Lasīšanas laiks: 2 min
Valdība otrdien atbalstīja ieceri līdz ar novadu reformu samazināt pašvaldību deputātu skaitu par 54% jeb līdz 750 domniekiem.
Ja arī Saeima akceptēs grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, no 2021.gada Latvijas pašvaldībās būs 750 deputātu līdzšinējo 1614 vietā.
Pašreizējā pašvaldību sistēmā ir 1614 pašvaldību deputāti no 119 pašvaldībām, taču plānots, ka teritoriālās reformas rezultātā pašvaldību skaits samazināsies līdz 39 vietvarām.
“Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumus tiesiskajā regulējumā, nodrošinot jaunajās teritoriālajās vienībās izveidoto pašvaldību domju deputātu skaitu tādu, kas atbilstu gan teritorijas lielumam, gan nodrošinātu optimālu politisko spēku īpatsvaru, lai pašvaldības varētu efektīvi pieņemt lēmumus savu funkciju realizēšanai,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Tā uzskata, ka efektīvai pašvaldības lēmējvaras darbības nodrošināšanai, veicot teritoriālo reformu, būtu nepieciešams pārskatīt pašvaldībās ievēlējamo deputātu skaitu, izvirzot divus pamatkritērijus.
Proti, deputātu skaits būtu nosakāms tāds, lai atbilstoši iedzīvotāju skaita palielinājumam jaunajā pašvaldībā tiktu nodrošināta samērīgāka deputātu pārstāvniecība, kā arī, lai tiktu radīta iespēja veidot efektīvāku pašvaldību komiteju darbību noteiktu jautājumu risināšanā.
VARAM izstrādātie grozījumi paredz, ka tajās pašvaldībās, kur pēc reformas būs līdz 30 000 iedzīvotāju, strādās 15 deputāti, bet tajās, kur būs 30 001 līdz 60 000 iedzīvotāju – 19 deputāti.
Pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits būs vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju, domē strādās 23 domnieki, bet Rīgā joprojām būs 60 deputāti.
Pēc VARAM aprēķiniem, deputātu skaitam samazinoties par 864 personām, gada laikā tiktu ietaupīti 995 328 eiro.
Šādi aprēķini veikti, pamatojoties uz to, ka vienas stundas likme, ņemot vērā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ietverto deputātu atalgojuma limitu, ir 6,4 eiro. “Pieņemts, ka viens deputāts mēnesī vidēji strādā 15 stundas,” norāda VARAM.
Plānots, ka pašreizējās domes savu darbu turpinās līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās domes pirmajai sēdei, kura būtu jāsasauc 2021.gada 1.jūlijā.
VARAM arī atgādina, ka lai 2021.gada pašvaldību vēlēšanas notiktu jauno novadu robežās, līdz 2020.gada 1.decembrim pašreizējo pašvaldību domēm jāsasauc visu apvienojamo pašvaldību deputātu kopsapulci, kur jāievēl novada vēlēšanu komisiju.
Deputātu kopsapulci jāierosina sasaukt administratīvā centra pašvaldības domes priekšsēdētājam, bet izveidotās komisijas darbu no saviem budžeta līdzekļiem būs jāfinansē visām pašvaldību domēm proporcionāli balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam attiecīgās pašvaldības teritorijā.
Ja deputātu kopsapulce līdz 2020.gada 1.decembrim neizveido novada vēlēšanu komisiju, to iecels Centrālā vēlēšanu komisija.
Valdība atbalstīja arī grozījumus Republikas pilsētas un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā, kas paredz, ka esošo novadu vēlēšanu komisiju locekļus varēs pieteikt darbam arī jauno apvienoto novadu vēlēšanu komisijās.
