Lasīšanas laiks: 3 min
Jau ceturto gadu Valmierā māksla baudāma ne tikai muzejā, teātrī, izstāžu zālēs, bet arī pilsētvidē, kur dažādās vietās uzstādīti 12 mākslinieku apgleznoti soliņi. Sestdien, 27.aprīlī, Valmiera kļuva vēl par 5 soliņiem bagātāka un krāsaināka.
Mēs jau sen to bijām pelnījuši! – tā varētu teikt par soliņiem Gaujas krastā pie Kazu krācēm. Jau gadu gadiem šī ir iemīļota pastaigu vieta daudziem valmieriešiem, tikai līdz šim nebija kur apsēsties, ja pastaiga kādam izrādījusies par garu un grūtu. Tagad 3 koši soliņi aicināt aicina apsēsties un vērot upes plūdumu vai airētāju cīņu straujajās Gaujas krācēs.
Pārsteidzoši siltais laiks aprīļa nogalē valmieriešus bija aizvilinājis citās aktivitātēs, tāpēc uz mākslas soliņu atklāšanu cilvēku visai maz, nebija arī pašu mākslas darbu autoru, tomēr Valmieras kultūras projektu vadītāja Madara Lopenova klātesošos iepazīstināja ar katra soliņa māksliniekiem un viņu idejām.
Valmieras muzejā joprojām apskatāma Annas Heinrihsones un Helēnas Heinrihsones izstādes, bet tagad viņu darbi būs redzami arī Gaujmalā. Pirmais pārsegs tika noņemts no Annas Heinrihsones soliņa – Vaboliņa, kuru rotā bizmārītes un citi kukainīši. Tas noteikti iederēsies pavasarī un vasarā, kad viss ziedēs un lidos garām arī dzīvās vabolītes, gan izcelsies ziemā, kad viss būs ietīts sniega baltumā.
Otrs soliņš ir vēl košāks par pirmo. Galvaskauss, sievietes seja un kājas ir Helēnas Heinrihsones mākslas darbs. Viņa aicina sēdētgribētājus nebaidīties no galvaskausa, jo tas esot mūžīgās dzīvības, bet Meksikā – pat prieka simbols. Viņa pati uzaugusi ar skeletiem skapī un atvilktnēs, jo mamma bijusi mediķe. Helēna Heinrihsone cer, ka, sēžot uz šiem soliņiem, tiks sagaidīti daudzi skaisti saulrieti.
Trešais soliņš Gaujas krastā ir Ievas Jurjānes darbs. Atklāšanas brīdī māksliniece piedalījās Latgales dienās, bet par viņas klātesamību liecina soliņa uzraksts: Es te biju, esmu, būšu. Soliņa aizmugurē var izlasīt autoru iniciāļus – I&M jeb Ieva Jurjāne un mācekļi. Soliņa tapšanā izmantota enkaustika – sena un laikietilpīga metode, kurā kā krāsu pigmentu saistvielu izmanto kausētu karsto vasku. Mākslas darbu palīdzējuši veidot arī Ievas radi un draugi, tāpēc soliņu rotā daudzi vārdi: Lelde, Anna, Toms, Ruta, Ieva, Guntis, Dace…
Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks kādu brīdi meklēja savu vārdu – jā, uz soliņa ir arī Jāņa vārds, un domes priekšsēdētājs ar smaidu secina: Valmierā var droši sēdēt uz mākslas darbiem, un par to neviens pat neaizrādīs!
Krāsu mākslu Gaujmalā sestdienas pusdienlaikā lieliski papildināja saksofona mūzika – pazīstamas melodijas par Gauju skanēja Gunāra Geduševa izpildījumā.
Ceturtais soliņš tika atklāts pie daudzdzīvokļu mājām netālu no Cēsu un Rūpniecības ielu krustojuma. Tā autors ir jauns un drosmīgs mākslinieks Klāvs Loris, kuram ir pieredze arī tēlniecībā, mūzikā un klasiskajā glezniecībā. Soliņa apgleznošanā Klāvs izmantojis tekstila pigmentus un laku, lai sapludinātu krāsas. Viņš soliņam devis nosaukumu „Spektrs”, bet māju iedzīvotāji uz soliņa saskatīja pagājušo Lieldienu raibumus, kad kopā sajaukušās mellenes un sīpolu mizas.
Lai atklātu piekto soliņu, interesentiem bija jādodas uz pilsētas pretējo pusi – Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu (VDMV). Tur sestdien bija Atvērto durvju diena, tāpēc arī skatītāju pulciņš bija viskuplākais. Arī soliņa dizains nav viena cilvēka darbs, pasniedzējas Ivetas Gudetas vadībā to veidojušas trīs 3.kursa audzēknes – Elīna Žuravļeva, Roberta Solovjova un Elza Līna Andersone. Sākumā bijusi ideja uz soliņa uzlikt Vilhelma Purvīša „Pavasari”, bet beigās tur sagūluši Pētera Kundziņa mākoņi. Ar ziediem un pateicības rakstiem savas skolnieces sveica VDMV direktore Inese Mētriņa.
Uz mākoņu kupenas apsēdās arī pilsētas mērs Jānis Baiks. Varbūt saules pielietajās debesīs viņš jau redzēja vīziju par nākamā gada soliņiem citās Valmieras vietās?…
