Lasīšanas laiks: 3 min
Ceturtdien, 5.martā, Valmieras Kultūras centrā pulcējās gandrīz 200 zemnieku no Vidzemes un Latgales, lai piedalītos Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības (VAKS) rīkotajā seminārā lauksaimniekiem.
VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja: “Mūsu kooperatīvā ir vairāk par 400 biedriem. Ik gadus rīkojam vairākus seminārus, lai informētu par kooperatīva pakalpojumu piedāvājumu, aktualitātēm lauksaimniecības jomā un tirgus tendencēm.
Konkurence graudu tirgū ir liela, ko nosaka Ukrainas krīze un citi faktori, tādēļ mums jāsniedz informācija, lai kopīgiem spēkiem noturētu un uzlabotu savas pozīcijas.
Semināros pieaicinām dažādus ekspertus. Piemēram, šajā seminārā ar savu skatījumu uz ekonomiskajiem procesiem pasaulē dalīsies “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.”
Indulis Jansons skaidroja, ka ar VAKS Krievijas tirgū nav nekad darbojies, jo ir bijis skaidrs, ka tas ir bizness ar augstu risku. Galvenie kooperatīvu tirgi vienmēr bijuši Rietumeiropas valstīs, Āfrikā un Tuvajos Austrumos. VAKS Krievijā iegādājas vienīgi minerālmēslus, taču šai precei esot arī alternatīvi tirgi citviet.
“Mēs aicinām lauksaimniekus konkurēt Rietumu tirgū, nevis padoties Austrumu vilinājumam, kas piedāvā iespējas, bet realitātē bieži vien nes zaudējumus,”
norādīja I.Janonsons.
VAKS vadītājs seminārā skaidroja, ka graudu tirgū nav visai labvēlīga situācija, jo cenas ir samērā zemas. To nosaka vairāki faktori, taču būtiskākais no tiem ir eiro vērtības kritums par 15% attiecībā pret dolāru. Šobrīd kviešu cena Parīzes biržā ir tikpat zema kā pagājušā gada septembrī, kad bija lielākais piedāvājums tirgū pēc ražas novākšanas. Situāciju atvieglo zemās degvielas cenas.
I.Jansons norādīja, ka,
neskatoties uz sarežģītajiem dabas apstākļiem un tirgus tendencēm, Latvijas graudkopji pērn saražojuši teju 2 miljonus tonnu, kas ir par 26% vairāk nekā 2013.gadā. VAKS produkcijas kāpums bijis pat vēl lielāks – 35%.
77,6% no iepirkto graudu apjoma ir kvieši. Šīs kultūras audzēšanas apjoms arvien pieaug (pērn par 20%), ko nosaka lielāks pieprasījums un salīdzinoši vienkāršāka audzēšana un novākšana. Arī rudzi iepirkti vairāk – par 11,8%. Savukārt miežu apjoms samazinās, jo cenas tirgū ir zemas. Lai atbalstītu šīs kultūras audzēšanu, ir plānotas īpašas subsīdijas, sākot ar šo gadu.
I. Jansons uzskata, ka rapša platības Latvijas visticamāk sazināsies, jo pastāv aizliegums sēklas kodināt ar neonikotīniem. Taču pašlaik lauksaimnieki cenšas panākt, lai tiktu atļauta vasaras rapša sēklas graudu kodināšana ar neonikotīniem, jo pēdējie pētījumi pierāda, ka bites no tā necieš.
“Ir nepieciešams politisks lēmums, jo pretējā gadījumā vasaras rapsi neviens audzēt nevēlas. Stāvēt pie lauka ar miglotāju nav tas patīkamākais darbs,”
secināja VAKS vadītājs.
Seminārā arī uzstāsies arī citi eksperti, kas pastāstīs par jaunumiem augkopības un sēklkopības aktuālitātēm, pupu audzēšanu un lauksaimniecības tehniku. Savukārt “Swedbank” pārstāvji konsultēs lauksaimniekus par eID karšu lietošanu.
