Lasīšanas laiks: 4 min
23. augustā, Baltijas ceļa 35. gadadienā, Ungurinu robežpunktā tiks atklāta izstāde “Pastkartes no pierobežas”. Rūjienai nesot titulu “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024”, viens no aktivitāšu virzieniem ir palīdzēt Rūjienas un apkārtnes iedzīvotājiem satikt savus kaimiņus – gan tuvākus, gan arī tālākus aiz Igaunijas robežas – un stiprināt kaimiņu attiecības, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte.
Izstāde “Pastkartes no pierobežas” vēsta par Rūjienas apvienības un Igaunijas puses pierobežas iedzīvotājiem un mēģina izzināt kaimiņu būšanu plašākā mērogā, uzdodot jautājumus, ko nozīmē dzīvot pierobežā, ko sniedz Igaunijas tuvums Latvijai un Latvijas tuvums Igaunijai un kāda ir mūsu kaimiņu būšana, atskatoties arī uz Baltijas ceļu, kas 1989. gada 23. augustā starptautiski nodemonstrēja Baltijas tautu vienotību, iezīmējot vienu no spilgtākajiem piemēriem kaimiņvalstu sadarbībai pasaules vēsturē.
Izstāde atspoguļo sarunas un fotoportretus ar 28 iedzīvotājiem, kas tapuši, izstādes komandai aprīlī, maijā un jūlijā ciemojoties Unguriņu, Lodes, Arakstes, Penujas un Lilli apkaimē. “No vienām mājām pie otrām mūs aizveda satikto cilvēku norādes un stāsti, tāpēc ceļš pie izstādes dalībniekiem veidojās pats no sevis un ne satiktie cilvēki, ne mēs paši zinājām par mūsu gaidāmo tikšanos. Esam pateicīgi visiem, kuri mūs sagaidīja, atvēra durvis sarunai un uzticējās,” izstādes tapšanas procesu raksturo projekta vadītāja Madara Seile.
Izstādes scenogrāfe un grafiskā dizainere ir Karīna Vītiņa. “Izstāde atspoguļo iedzīvotāju stāstus caur simboliskām mājām melnbaltā un dabīgā koka krāsu gammā. Scenogrāfija ataino mājas kā kopienas un kaimiņattiecību spēka simbolu. Šur tur atvērtie koka karkasi ļauj ielūkoties kaimiņu dzīvēs, mudinot apmeklētājus pašiem piešķirt krāsas un radīt savus stāstus, tādējādi nojaucot robežas starp cilvēkiem. Izstādei piešķirti arī audiovizuāli efekti, kas, izmantojot viedtālruni, ļauj šos stāstus noklausīties un paņemt līdzi sev mājās, jo, noskenējot uzlīmi, iespējams lasīt izstādes digitālo versiju, kur apkopoti kaimiņu stāsti pilnā apmērā,” vizuālo valodu raksturo Karīna. Izstādes digitālais turpinājums ir likumsakarīgs, jo sarunu kopējais garums mērāms 9 audioieraksta stundās un 80 lappusēs. “No apjomīgā materiāla atlasīt katra cilvēka zīmīgākos citātus izstādei nebija vienkārši,” atzīst interviju autore un literārā redaktore Anna Paula Gruzdiņa. “Centos katrā sarunā saklausīt būtiskāko par kaimiņu būšanu, satikšanos, dzīvi pierobežā, Baltijas ceļa laiku un pārrobežu attiecībām,” Anna Paula piebilst un vērtē, ka interesantākais radošajā prcoesā bija “ieraudzīt krustpunktus, kuros, pašiem nezinot, iedzīvotāju stāsti satiekas. Kad, piemēram, kādam, kurš ir aizrāvies ar vēstures notikumiem, varam ieteikt paciemoties pie kaimiņa otrpus mežam, jo viņš šajos vēstures procesos ir piedalījies. Šīs paralēles savilkt sarunās mums sanāca tīri nejauši un jutāmies mazliet kā bites, kas no vienas mājas otrā nogādā informācijas putekšņus. Ļoti priecāsimies, ja izstādes tapšanas process būs ierosme kādai sarunai, ciemošanās reizei un jauniem krustpunktiem tieši tāpat, kā to pieredzējām mēs, jo, piemēram, pirmajā braucienā iepazīto vēstures entuziastu Domenico mēs jau drīz vien uzrunājām rūveniešu viktorīnas jautājumu veidošanai,” prieku par izstādes ierosināto satikšanos pauž Anna Paula.
“Pastkartes no pierobežas” ved uz stāstiem, piemēram, par agrāk notikušo robeždziedāšanas pasākumu, kopīgiem pārrobežu svētkiem, lavīšanos caur mežu atpakaļ mājās pēc otrpus robežai aizvadīta igauņu-latviešu futbola turnīra, latviešu puiša un igauņu meitenes satikšanos, kaimiņu ciemošanos vārdadienās ar rabarbermaizi un mīlestību pret zirgiem un šo vietu. Jaunākajam interviju dalībniekam ir 10 gadi, vecākajam – teju 90. Tie ir gan vietējie, gan cilvēki, kas pierobežā nonākuši, piemēram, no Dundagas, Līgatnes, Rīgas, Liepājas un pat Itālijas.
- Unguriņu un Ķoņu apkaimē satiktie izstādes dalībnieki: Maruta Krastiņa, Laila Lūse, Juris Sproģis, Valdis Mūrnieks, Raitis Lazdiņš, Georgs Micītis, Domenico Karanna.
- Lodes un Arakstes pusē satiktie izstādes dalībnieki: Kaiva Medne, Normunds Lorencs un Sandra Roķe, Agrita Medne, Aija Upīte, Liene Zemzare, Alda Meirēna, Una Sniega, Ilga Šmite, Una Ripīte.
- Igaunijā (Lilli un Penujas apkaimē) satiktie izstādes dalībnieki: Marge Šneidere, Sille Muska, Alli Lānde, Rēta Paju, Jānis Grīnvalds un Anete Sika, Aivo Joamets, Arne Palulills, Hanss Kīvits, Līna Pūsāre, Jāns Metus.
Izstādes fotogrāfiju autors ir Uldis Rusmanis un Rūjienas Kultūras nama Jauno mediju pulciņa dalībnieces Elizabete Zariņa, Samanta Lūsīte un Patrīcija Ketija Kukaine. Intervijās Igaunijā tulkojumu nodrošināja Ilze Salnāja-Verva, bet tekstus tulkoja Kristīne Hauge un Mārīte Uibo. Attēlu animācijas veidoja Rūdolfs Piziks.
Unguriņu robežpunktā izstāde būs skatāma līdz š.g. 30. septembrim. Pēc tam tā ceļos pie apmeklētājiem citviet Latvijā un Igaunijā. Izstādes tapšanu finansiāli atbalsta Valmieras novada pašvaldība un Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.
