ERAF 4 236 674). Drīzumā gaidāmi iepirkumi par plānotajiem darbiem Rūpniecības ielā un teritorijā Rūpniecības ielā 1: iebrauktuvju un stāvlaukuma izbūvi, ēku demontāžas darbiem un jaunas ēkas celtniecību (4000 m2). Darbi ietver arī jaunu inženierkomunikāciju izbūvi.
Uzņēmējiem būs dažādas iespējas, kā viņi varēs iegūt tiesības izmantot zemi un ēkas. Būs brīvi zemes gabali, ko varēs pirkt vai nomāt un paši būvēt ēkas. Tāpat būs pieejamas esošās ēkas, ko uzņēmēji varēs pārbūvēt savām vajadzībām.
Pašvaldība esošās ēkas neplāno pārbūvēt par publiskajiem līdzekļiem, jo tādā gadījumā tiktu piemēroti dažādi ierobežojumi, kas būtiski sašaurinātu uzņēmēju loku, kas varētu ēkas izmantot. Savukārt jaunbūvējamās ēkas izmantošanai tiks rīkotas nomas tiesību izsoles. Jānis Baiks skaidroja, ka, ieguldot ES fondu līdzekļus teritorijas un ēku attīstīšanā, pašvaldībai būs jāievēro virkne prasību. Nomas maksas par ēkas izmantošanu aprēķins tiks veikts saskaņā ar Ministru Kabineta apstiprinātu formulu. Tā kā pašlaik nav noticis būvniecības iepirkums, precīzu nomas cenu vēl nevar aprēķināt. Tiklīdz aprēķins tiks veikts, pašvaldība informēs uzņēmējus.
Mērs atzina, ka
Covid-19 izraisītā krīze ir mainījusi dažu uzņēmēju ieceres saistībā ar darbošanos Rūpniecības un eksporta parkā. Taču joprojām ir vairāki uzņēmēji, kuri plāno attīstīt savu biznesu un gaida, kad teritorija būs pieejama.
Jānis Baiks aicināja uzņēmējus, kuriem ir interese darboties Rūpniecības un eksporta parkā, sazināties ar pašvaldību vai Valmieras attīstības aģentūru. Viņš apliecināja, ka pašvaldība ir gatava uzklausīt ikvienu interesentu un piedāvāt katram uzņēmējam atbilstošu risinājumu.
Kartejais atrakstes murgs lai cilvekiem acis aizmalaletu viss sen pardots vnk vajadziba atmazgātos.pasaki kā tā nav !!!@@@@