Lasīšanas laiks: 3 min
Atnākot 2018. gadam, mēs viens otram vēlam laimi, saticību, veselību, paši sev apsolām kļūt atbildīgākiem un vēlamies uzlabot savu dzīves kvalitāti. Kāds nolemj atteikties no saldumiem, cits – sekot līdzi savam elektrības patēriņam un, iespējams, pat mainīt savus paradumus, lai uz ietaupītā rēķina dotos ceļojumā vai sakrātu naudu jaunai elektroierīcei. Vai ir vērts sekot līdzi savam elektroenerģijas patēriņam, ja elektrības rēķins ir neliels? “Noteikti ir vērts!” apgalvo Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) konkursa uzvarētāja Linda Fībiga, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģionā sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Norberte.
Projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050” (PANEL 2050) un Eiropas Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas ietvaros 2017. gada vasarā notika konkurss, kurā ikviens varēja pārbaudīt savas zināšanas par enerģijas lietošanu. Lindas ģimene šajā konkursā bija viszinošākā un savā īpašumā saņēma Energomonitoringa ierīci GDog. Tā nu Linda kopš pagājušās vasaras savā aptuveni 60 m2 četristabu dzīvoklī seko līdzi savam elektroenerģijas patēriņam, izmantojot Energomonitoringa ierīci. Ledusskapis, veļas mašīna, trauku mazgājamā mašīna, elektriskā plīts virsma, tējkanna, divi televizori un gludeklis ir tās elektroierīces, kas Lindas mājsaimniecībā tiek izmantotas visbiežāk. Ne mazāk svarīgs ir telpu apgaismojums, kas nereti ir ieslēgts viscaur Lindas dzīvoklim.
“Mēs iepriekš vienmēr slēdzām ārā gaismu telpās, kuras neizmantojām. Tagad, kad ir divi mazi ziķeri, kuri skraida no vienas telpas uz citu, un koridors ir kā transporta zona, kur notiek braukšana ar spēļu automašīnām, tad apgaismojums ir ieslēgts. Tieši tāpēc esam izvēlējušies lietot ekonomiskās un LED spuldzes,” atklāj Linda.
Lai gan elektroierīces Lindas dzīvoklī ir tipiskas ģimenei ar bērniem, elektrības patēriņš un līdz ar to arī rēķins esot samērā neliels. Trīs mēnešu griezumā (septembrī, oktobrī, novembrī) elektroenerģijas patēriņš svārstījies no 150 kWh līdz 190 kWh, vidēji 25 EUR mēnesī. Tas atkarīgs no sezonas, piemēram, vai tiek izmantoti elektriskie sildītāji. Šobrīd Linda nejūt vajadzību mainīt savus paradumus, lai ietaupītu elektrības patēriņu. Paradumu maiņa radītu neērtības, iespējams, pat nestu papildu izdevumus. Piemēram, palielinātos ūdens patēriņš, ja netiktu izmantota trauku mazgājamā mašīna. Taču, izmantojot Energomonitoringa ierīci, Lindas ģimene ar interesi seko līdzi tam, kuras elektroierīces patērē visvairāk elektroenerģijas.
Linda mums stāsta, ka “var sekot līdzi šobrīd esošajam elektrības patēriņam, stundas, dienas, nedēļas, mēneša griezumā. Ļoti labi parādās brīvdienu grafiki, vakara, rīta stundas. Pietiek ar nedēļu, lai saprastu, kas manā dzīvoklī patērē visvairāk elektrību. Liels pārsteigums bija ledusskapis, kurš patērē vismaz 1/3 no mūsu kopējā elektrības patēriņa.” Savukārt brīvdienas ir tās nedēļas dienas, kad elektrības patēriņš ir visapjomīgākais, jo cītīgāk tiek izmantota veļas mašīna, trauku mazgājamā mašīna un gatavots ēst. “Labprāt sākšu izmantot aplikāciju viedtālrunī, lai sekotu līdzi, kas notiek mājās arī darba dienas vidū. Varbūt kaķis izmanto elektrisko plīti un taisa ēst,” smejas Linda.
Lai labāk saprastu, vai un kā pat nedaudz mainot paradumus, mainās elektrības patēriņš, tika norunāts, ka Linda vēl detalizētāk pievērsīs uzmanību savam elektroenerģijas patēriņam, eksperimentējot ar esošo elektroierīču piedāvātajām funkcijām. Piemēram, kas mainās, ja ledusskapja temperatūra tiek noregulēta uz zemākiem/augstākiem grādiem. Pavērot, cik daudz elektrības tiek patērēts, izmantojot veļas mašīnai atliktā starta funkciju. Kā ēst gatavošana ar mazāku temperatūru, bet ar ilgāku laika intervālu, maina elektrības patēriņu elektriskajai plīts virsmai? Iespējams, trauku mazgājamai mašīnai ir vēl kāds režīms, kas maina līdzšinējo patēriņu. Solām pavisam drīz turpinājumu Lindas ģimenes stāstam.
Kopš 2017. gada pavasara VPR ir aizsācis aktivitāšu kopumu “Energopārvaldība Vidzemē” ar uzdevumu īstenot VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014 – 2030 mērķi palielināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā. “Energopārvaldība Vidzemē” ietver četrus VPR šobrīd īstenotos energoefektivitātes projektus, kā arī VPR dalību Eiropas Savienības Pilsētprogrammas „Urban Agenda” tematiskās prioritātes „Pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem” partnerībā. Vairāk par VPR īstenotajiem energoefektivitātes projektiem lasiet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti
