Lasīšanas laiks: 4 min
Svētdien, 19.janvārī, Valmierā, kinoteātrī “Gaisma” ar skatītājiem tikās režisora Viestura Kairiša spēlfilmas “Piļsāta pi upis” jeb “Pilsēta pie upes” radošā grupa.
Uz tikšanos kopā ar režisoru bija ieradušies arī filmas producents Guntis Trekteris un filmas māksliniece Ieva Jurjāne. Diemžēl nevarēja ierasties galvenās lomas atveidotājs Dāvis Suharevskis, kurš, kā zināms, nav profesionāls aktieris, un bija aizņemts, kārtojot eksāmenu augstskolā.
Producents atzina, ka filma ir liela, episka, jo aptver lielu laika periodu, kas bagāts ar dažādiem vēstures notikumiem, tādēļ šādu filmu nebija vienkārši radīt gan no mākslinieciskā, gan tehniskā, gan finansiālā aspekta.
Filmas veidošanas darbs sācies jau pirms pieciem gadiem, kad komponists Artūrs Maskats Viesturam Kairišam iedevis izlasīt Gunara Janovska romānu “Pilsēta pie upes”. Viņš sapratis, ka šis ir labs materiāls filmai, ko veltīt Latvijas simtgadei.
Divu gadu laikā tapuši 15 scenārija varianti, līdz uzrakstīts gala variants. Paralēli filmas veidotāji meklējuši finansējumu šim apjomīgajām projektam. Nepilnu pusi no 1,5 miljona eiro budžeta piešķīris Nacionālais Kino centrs, bet pārējos līdzekļus izdevies iegūt no Lietuvas un Čehijas kopproducentiem. Ārzemju partnerus uzrunājis gan filmas stāsts, gan Viestura Kairiša vārds, kas ir zināms arī citviet Eiropā. Filmas stāstā lietuvieši un čehi atpazina arī savu valstu vēsturi, kas ir cieši saistīta ar visas Austrumeiropas likteni.
Lietuvu filmā pārstāvēja kostīmu māksliniece un divi lieliski atktieri – Juozas Budraitis un Aidas Jurgaitis. Savukārt no Čehijas filmā piedalījās aktrise Brigita Cmuntova, kas atveidoja vienu no galvenajām lomām. Čehijā arī tapa filmas skaņas celiņš un attēla apstrāde.
Filmēšana sākusies 2018.gada janvārī un noslēgusies 2019.gada aprīlī. Trijos filmēšanas periodos piedzīvots gan liels aukstums līdz – 30 grādiem, gan liels karstums līdz + 30 grādiem. Tas raksturo smagos apstākļus, ko nācies izturēt gan profesionāļu komandai, gan arī neprofesionālajiem aktieriem, kas ir redzami filmas kadros.
Par īstu tīrradni Viesturs Kairišs uzskata galvenās lomas atveidotāju Dāvi Suharevski. Viņš savu pieteikumu dalībai filmā bija izveidojis kā joku video. Taču es nenopietnās ārienes režisoram izdevies saskatīt dziļu cilvēku. Lai gan sākotnēji bija domāts, ka viņu varētu iesaistīt filmā kā masu skatu dalībnieku, Viesturs Kairišs nenožēlo, ka ir gājis uz lielu risku un izvēlējies viņu galvenajai lomai. Jau no pirmajiem filmēšanas kadriem viņš labi iejuties tēlā.
Ieva Jurjāne atklāja, ka viņa lielu vērību veltījusi dažādām detaļām. Filmā pat izmantota īsta cara laiku nauda, kas tika aizlienēta no kāda kolekcionāra. Lai gan tikai mazāko daļu no visa filmas mākslinieces veltītā darba var labi saskatīt kadrā, tomēr, kā uzskata Ieva Jurjāne, autentiski priekšmeti un interjers ir ļoti svarīgi, lai aktieri labāk iejustos savā tēlā. Katram tēlam filmā ir tapis savs priekšmetu stāsts. Daži no priekšmetiem bijuši patiesi unikāli un ļoti vērtīgi, piemēram, 200 gadus sens krucifikss.
Lai gan filma ir latgaliešu valodā, Viesturs Kairišs uzsvēra, ka šī filma ir par mums visiem – latviešiem, par to, cik mēs esam dažādi, krāšņi un bagāti. Taču kultūras identitāte ir tikai fons, filmas priekšplānā ir cilvēks un stāsts par viņa izvēlēm, stāsts par mūsu traģisko vēsturi caur mazliet komisku prizmu. “Traģiskie vēstures notikumi ir grūti sagremojami. Stāstu par sāpīgiem notikumiem ir sāpīgi veidot. Tā kā mēs ar Ievu jau bijām taisījuši “Melānijas hroniku”, un šis projekts bija par līdzīgu laika posmu, mēs meklējām citādu veidu, kā veidot stāstu, lai neatkārtotos. Lai gan filma ir par vēsturi, es ceru, ka tā ir arī par mūsdienām un par Latvijas nākotni, jo visi tie izaicinājumi, ko mēs tajā redzam – cilvēciskā izvēle un cīņa par mūsu lielāko vērtību – savu valsti, Latviju, tie nav nekur izzuduši. Gluži pretēji, tie kļūst arvien aktuālāki. Šis ir bīstams brīdis, jo sabiedrība jūtas paēdusi un apmierināta, tādēļ mēs iemiegam. Šādai iemigušai sabiedrībai ir viegli nemanot iebarot citas vērtības. Ar šo filmu mēs vēlējāmies atgādināt, ka mums augstākas vērtības par savu valsti nav,” uzsvēra režisors.
